Laika ziņas
Šodien
Migla

Pētījums: Mazās HES rada neatgriezenisku kaitējumu upju ekosistēmām

Latvijas un Lietuvas zinātnieku veiktie pētījumi apstiprinājuši minējumus, ka hidroelektrostacijas (HES), kas uzceltas uz mazajām upēm, rada neatgriezenisku kaitējumu ūdens faunai Ventas un Lielupes upju baseinos, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Vizbulis.

Minētie pētījumi tika veikti projekta Ecoflow gaitā, kura mērķis bija iegūt informāciju, kas nepieciešama, lai uzlabotu to upju apsaimniekošanu, uz kurām ierīkotas mazās HES, kā arī zinātniski novērtēt mazo HES darbības ietekmi uz ūdens faunu Ventas un Lielupes upju baseinos, skaidroja Vizbulis.

Pētījumos tika tika secināts, ka mazo HES izraisītās mākslīgās ūdens svārstības ir daudz krasākas un postošākās, nekā tās, kuras izraisa dabiskie apstākļi. Tāpat atklāts, ka vēl viena negatīva mazo HES ietekme ir straujas ūdens līmeņa svārstības ļoti īsā laika posmā, kad tiek aizskaloti gan ūdens dzīvnieki, gan iznīcināti biotopi. Gadījumā, ja HES lejteces posmā nenodrošina pietiekamu ūdens līmeni, tajā mītošie dzīvie organismi, piemēram, gliemenes, nespējot ātri pārvietoties, masveidā var iet bojā.

Projekta laikā Ventas un Lielupes upju baseinu apgabalos tika veikti 12 upju apsekojumi. Latvijā tika apsekota Pakuļu HES Cieceres upē, Šķēdes HES Ēdas upē, Ēdoles HES Vankas upē, Bēnes dzirnavu HES Auces upē, Bikstu-Palejas HES Bērzes upē un Rundāles HES Īslīces upē. Savukārt Lietuvā tika apsekotas Rudikiai un Kuodžiai HES Ventas upē, Skuodas HES Bartuvā, Dvariuku HES Mūsas upē, Akmeniju HES Leuvo upē un Stirniškiai HES Suosa upē.

Katrs upes posms lejpus HES tika apsekots četras reizes, pie dažādiem hidroloģiskajiem apstākļiem - trīs reizes mazūdens periodā un vienu reizi pie gada vidējā caurplūduma. Katrā apsekojumā tika veikti detalizēti biotopu aizņemto platību uzmērījumi, tostarp upes dziļums, straumes ātrums, gultnes substrāta veids un citi parametri. Zivju daudzveidības izpēti veica zivju eksperti no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR.

Kopumā secināts, ka šī brīža atļautie minimālie garantētie caurplūdumi, kas dažās atļaujās arī nodēvēti par ekoloģiskajiem caurplūdumiem, ir ievērojami mazāki nekā nepieciešams biotopu saglabāšanai, un pēc būtības daudzām zivju sugām, kas mājo konkrētajā upē, nozīmē "garantētu nāvi", skaidroja LVĢMC pārstāvis.

Laikā, kad tika izstrādāti spēkā esošie normatīvie akti, minimālais garantētais caurplūdums tika balstīts tikai uz hidroloģiskajiem aprēķiniem, neņemot vērā biotas jeb vēsturiski izveidojušās noteiktas teritorijas augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopuma prasības, uzsvēra Vizbulis.

"Papildus apsekojumiem tika izvērtēti katras valsts tiesību akti par ūdens izmantošanu un ekoloģiskā caurplūduma noteikšanu. Piemēram, dažādos Latvijas normatīvajos aktos lietotas pretrunīgas ekoloģiskā un minimālā garantētā caurplūduma definīcijas. Dabas vērotājs var konstatēt, ka upe lejpus mazās HES darbības dēļ izskatās pēc sekla un aizauguša grāvja, taču no likumdošanas viedokļa neviens normatīvais akts nav pārkāpts. Šāda situācija ir absurda un likumdošanā nepieciešamas izmaiņas, ja vēlamies izturēties pret dabu atbildīgi un neuztvert to tikai kā līdzekli, lai gūtu peļņu, ko turklāt nodrošina elektroenerģijas patērētāji, jo tā dēvētā zaļā enerģija patiesībā tiek subsidēta no pārējo elektrības patērētāju maciņiem," sacīja Ecoflow projekta vadītāja, LVĢMC Iekšējo ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste Linda Fībiga.

Projektā Ecoflow iegūtie rezultāti tiks izmantoti, lai atbildīgās iestādes varētu rosināt izmaiņas nacionālajā likumdošanā, kā arī praksē spētu pēc vienotas metodikas aprēķināt biotopiem nepieciešamos ekoloģiskos caurplūdumus, tādējādi nodrošinot laba ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa sasniegšanu un nepasliktināšanu, piebilda Vizbulis.

Top komentāri

copmanis
c
konkrēti par Pakuļu hessu , pirms tam cieceres upe bija viena no bagātākajām ar zivju sugām , bija gan plauži , gan vimbas , gan līdakas , par asariem un raudām nemaz nerunājot , ari nēģi gāja nārstā , tagad pēc aizsprosta nabadzība , baltie sapalēni , sīkas raudeles un špicki asarēni , kaut ari nevar teikt , ka būtu ūdens izsīkums , vienalga nav zivju migrācijas , zivis kuras barojas ar vimbu un nēģu ikriem pazudušass , arī līdakam tur nav ko ķert , jo barības trūkums, par tiem grāvjiem kuri palikuši mazajās upeles , visār nav ko rubnāt , braucot Anneniekos pāri aizsprostam , žel skatīties uz to strautiņu kas iztek no dambja , tur pat stagaram un naģei nav ko darīt
Pats par sevi saprotams.
P
Katrs, kas Ventā slepus (jo zivis bija sociālisma kopīpašums) 50- un 60-os gados zvejoja, to ļoti labi zin. Toreiz paretam bija problēmas ar elektrību (un lietoja petroleju), bet zivis netrūka.
he-hee
h
Latvijas varas vīri ar rada neatgriezeniskus zaudējumus valstij un tautai!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai veido uzkrājumus nebaltai dienai?

Kopā nobalsojuši: 322

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Streika kārts aizvien galdā(21)

Šorīt pie Saeimas pulcējušies aptuveni 2000 izglītības darbinieku, vienojoties prasībā par iepriekš apstiprinātā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika pildīšanu tam paredzētajos te...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas