Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Par tīrāko šogad atzīta Engures Centra pludmale

Šogad par tīrāko kļuvusi Engures Centra pludmale, savukārt par netīrāko - Karostas pludmale, šodien žurnālistiem atklāja kampaņas Mana jūra eksperts Jānis Ulme.

Viņš norādīja, ka vairākus gadus pēc kārtas par tīrāko pludmali bija atzīta Abragciema pludmale, tomēr šogad, tīrāko pludmaļu topā tā ierindojas vien trešajā vietā. Skatoties uz tīrāko pludmaļu topu, Ulme pauda pārsteigumu par Rītabuļļu pludmales iekļūšanas tīrāko pludmaļu topā, uzsverot, ka minētajai vietai ir salīdzinoši liels risks tikt piesārņotai.

Runājot par netīrākajām pludmalēm, eksperts žurnālistiem atklāja, ka jau otro gadu pēc kārtas, apsteidzot Daugavgrīvas pludmali, par netīrāko pludmali kļuva Karostas pludmale. Eksperts atzīmēja, ka iepriekšējā gadā uz Karostas pludmales piesārņojuma rādītājiem vēl skatījās skeptiski, jo tika mainīts izvērtējuma laukums. Tomēr Ulme norādīja, ka šogad izvērtējuma laukums bija tāds pats, kā iepriekš, tāpēc rezultāti atspoguļo reālo situāciju.

Starp netīrākajām pludmalēm šogad ierindojusies arī Gaujas ietekas un piejūras laukums, taču eksperts uzsvēra, ka šogad šajā pludmalē ir mainīts izvērtējuma laukums, tāpēc uz rezultātiem skatās piesardzīgi. Viņš sacīja, ka izvērtējuma laukuma maiņa var atspoguļot ilgstošus uzkrājumus, nevis tikai konkrētā perioda rādītājus.

Eksperts minēja, ka izvērtējot visos monitoringa laukumos iegūtos rezultātus atklājies, ka uz katriem 100 piekrastes metriem ir vidēji 211 atkritumu vienības jeb uz katru piekrastes metru ir vismaz 2 atkritumi.

Ulme vērsa uzmanību, ka tas stipri atpaliek no valdības 2016.gadā izvirzītā mērķa panākt, ka uz katriem 100 piekrastes metriem ir tikai 130 atkrituma vienības.

Lai arī ņemot vērā iepriekšējā gada rezultātus, šī gada rādītāji ir labāki, kopumā situācija kopš 2016.gada ir pasliktinājusies, sasniedzot 218 atkritumu vienības uz 100 piekrastes metriem. Tas ir par apmēram 20% vairāk nekā laikā līdz 2016.gadam, teica eksperts.

Kā viņš norādīja, visvairāk piesārņojumu rada tieši plastmasa un polimēri. Šie materiāli rada vidēji 57% no visa piesārņojuma. Vēl 12% piesārņojumu rada papīra un kartona izmeši, kā arī metālu, stiklu un keramikas izstrādājumi. Vienlaikus Ulme vērsa uzmanību, ka pēdējā gada laikā palielinājies tieši plastmasas maisiņu apjoms pludmalēs.

Tāpat eksperts teica, ka šogad pirmo reizi atklāts liels daudzuma putu un putuplasta izolācijas materiālu radīts piesārņojums, visbiežāk tieši Kurzemes pludmalēs. Pēc Ulmes domām, šie materiāli pludmalēs nokļuvuši zvejniecības un kuģniecības dēļ

Vides fonda pārstāvis Edmunds Cepurītis vērsa uzmanību, ka pludmaļu piesārņojuma līmenis atklāj tikai mazu daļu no problēmas, kas skar Baltijas jūru un tās piekrasti. Vienlaikus viņš atzina, ka vides fondam nav tādu līdzekļu, lai spētu noteikt precīzu piesārņojuma apjomu Baltijas jūrā un tās gulsnē.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Prasa Pūces demisiju(71)

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pieprasa vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) demisiju, tādējādi paužot neapmierinātību ar reģionālās reformas gaitu, nolemts LPS ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas