Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Pētījums: Latvijā katrs trešais skolēns cietis no vardarbības

Vairāk nekā trešdaļa jeb 37% skolēnu apgalvo, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir cietuši no emocionālās vai fiziskās vardarbības jeb mobinga klātienē, liecina sociālās kustības #Neklusē un Edurio veiktais pētījums par mobingu Latvijas jauniešu vidū.

Dažāda veida pāridarījumus jaunieši piedzīvo ne tikai no klasesbiedriem un citiem skolēniem, bet arī no skolotājiem un pat vecākiem. Kopumā katrs trešais skolēns cieš no mobinga klātienē, savukārt katrs ceturtais - digitālajā vidē, atklājies pētījumā.

Noskaidrots, ka visvairāk no mobinga Latvijā cieš tieši mazāko klašu jeb sākumskolas skolēni. Vairāk nekā puse jeb 51% atzīst, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir cietuši no mobinga jeb emocionālās vai fiziskās vardarbības. Lai arī vidusskolā situācija ir mazliet labāka, tomēr arī 28% 10. līdz 12. klašu skolēnu atzīst, ka ir saskārušies ar mobingu.

Jaunieši norādījuši, ka biežākais apsmiešanas iemesls ir dažādība raksturā vai ārienē. Nereti mobings izpaužoties kā ignorēšana un atgrūšana, nevis tieša apsmiešana vai fiziska vardarbība.

Sociālās kustības #Neklusē līdzautore Marika Andžāne uzsvēra, ka emocionāla vai fiziska vardarbība skolēnu vidū ir pastāvējusi vienmēr, taču par tā sekām līdz šim pie mums runāts maz.

Andžāne norādīja, ka pirms četriem gadiem veiktajā Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījumā konstatēts, ka Latvijas izglītības iestādēs ir otrs sliktākais rezultāts attiecībā uz vienaudžu fizisko un emocionālo vardarbību. Ar to vairākas reizes mēnesī saskaras 30,6% no 15 gadus veciem skolēniem.

Pēc Andžānes paustā, arī tikko kā veiktas sociālās kustības pētījums atklāj, ka situācija nav uzlabojusies. Šī iemesla dēļ, Andžānes ieskatā, jāmeklē efektīvi risinājumi šai problēmai, iesaistoties skolēniem, skolotājiem, vecākiem un citiem.

Saskaņā ar pētījumu situācijās, kad jaunieši saskaras ar pāridarījumu, pēc palīdzības vēršas vien katrs trešais apceltais. Visbiežāk jeb 55% skolēni vēlētos saņemt atbalstu no vecākiem, kam seko skolotājs vai sociālais pedagogs kā atbalsta persona. Vienlaikus laika skolēni min, ka nevēlas vecākus apgrūtināt un satraukt ar savām problēmām, kā arī nevēlas pievērst sev papildu uzmanību. Jauniešu vidū valda pārliecība, ka ar savām problēmām viņiem jātiek galā pašiem.

Sociālās kustības pārstāvji informēja, ka nereti apcelšanas brīdī skolēni jūtas vientuļi un nesaprasti, tāpēc izvēlas norobežoties, lietojot sociālos tīklus, kontaktējoties ar ārpusskolas draugiem vai nepievēršot sev lieku uzmanību.

Kā risinājumu skolēni saredz lielāku skolotāju un skolas vadības iesaisti, piemēram, izstrādājot jaunu mācību priekšmetu, kurā skolēniem būtu iespēja diskutēt par sev aktuālām tēmām. Tāpat skolēni norāda, ka skolas iniciēti kolektīva saliedēšanās pasākumi samazinātu mobinga risku skolēnu vidū.

Aptaujātie arī uzsver, ka mobinga upuriem trūkst pašpārliecinātības un drosmes sevi aizstāvēt, tāpēc risinājums būtu sociālā pedagoga vai psihoterapeita konsultācijas. Tāpat pētījums atklāj, ka daļa skolēnu zaudējuši ticību, ka kaut kas mobinga kontekstā varētu mainīties, tāpēc skaļi par to nerunā. Vienlaikus skolēni novērtētu, ja tiktu izstrādāts rīks, kas ļautu viņiem saņemt morālu atbalstu, saglabājot anonimitāti.

"Mūsu mērķis, izveidojot sociālo kustību #Neklusē, ir ne tikai aizsākt plašāku diskusiju publiskajā telpā par mobingu, bet arī piedāvāt konkrētu un mūsdienīgu risinājumu - mobilo lietotni, kas ļautu skolēniem saņemt nepieciešamo palīdzību, bez bažām tikt nosodītam. Šobrīd paredzēts, ka lietotne būs pieejama līdz ar jaunā mācību gada sākumu," pauda Andžāne.

Pusaudžu resursu centra vadītājs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas atkarību profilakses speciālists Nils Sakss Konstantinovs uzsvēra, ka mobings bieži norisinās ne tikai klasē, bet arī internetā un ārpus skolas, un tādēļ skolotāji ne vienmēr varēs to laikus pamanīt.

Konstantinovs norādīja, ka pārmaiņas savā bērnā visātrāk būs redzamas vecākiem. "Ja bērns mājās kļuvis noslēgts, nerunīgs, izrāda pēkšņu nevēlēšanos iet uz skolu, palicis raudulīgs vai tieši pretēji - agresīvs, tās varētu būt pazīmes, ka radušās nopietnas grūtības," sacīja eksperts.

Pēc viņa paustā, labākais, ko tādā gadījumā iespējams darīt, ir iedrošināt savu bērnu vai pusaudzi runāt. Svarīgi esot apliecināt, ka jebkurai situācijai varēs atrast izeju, ka bērns netiks nesodīts, ka visi lēmumi tiks pieņemti un izrunāti kopā ar viņu. Tāpat laba doma esot pārliecināties, ka pusaudzim ir pieejami kontakti un interneta adreses, kur konfidenciāli vērsties pēc atbalsta, ja tāds izrādīsies nepieciešams.

Pētījumā kopumā piedalījās 2066 visu klašu skolēni no deviņām Rīgas skolām.

 

Top komentāri

He
H
Lūk pie ka novedusi valsts politika ar pārspīlētajām bērnu tiesībām, kurām paralēli nāca skolotāju faktiskā bezspēcībā un ierobežošana iejaukties.
andriewsz
a
Un kad tas tā nav bijis ?? Vienmēr atrodas kāds, kam vajag sevi apliecināt apbižojot to ,kam nav iespēju dot pretī "varonim"" vai "varoņu "" grupiņai . Tas no pieredzes vēl no 60 gadu skolas gaitām .Cieņa pret lidzcilvēku ir jāieaudzina ģimenē !
Amadejs
A
Vai ir pētījums cik skolotāju cietuši no skolnieku un viņu vecāku emocionālas vardarbības?Ja reiz problēmu skata , tad no abām pusēm.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Nopietnas aizdomas par Bondaru finansēm(50)

Pagājušā gada novembra beigās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (A/P) apgalvoja, ka esot spiests iztikt ar 430 eiro mēnesī, bet viņa dzīvesbiedre Ieva...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas