Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +23 °C
Daļēji saulains
Otrdiena, 28. maijs
Vilhelms, Vilis

Pierīgas novados par skolu slēgšanu nav jāraizējas

Pierīgas novados skolas nav jāslēdz, bet gan jādomā, kā būvēt jaunas. Arī Ķekavas novadā patlaban ceļ piebūvi Pļavniekkalna sākumskolai

Pierīgas pašvaldībās skolēnu skaits atšķirībā no citiem novadiem palielinās un ir jālauza galva nevis par skolu slēgšanu un tukšo namu apsaimniekošanu, bet jaunu ēku vai piebūvju celtniecību. Arī Ķekavas novadā statistika ir pozitīva – kopumā sešās vispārējās izglītības iestādēs mācās 3604 bērni, kas ir par 132 vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet desmit gadu periodā – par 1200 vairāk.

Pamatskolas ir pārpildītas

Skolēnu skaits trijās lielākajās izglītības iestādēs ik gadu palielinās. Viens no iemesliem – valsts iedzīvotāju iekšējā migrācija. Visvairāk tas jūtams Ķekavas vidusskolā, kurā šobrīd zinības apgūst 1683 skolēni (par 50 vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā), un Baložu vidusskolā, kurā šobrīd ir 929 skolēni (par gandrīz 80 vairāk). Arī Baldones vidusskolā iezīmējas neliels kāpums – tur mācās 618 skolēni. Pļavniekkalna sākumskolas piepildījums ir stabils – tas turas ap 190. Daugmales pamatskolā, kas atrodas lauku teritorijā, skolēnu skaits ir 130–140. Vismazāk audzēkņu ir Baldones sākumskolā – 80 (līdz 2022. gadam tā bija Baldones Mūzikas pamatskola).

Rīgas tuvums ir gan pluss, gan mīnuss. Pamatskolas klasēs par skolēnu trūkumu nav jābažījas, un ir pat pieņemti pašvaldības saistošie noteikumi, kas neparedz citās pašvaldībās deklarēto bērnu uzņemšanu Ķekavas novada skolās. Tas attiecas arī uz Pļavniekkalna sākumskolu (1.–6. klase) Katlakalnā, kur šobrīd tiek celta skolas piebūve (iepriekš tās vietā bija pagaidu moduļi), tāpēc skolēni mācās bijušajā Ķekavas sākumskolas ēkā. Savukārt vidusskolas posmā, lai gan skolēnu skaits ir pietiekams, tomēr to ir mazāk, nekā varētu gaidīt. It īpaši tas attiecas uz Baložu vidusskolu, kas ir vistuvāk galvaspilsētai. Iemesls – daudzi pēc 9. klases beigšanas izvēlas turpināt iegūt izglītību Rīgas centra ģimnāzijās vai vidusskolās, kā arī profesionālās izglītības iestādēs.

Ik pilsētā pa vidusskolai

Patlaban trijās Ķekavas novada vidusskolās kopumā ir 323 vidusskolēni: Ķekavas vidusskolā – 187, Baložu – 75, Baldones – 61. Tiesa, tendence ir pozitīva – ik gadu 10.– 12. klašu skolēnu skaits palielinās, un tiek prognozēts, ka līdz ar augošo pamatskolēnu skaitu līkne turpmākajos gados kāps arī vidusskolēnu grupā, skaidro Ķekavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Linda Zaķe. Pašvaldība ir apņēmības pilna saglabāt visas trīs vidusskolas – pa vienai katrā no novada pilsētām, tāpēc lielu vērību velta vidusskolas izvēļu grozu paplašināšanai.

Šobrīd gan ir liela neskaidrība attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajiem skolēnu kvantitatīvajiem kritērijiem, kas atkarīgi no novada urbanizācijas rādītājiem (DEGURBA). Tie ik pēc laika tiek mainīti, un Ķekavas novads ticis ietverts gan sliktākā, gan labākā pozīcijā. "Patlaban es tā arī nesaprotu, kādas prasības uz Pierīgas novadiem tiks attiecinātas: vai vidusskolas posmā skolā vajadzēs 120 skolēnus vai 90, varbūt parādīsies vēl kāds cits skaitlis," uzsver L. Zaķe, piebilstot, ka šādā neziņā strādāt un jelko plānot ir ļoti grūti, jo katrs ministrs un Saeimas sasaukums nāk ar jauniem uzstādījumiem un ierosinājumiem. Viņu arī satrauc lauku skolu liktenis – to slēgšana pagarina pārvadājuma maršrutus un bērniem nākas pat veselu stundu pavadīt autobusā, lai nokļūtu līdz mācību iestādei. Arī Ķekavas novadā skolēniem uz izglītības iestādēm jāmēro īsāks vai garāks ceļš – kopumā izstrādāti 14 maršruti, ko nodrošina reģionālie pārvadātāji (pašvaldībai savu skolēnu autobusu nav, jo tos uzturēt ir finansiāli neizdevīgāk).

Vaicāta par pedagogu vakancēm, L. Zaķe atzīst, ka to ir daudz – trūkst aptuveni 10%. Dažkārt, kad kāds no skolotājiem izkrīt no ierindas, pat Izglītības pārvaldes darbinieki palīdz aizvietot, lai neciestu mācību process. Diemžēl, kamēr pedagoga profesijas prestižs būs tik zems, kā tas ir šobrīd, nekas nemainīsies, jaunieši negribēs strādāt skolā.

Paplašina klašu telpas

Daugmalē skola ir kopš 1926. gada un skolēnu skaits visu šo laiku svārstījies 100–150 robežās. Arī šobrīd tajā ir 132 audzēkņi un vēl 109 pirmsskolas vecuma bērni (bērnudārzs ir skolas struktūrvienība). Tiesa, 90. gados bija tāds periods, kad demogrāfiskās bedres dēļ ar dažu gadu atstarpi netika nokomplektēta 1. klase un no deviņām klasēm aizpildītas bija septiņas. Tolaik Daugmale bija patstāvīga pašvaldība un nolēma, ka, par spīti šādiem robiem, skola jāsaglabā, stāsta Daugmales pamatskolas direktors Andris Ceļmalnieks, kurš te strādā kopš 1985. gada, bet direktora amatā – kopš 1999. gada.

Vecā skola bija celta tā, lai klasē varētu ietilpināt 15 bērnus, bet pēc 2000. gada, kad skolēnu skaits palēnām sāka augt, telpu šaurība vecajā spārnā radīja zināmas neērtības. 2020. gadā beidzot notika tā pārbūve – izņemot sienas, tika paplašinātas klašu telpas. Tā, lai būtu ērti un atbilstoši noteiktajām higiēnas normām tajās varētu mācīties 18–20 bērnu (maksimums vienā klasē – 23). Savukārt jaunā piebūve tika celta 1989. gadā – padomju varas un kolhozu norieta laikā –, un tāda bija arī būvniecības un materiālu kvalitāte. Tam liecība ir neērtā telpu konfigurācija un arī dažādas ik pa laikam uznirstošas tehniskās problēmas. Patiesībā tā tika projektēta kā kolhoza sporta komplekss, akcentu liekot uz zāli. Starp citu, drīzumā gaidāma vēl viena būvniecība – taps sporta laukums, kuram ir jau gatavs projekts.

Problēmas ar valodu skolotājiem

Kad notika novadu apvienošanās, Daugmalei bija divas iespējas: draudzēties ar Baldoni vai Ķekavu. Tika izlemts par labu otrajai. Līdz šim novadā nav spriests par skolas statusa maiņu, pārveidojot to par sākumskolu. Tas, ka Ķekavā iedzīvotāju skaits turpina augt, ļauj cerēt, ka tad, ja lielajās skolās būs sasniegti griesti, kāda daļa bērnu varētu mācīties arī Daugmalē.

Par pakāpes samazināšanu direktoram kreņķu nav, taču par IZM skolu tīkla redzējumu, tostarp mazo skolu vietu tajā, gan. "Vēsts, ka mazās skolas nav konkurētspējīgas un ir jāslēdz, atsaucas uz skolotājiem – viņiem rodas šaubas par skolas nākotni. Vakances ir grūti aizpildīt. Mūžīgā Daugmales problēma ir svešvalodu skolotāji. Sešu, septiņu gadu laikā nomainījušies četri," noplāta rokas A. Ceļmalnieks. (Savulaik te par angļu valodas skolotāju strādāja arī bijusī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.)

Viens no iemesliem – tā kā te nav paralēlklašu, nav iespējams nodrošināt pilnu slodzi. Arī dabaszinību skolotājai, kura ir cilvēks-orķestris, jo māca piecus mācību priekšmetus, nevar salasīt vajadzīgo stundu skaitu, proti, 30. Ja šāds pedagogs aiziet, caurums ir ļoti grūti aizpildāms. Par laimi, ir pedagogi, kuri ir ar mieru braukt ievērojamu ceļa gabalu – pat no Bauskas un Vecumniekiem, lai strādātu šeit. Atšķirībā no citām lauku skolām – līdzās ļoti pieredzējušiem darbiniekiem, kā Zinaīda Matisone, kura šobrīd ir bibliotekāre un mazpulku vadītāja, ir arī gados jauni kolēģi, norāda skolas direktors.

Speciālās programmas te nav licencētas, bet ir sākumskolas skolotāji, kuriem ir speciālā pedagoga kvalifikācija, tāpēc, ja vecāki neiebilst, bērns ar īpašām vajadzībām te var mācīties. Ir arī skolotāja palīgs, atbalsta personāls.

Uzceltas divas piebūves

Baložu vidusskola pēdējā desmitgadē ir strauji augusi – no 530 līdz 929 audzēkņiem, ik gadu papildinot skolēnu rindas par vairākiem desmitiem. Patlaban jau ir pieci 1. un 2. klašu komplekti, pārējās grupās – pa četri, vidēji klasēs ir 24–25 skolēni. Tas licis jau divreiz palielināt skolas platību: viena piebūve tika pabeigta 2012. gadā, otra – 2022. gadā. Teritorija ir aizpildīta, un vairāk vietas, kur izplesties, nav, teic skolas direktore Vita Broka.

Lielā daļā klašu grupu griesti jau ir sasniegti, tikai atsevišķās vēl ir brīvas vietas, piemēram, tādas rodas pēc 6. klases, kad ir skolēni, kuri, piemēram, iestājas proģimnāzijās. Pēc 9. klases vairākums izvēlas stāties Rīgas vispārizglītojošās vai profesionālās izglītības skolās. Patlaban 10.–12. klasēs te mācās 72 skolēni, un, ja tagad stātos spēkā jaunie kvantitatīvie kritēriji, ar tiem nepietiktu. Taču skola ir apņēmības pilna triju gadu laikā sasniegt vajadzīgos 120 – nākamgad ir plānots pakāpties līdz 90.

Ja tomēr skolai statusu mainītu, tad tuvākā vidusskola būtu Ķekavā, kura gan ir tā piepildīta, ka tik daudz skolēnu nevarētu uzņemt. Rīgā tuvākā ir 47. vidusskola, kas no 2025. gada 1. septembra pārtaps par pamatskolu, taču nekas neliedz izmēģināt spēkus un iestāties kādā no centra ģimnāzijām vai vidusskolām. Taču rodas jautājums – vai visiem tas vajadzīgs, jo jārēķinās ar ceļā pavadīto laiku un lielām klasēm?

Vēl ir mazākumtautību klases

Runājot par mazākumtautību programmu, ko līdz šim Baložu vidusskolā varēja apgūt, sākumskolā jau pirms dažiem gadiem no tās atteicās un skolēnus uzņēma tikai latviešu plūsmā. Tagad ir palikušas tikai trīs krievu klases (6., 8. un 9. ar aptuveni 100 bērniem) – un pēc diviem gadiem te būs vienota skola. Tā kā te vienmēr daudz lielāka bijusi latviešu plūsma, tas noteicis vidi skolā un latviešu valodas lietojumu arī krievu klasēs (tajās māca skolotāji, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda), akcentē V. Broka. Protams, ir kāda daļa skolēnu, kuriem klibo latviešu valoda un sākumskolā nākas daudz strādāt papildus, lai šīs prasmes uzlabotu.

Vēl ir arī jautājums par speciālo programmu vietu lielajās skolās. Pat ja ir atbalsta personāls, ir grūti vienlaikus strādāt ar talantīgajiem, vidējiem un īpašajiem bērniem, un daļa pedagogu pat nav sagatavoti darbam ar skolēniem, kuri zinības apgūst pēc speciālajām programmām. Arī autiskā spektra bērniem vajadzīga cita pieeja un vide. Skolotāja palīgu atrast ir grūti – kurš būs ar mieru strādāt par minimālo algu, turklāt tad, kad bērns nav skolā, par to netiek maksāts? Lielākoties ar šādiem noteikumiem piekrīt strādāt pensionētie skolotāji, saka V. Broka. Viņasprāt, pašreiz sistēma nav sagatavota tā, lai integrētu visus bērnus un pilnvērtīgi sagatavotu viņus 9. klases eksāmeniem.

Skolā strādā 78 pedagogi un 21 tehniskais darbinieks, ir arī vakances – trūkst gan sākumskolas, gan svešvalodu, gan matemātikas skolotāju. Šobrīd mācību procesu izdodas nodrošināt, uzņemoties lielākas slodzes. Sludinājumi nereti paliek bez atbalss, nozīmīgākais skolotāju papildināšanas avots ir projekts Mācītspēks. Taču skaidrs, ka arī šajā 1. septembrī vakances būs, atzīst skolas direktore.

Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas