Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +18 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 30. jūlijs
Valters, Renārs, Regnārs

Pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro

Pārstrādātajā Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdzšinējo 1,65 miljardu eiro vietā, piektdien valdības un tās partneru veidojošās Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksmē sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV).

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka pārstrādātais plāns EK jāiesniedz līdz aprīļa beigām, tāpēc plāna projekts vēl tikšot "pieslīpēts" līdz 20.aprīļa valdības sēdei, kad to plānots apstiprināt un iesniegt diskusijai. Vēl pēc nedēļas par plānu iecerēts diskutēt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, paralēli notiks diskusijas ar EK.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut. 

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, Finanšu ministrijas ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai. Sociālie partneri šo priekšlikumu gan atbalsta tikai tādā gadījumā, ja atbilstošs finansējums tiks piešķirts no ES fondiem vai valsts budžeta.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro. 

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai. 

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzīmēja, ka Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums ir ES aizdevums - "faktiski aizņēmums no mūsu bērniem un mazbērniem, tāpēc turpmākās investīcijas ir jāplāno gudri, domājot par ilgtermiņa mērķiem un rūpīgi izvērtējot katru investīciju pozīciju". 

Meņģelsone uzsvēra, ka svarīgi ir arī veicināt maksimālu ražošanu Latvijā, paaugstinot produktivitāti un eksportspēju. "Tikai tā varam veicināt ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, nodarbinātību un labklājību valstī," viņa minēja.

Tāpat Meņģelsone norādīja, ka veselības sadaļā vairāk līdzekļu būtu nepieciešams novirzīt tieši cilvēkresursu sagatavošanai, jo Latvijā jau ir izveidojies aptuveni 4000 medmāsu un 1000 ārstu deficīts. Tāpat būtu nepieciešami līdzekļi sabiedrības veselības pētījumu veikšanai. 

Kopumā pārstrādātajā plānā no 66 iesniegtajiem sociālo partneru priekšlikumiem atbalstīti vai daļēji atbalstīti 56% priekšlikumu, informēja Meņģelsone. 

LETA jau vēstīja, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš aģentūrai LETA atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Papildināts viss teksts. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Katrs vēlas dzīvot savu dzīvi(4)

Pilsēta lai dzīvo savu dzīvi, bet apkārtnes novads – savu, Dienai teic gan Augšdaugavas, gan Jelgavas jauno novadu mēri, vērtējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VAR...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas