Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Sāk inventarizēt aizsargājamos biotopus - tik vērienīga dabas vērtību apzināšana Latvijā notiek pirmo reizi

Latvijā sāk inventarizēt aizsargājamos biotopus

"Lai iepazītu sevi, mums jāzina, kur dzīvojam un kas ir mūsu kaimiņi. Daba ir mūsu dzīves stūrakmens, tā ir mūsu pašu un Latvijas lielākā bagātība," savu uzskatu, Ķemeru Nacionālajā parkā atklājot projektu Dabas skaitīšana, pauda Latvijas Universitātes rektors, šī projekta patrons Indriķis Muižnieks.

Dabas skaitīšana jeb Eiropas Savienības (ES) nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšana jūnijā sākusies visā Latvijā un turpināsies līdz 2019. gada nogalei. Šajā laikā Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā eksperti veiks aizsargājamo biotopu pārbaudi gan valsts, gan privātajās zemēs. Dabas skaitīšana tiek īstenota ES Kohēzijas fonda projekta Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā jeb Dabas skaitīšana ietvaros.

"Tik vērienīga dabas vērtību apzināšana Latvijā notiek pirmo reizi. Tā skaidri parādīs, kādas dabas bagātības mums pieder, un sapratīsim, kā tās nepazaudēt. Mums ir pamats būt lepniem, mums ir sava valsts ar vairāk nekā 64 000 kvadrātkilometru zemes, sava valoda, kultūra un unikālas dabas vērtības," norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
 

Dos plašākas iespējas

Dabas skaitīšanas mērķis ir iegūt detalizētu un zinātniski pamatotu informāciju par biotopu daudzumu, veidiem, izplatību un kvalitāti. Biotopi ir viendabīgas teritorijas, kuras apdzīvo kādas konkrētas dzīvnieku vai augu sugas. Te jāņem vērā zālāji, meži, purvi, jūras piekraste un kāpas, upes, ezeri, iežu atsegumi. Iegūtā informācija būs pieejama dažādām valsts iestādēm, tādējādi atvieglojot nepieciešamo atļauju un saskaņojumu izsniegšanu un saņemšanu, samazinot termiņus un izdevumus gan privātīpašniekiem, gan valsts iestādēm. DAP speciālisti norāda, ka precīzi, aktuāli un zinātniski iegūti dati par biotopu daudzumu un kvalitāti ļaus efektīvāk līdzsvarot dabas aizsardzības un tautsaimniecības attīstību. Vienlaikus dabas skaitīšana sniegs plašākas iespējas pārdomāti plānot teritoriju saimniecisko darbību un efektīvāk pārvaldīt ierobežotos dabas resursus. 

Apsekojamās Latvijas teritorijas sadalītas pa kvadrātiem. Katru gadu biotopu kartēšanu paredzēts veikt noteiktā kvadrātu skaitā. Gan pašvaldības, gan privāto zemju īpašnieki, kuru īpašumos plānots apzināt dabas vērtības, pirms teritoriju apsekošanas saņems informatīvu vēstuli, savukārt, ja dabas skaitīšanas laikā būs atrasta nozīmīga dabas vērtība, īpašnieks par to tiks informēts rakstiski. Biotopu kartēšanu veiks 170 ekspertu, kuri dabā apsekos teritoriju, aizpildīs anketu un kartē iezīmēs precīzu konstatētā biotopa robežu. 

"Dažādas biotopu inventarizācijas līdz šim jau veiktas, piemēram, gan valsts, gan privātajos mežos, bet bieži vien šī informācija ir sadrumstalota un izkaisīta dažādos informācijas avotos. Šī būs iespēja pārbaudīt iepriekš izpētīto un, iespējams, atklāt ko jaunu – cerams, vairāk interesanta nekā sarūgtinoša," stāsta eksperte Sandra Ikauniece.

Dabas skaitīšanā tiks pārbaudītas tikai tās teritorijas, kurās potenciāli iespējama aizsargājama biotopa sastopamība. DAP ir noteikusi, ka "ekspertiem nav nepieciešams izvērtēt dabas vērtību esamību, piemēram, intensīvi apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs, apdzīvotās vietās, izņemot konkrētas teritorijas, kas noteiktas kā obligāti apsekojamas, piemēram, kāpu zona pilsētā, kā arī teritorijās, kurās pēdējo triju gadu laikā jau veikti izpētes darbi, izsniegti saskaņojumi un atļaujas dažādu darbību veikšanai, piemēram, pastāv karjeri vai kūdras ieguves platības". 
 

Ieviešana ir daudzšķautņaina

Dabas skaitīšanas projekta ietvaros plānots izstrādāt arī dabas aizsardzības plānus 20 esošām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT), kā arī piecus sugu aizsardzības plānus – sugu grupām Roņi un Pūces, dīķa nakts sikspārnim, platausainajam sikspārnim un sugu grupai Dzeņveidīgie.

Ķemeru Nacionālajam parkam (ĶNP) izstrādātais dabas aizsardzības (DA) plāns, kura darbības termiņš pagarināts līdz 2019. gada 31. decembrim, jau novecojis – atzīst DAP Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs. "Lielākais trūkums ir tas, ka vecais plāns izstrādāts un biotopu pētījumi tikuši veikti pirms 12 līdz 15 gadiem. Dati ir novecojuši, jo daba nav statiska, tā mainās. Mainās arī cilvēka darbība dabā – tiek veidoti dažādi projekti, un jaunā dabas plānā ir iespēja apkopot visas intereses, izvērtēt, kas vēl ir darāms un attīstāms un kādā veidā to apsaimniekot," skaidro Širovs. Tāpat svarīga jauna nacionālā parka dabas vērtību izpēte. Biotopu kartēšana tiks veikta arī ĶNP – tas būs atsevišķs projekts, kas tiks realizēts paralēli dabas skaitīšanas projektam. 

Taujāts par DA plānu nozīmi īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldīšanā un interešu saskaņošanā, Širovs neslēpj: "Dabas aizsardzības plānu ieviešana ir ļoti daudzšķautņaina. Te ir svarīgi sadarbības partneri, un mums tie ir dažādi. Ar pašvaldībām rit konstruktīvas sarunas – apspriežam gan pašvaldību intereses, ko tās grib īstenot, gan mūsu intereses. Ir nevalstiskās organizācijas (NVO), kas veic dažāda veida pētījumus, un ir vietējie iedzīvotāji, kuriem varbūt kopējais skatījums DA plānā šķiet pārāk plašs. Kad nonākam līdz konkrēta īpašuma attīstības iespējām, ikdienā tiekamies ar zemju īpašniekiem, pārrunājam viņu vēlmes, raugāmies, kas rakstīts likumos, un mēģinām rast kompromisus." 

Nacionālo parku Ķemeros raksturo daudzi mazi privātīpašumi, un, kā norāda Širovs, piekrastē, zvejniekciemos un Jūrmalas pilsētas daļās iedzīvotāju intereses vērstas uz būvniecības attīstību. Pašvaldību plānos ir ceļu, tiltu, laipu, taku, dažādu sabiedrībai nozīmīgu objektu izbūve, savukārt NVO vēlas veidot sabiedrības iesaistīšanas pasākumus un meklē iespējas, piemēram, marķēt pārgājienu maršrutus. "Dabas aizsardzības plāna izstrāde un sadarbība ir svarīga no pirmās dienas. Tiklīdz šis projekts tiks sākts, arī pie mums notiks tā sabiedriskā apspriešana. Aicināsim sabiedrību iesaistīties un paust savas vēlmes," uzsver Širovs. 
 

Aicina integrēt prasības

"Pašlaik intensīvi strādājam pie tā, lai dažādi plānošanas dokumenti tiktu integrēti cits citā. Piemēram, ja tiek izstrādāts DA plāns un konkrētajai teritorijai ir jau teritorijas plānojums, plānu izstrādātājus aicinām rūpīgi izvērtēt un novērst iespējamās pretrunas. Ja nav iespējams pilnībā integrēt teritorijas plānojumu DA plānā, sniedzam priekšlikumus teritorijas plānojuma precizējumiem," skaidro DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Vides speciālistiem bijis jāsastopas ar situācijām, kad pašvaldības, izstrādājot teritorijas plānojumu, neņem vērā aizsargājamo dabas teritoriju un to paredz kā apbūvējamu platību, taču, piemēram, dabas liegumā nav paredzētas būvniecības iespējas. Nopērkot īpašumu, jaunais zemes īpašnieks paļāvies uz pašvaldības teritorijas plānojumu un iecerējis zemi izmantot apbūvei, bet, sākot ieceres realizāciju, uzzina, ka šādiem mērķiem īpašumu liedz izmantot ĪADT noteikumi vai jāņem vērā kādi īpaši nosacījumi, kas pamatoti DA plānā.

Strode atzīst, ka šāda situācija izveidojusies, jo iepriekš DA plāns un teritorijas plānojums tikuši izstrādāti, savstarpēji nesaskaņojot ietvertās normas. "Plānu izstrādātāji diemžēl nav izvērtējuši visu iesaistīto intereses. Joprojām saskaramies ar situācijām, kad konkrētas teritorijas plānojumā apbūve ir pieļauta, neņemot vērā, ka ĪADT nav atļauts, piemēram, sadalīt zemi vai mainīt zemes lietošanas kategoriju. Tomēr pamazām situācija mainās. Aicinām gan teritoriju plānotājus, gan DA plānu izstrādātājus vairāk iepazīties ar plānošanas dokumentiem un savstarpēji integrēt prasības," paskaidro Strode.

Jāpiebilst, ka tamlīdzīgu pretrunu rašanos senākā pagātnē var pārmest gan pašvaldībām, gan DA plānu vai individuālo noteikumu izstrādātājiem. Dažkārt arī dati par konkrēto teritoriju nav bijuši precīzi vai to izpētei pietrūcis līdzekļu, bet, veicot apjomīgāku dabas teritorijas izpēti, tiek atklātas jaunas sugas un saglabājamas dabas vērtības. 

"Mēs ļoti labi apzināmies, ka gan pašvaldība, gan iedzīvotāji vēlas attīstību, taču tai jābūt balansā ar dabas vērtību saglabāšanu un daudzveidības nodrošināšanu. Būtiski rast iespēju harmoniskai dabas un cilvēku līdzāspastāvēšanai, radīt izpratni par dabas un cilvēka mijiedarbību un neapdomīgas rīcības sekām tuvākā un tālākā nākotnē," norāda Strode un, uzsverot savstarpējās izpratnes un dialoga veidošanas nozīmi, turpina: "Ir bijušas situācijas, kad iesaistītās personas nespēj rast kompromisu. Taču, ja pašvaldība nevēlas sabalansēt savas intereses ar dabas saglabāšanas plāniem, lielākie cietēji var būt tieši zemju īpašnieki."
 

Ar uzsvaru: ko var

Pērn DAP ieviesa Norvēģijas finanšu instrumenta finansētu projektu, kas paredzēja DA plānu integrēšanu vietējo pašvaldību teritoriālajos plānojumos. "Projekta laikā īstenotās aktivitātes izgaismoja daudzas problēmas pašreizējā pieejā un sadarbības modelī. Ieguvām daudz noderīgu ideju situācijas uzlabošanai. Iedvesmojāmies no Norvēģijas pieredzes, kur veiksmīgi tiek sabalansētas visu iesaistīto personu intereses. Projekta laikā izstrādājām dabas aizsardzības plānus 15 ĪADT. Procesā tika iesaistītas pašvaldības un norādīti nepieciešamie grozījumi, kas jāveic teritoriju plānojumos. Turklāt daudzas pašvaldības apstiprināja, ka tajā brīdī, kad tiks grozīti teritoriju plānojumi vai radīti jauni, nepieciešamie grozījumi tajos būs iestrādāti. Arī DA plānu izstrādātāji ņēma vērā pašvaldību intereses attīstības jomā," stāsta Strode un kā pozitīvus piemērus Latvijā min Alūksnes, Apes un Daugavpils novadu. 

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore ir gandarīta, ka sāktā sadarbība un dialogs ar pašvaldībām joprojām turpinās, sasniedzot aizvien vairāk "dzirdīgu ausu". Taujāta, kā Latvijas pašvaldības kopumā respektē dabas aizsardzības intereses, Strode atzīst, ka attieksme ir atkarīga no teritorijas, dabas saglabāšanas prasībām un pašvaldības vēlmes vai spējas dabu izmantot kā resursu tūrisma attīstīšanai. Pagaidām atvērtākas ir pašvaldības, kurās ir mazāk dažādu prasību dabas vērtību saglabāšanai. Taču ir arī ļoti pozitīvi piemēri, proti, vairākas pašvaldības, kurās ir dabas liegumi (konkrētā teritorijā jānodrošina neiejaukšanās režīms, līdz ar to aizliegta jebkāda saimniekošanas forma – red.), pašvaldības veiksmīgi šīs teritorijas izmanto tūristu piesaistīšanai, attīstot maršrutus un organizējot pasākumus dabas vērtību apzināšanai. Nacionālo parku plašajās teritorijās noteikti dažādi dabas saglabāšanas režīmi, līdz ar to attīstības un sadarbības iespējas ir daudzveidīgas un risinājumus var atrast abpusēji pieņemamus. Tāpat arī ainavu apvidos, dabas parkos. Vēl ir teritorijas, kas veidotas vēl padomju laikos un tikai mainījušas statusu, arī tajās ir perspektīvas tūrisma un vietējās uzņēmējdarbības attīstībai.

Kā iedzīvotāji paši var ietekmēt ĪADT pārvaldību? "Mēs ļoti vēlētos, lai iedzīvotāji aktīvi iesaistās jau DA plānu izstrādes sākumposmā, tiklīdz parādās informācija par pirmajām sabiedriskajām apspriešanām. Ir ļoti svarīgi, lai zemes īpašnieki, vietējās NVO un pašvaldības nāk klajā ar savām idejām. Tas dod iespēju plānu izstrādātājiem kopā ar ekspertiem izvērtēt iespējamās darbības konkrētajā vietā vai arī ieteikt citus risinājumus kā kompromisa variantu. Diemžēl nereti vietējie iedzīvotāji savas idejas sāk izklāstīt tikai tad, kad DA plāns jau ir izstrādāts un nodots sabiedriskajai apspriešanai. Taču šajā brīdī jau ir par vēlu iestrādāt iespējamos kompromisa variantus,» norāda G. Strode. 

Iedzīvotāji informāciju par dabas aizsardzības plānu izstrādi var iegūt DAP mājaslapā, vietējā reģionālajā presē un pašvaldības mājaslapā. "Plānu var ierosināt un izstrādāt jebkurš. DAP uzrauga šo plānu izstrādi. Atkarībā no finansējuma piesaistītāja iespējām ideālajā variantā katram zemes īpašniekam būtu nepieciešams arī nosūtīt individuālu vēstuli, bet tas ne vienmēr ir izdarāms. Aicinām iedzīvotājus aktīvi iesaistīties izstrādes procesā! Ja iedzīvotājiem ir skaidri zināms, ko ĪADT var darīt – ar uzsvaru, ko var, nevis nevar! –, ir vieglāk plānot uzņēmējdarbību un attīstības iespējas. Aicinām neuztvert ĪADT kā apgrūtinājumu, bet lepoties ar tām dabas vērtībām, kas rodamas mums apkārt, izcelt tās un prast par tām pastāstīt arī citiem," iesaka Strode. 


Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Top komentāri

Rasina
R
Loti ceru, ka sis petijumam, netiks nauda nozagta no ES faondiem un Latvijas valsts budzeta, lai imitejot kaut kadas bezjedzigas darbibas mera laika, kad Latvija 80% iedziovtaju dzivo nabadziba, pusbada, nu vini petis kas Lavijas pieder, ja normalam cilvekam Latvija tas ir zinams bez jel kaut kadas petisanas.
Ēdelweiss
Ē
Pieder tikai himna unkarogs....un tos napazaudēs , jo tie nevienam cilvēk nav vajadzīgi....Pārējais jau sen izzagts un iztirgots...
Fakts
F
Kāds iespējams šajā avantūrā nopelnīs savu pirmo vai kārtējo miljonu
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai saņēmi informatīvo vēstuli par EP vēlēšanām?

Kopā nobalsojuši: 420

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Košs un aromātisks dārzs

Ziedošs, harmonisks un kopts dārzs priecē acis, taču aizrautīgam dārzniekam tīk likt lietā vēl arī citas maņas, lai izbaudītu augšanas un ziedēšanas burvību – apčubināt augsni, stādus – ravēt, apgr...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena