Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Pusmiljons medijiem – kam, cik, par ko?

Valsts konkurss Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā ir radījis plašu rezonansi sakarā ar publiski apšaubīto veidu, kādā 12 medijiem ar 16 projektiem tika sadalīti 490 000 eiro no valsts budžeta, pārējo 40 projektu iesniedzējiem paliekot bešā. Diena publicē sausu, bet izteiksmīgu skaitļu un faktu apkopojumu – kas ir tās personas, kuru banku kontos plānotas vislielākās summas no aprīļa vidū sadalītajiem nodokļu maksātāju līdzekļiem, ko valsts un sabiedrība par to saņems pretī, kā ir notikusi pati dalīšana un kuri eksperti ir balsojuši, iespējams, interešu konflikta situācijā.

Vistreknāk atalgojamie

Kopējās summas atbalstītajos projektos pieprasītas konkrētu žurnālistu apmaksai no nodokļu maksātāju līdzekļiem par valsts komisijas atbalstīta satura radīšanu. Viena persona vienā un tajā pašā projektā var figurēt pat trīs dažādos ampluā un par katru saņemt vairākus tūkstošus eiro, kopējam pieprasītajam atalgojumam sasniedzot piecciparu summu.

- Arta Ģiga, Red Dot Media (Nekā personīga), oficiāli norādītās funkcijas – projekta vadītāja, režisore, redaktore – 14 400 eiro
- Ingus Bērziņš, Delfi, projekta vadītājs – 11 296 eiro
- Guna Gleizde, Delfi, redaktore – 11 189 eiro
- Filips Lastovskis, Delfi, žurnālists – 11 189 eiro
- Osvalds Zebris, Delfi, atbildīgais redaktors – 9296 eiro
- Nellija Tjarve, Cits medijs (Ir), redaktore, projekta vadība – 8680 eiro
- Gunita Gailāne, Delfi, žurnāliste – 7716 eiro
- Nora Rieksta-Ķeņģe, Delfi, atbildīgā redaktora palīdze – 7160 eiro
- Jānis Domburs (caur SIA Domburs), Delfi – 6000 eiro
- Indra Sprance, Cits medijs (Ir), žurnāliste – 5570 eiro
- Inga Spriņģe, Re:Baltica, vadošā autore – 4954 eiro
- Sanita Jemberga, Re:Baltica, projekta administratīvā vadītāja, redaktore – 4411 eiro
- Aivars Ozoliņš, Cits medijs (Ir), žurnālists – 4200 eiro
- Jānis Krēvics, Red Dot Media (Nekā personīga), raidījuma vadītājs – 4100 eiro
- Ansis Pūpols, Red Dot Media (Nekā personīga), raidījuma vadītājs – 3600 eiro
- Arnis Krauze, Red Dot Media (Nekā personīga), žurnālists – 3600 eiro
- Pauls Raudseps, Cits medijs (Ir), projekta vadība – 3360 eiro
- Gundars Rēders, LTV, redaktors scenārists – 3020 eiro
- Ilze Jaunalksne, Red Dot Media (Nekā personīga), žurnāliste – 2100 eiro

Mēneša atlīdzības rekordi

Projektu tāmēs minētie lielākie mēneša atalgojumi, ko žurnālistiem – valsts komisijas atbalstītā satura veidotājiem – paredzēts izmaksāt no valsts naudas.

1. Inga Spriņģe, Re:Baltica, oficiāli norādītās funkcijas – vadošā autore – 2477 eiro mēnesī
2. Sanita Jemberga, Re:Baltica, projekta administratīvā vadītāja, redaktore – 2205 eiro mēnesī
3. Osvalds Zebris, Delfi, atbildīgais redaktors – 1725 eiro mēnesī (+atvaļinājuma kompensācija)
4.–5. Guna Gleizde, Delfi, redaktore – 1725 eiro mēnesī
4.–5. Filips Lastovskis, Delfi, žurnālists – 1725 eiro mēnesī
6. Nora Rieksta-Ķeņģe, Delfi, atbildīgā redaktora palīdze – 1432 eiro mēnesī
7. Gunita Gailāne, Delfi, žurnāliste – 1286 eiro mēnesī

Nauda – tikai "nekaitīgiem" projektiem

Faktiski visus projektus, kas šajā konkursā saņēmuši valsts finansiālo atbalstu, vieno kopēja iezīme – tie ir prognozējami, nedraud ne ar kādām politiķiem un ierēdņiem nepatīkamām tēmām un atklājumiem, savukārt pāris izņēmumos jau projektu pieteikumos ir precīzi uzskaitītas jomas, kurās notiks pētniecība.

1. A/s Delfi – 116 000 eiro (projekti Latvijas pašvaldību temperatūra 2017, Multimediāls populārzinātnisku lekciju cikls par Latvijas kultūrvēsturi, Latvija 2020)
2. SIA Red Dot Media – 70 000 eiro (projekti Melu teorija, TV publicistikas filmas)
3. SIA Kurzemes vārds – 58 000 eiro (projekts Reģionālo mediju spēks)
4. A/s Cits medijs – 45 000 eiro (projekti Pētnieciskā žurnālistika IRtiesiskums, ēnu ekonomika būvniecībā, pamestie bērni, Nozīmīgi notikumi IR - ieraugi, saproti, dalies!)
5. SIA Vidzemes televīzija – 40 000 eiro (projekts TV diskusiju cikls Īsi un konkrēti)
6. Biedrība Ascendum – 31 000 eiro (projekts Interneta žurnāls Satori.lv autoru dienasgrāmatas)
7. VSIA Latvijas Televīzija – 30 000 eiro (projekts Laimes zeme)
8.–12. Biedrība Re:Baltica – 20 000 eiro (projekts Kas sargās Latviju pēc)
8.–12. A/s Lauku avīze – 20 000 eiro (projekts Atmaskots, radot ātru pretestību viltus ziņu izplatībai, kā regulāru un sistemātisku Latvijas mediju vides raksturlielumu)
8.–12. SIA Dienas mediji – 20 000 eiro (projekts Ziņu anatomija)
8.–12. SIA Izdevniecība Dienas žurnāli – 20 000 eiro (projekts Latvijas simtgades simboli)
8.–12. SIA Izdevniecība Auseklis – 20 000 eiro (projekts Ar saknēm Latvijā)

"Neprognozējamie" – aiz borta

Arī attiecībā uz konkursa komisijas izbrāķētajiem projektiem ir saskatāma viena galvenā tendence – lielākā daļa no tiem ir solījuši pētniecisku darbu un atmaskojumus, taču nav bijuši pietiekami prognozējami tajā, ko īsti ir plānots izpētīt.

- Projekts Viss skaidrs, aktuāli fakti divās minūtēs – Latvijas Televīzija
- Projekts Modernie meli – Izdevniecība Rīgas viļņi
- Projekts Tautsaimniecības procesu analīze ilgtspējīgas attīstības un valstiskā apdraudējuma kontekstā - Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K
- Projekts Zeme, zeme, kas tā zeme – par zemes reformas rezultātiem 25 gados – Lauku Avīze, akciju sabiedrība
- Projekts Veselības aprūpes reforma – pacientu un mediķu interešu vai tikai naudas ekonomijas vārdā?Lauku Avīze
- Projekts Dokumentālā filma par elektroenerģijas tirgus veidošanos Latvijā kopš neatkarības atgūšanas – Latvijas Televīzija
- Projekts Latviskās kultūrtelpas monitorings Austrumu pierobežā – Kultūras iniciatīvu un realizāciju apvienība
- Projekts Diena pēta – Dienas mediji
- Projekts Skola: šķērslis vai instruments integrācijai – Lauku Avīze
- Projekts Zinoši cilvēki – stipra valsts – Latvijas Vēstnesis
- Projekts Reģionālo mediju sadarbība – Kurzemes vārds
- Projekts Laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze pielikums Manai Dzimtenei – Mediju nams
- Projekts Runā neatkarības atjaunotāji – Latvijas Televīzija
- Projekts Latvija caur gadsimta prizmu – Latvijas Televīzija
- Projekts Dzimta kā valsts – Latvijas Televīzija
- Projekts Publiskās polemikas sadaļa portālā – Delfi

Aktīvi par "savējiem"

Publiski ir izteiktas aizdomas par konkursa komisijas locekļu simpātijām pret "savējiem". Citām aizdomām trūkst faktoloģiska pamatojuma, bet divas ir neapstrīdamas. Komisijas loceklis Andis Mizišs, kurš, kā norādīts mediju atklātajā vēstulē Ministru prezidentam, caur uzņēmumu Finger Film Production ir LTV raidījuma 4. studija producents, balsojumos par LTV projektiem ir nevis atturējies, bet piešķīris tiem augstus vērtējumus. Savukārt komisijas locekle Sigita Kušnere, kura pērn no a/s Lauku avīze honorārā saņēmusi vairāk nekā 500 eiro, augstus vērtējumus devusi šī uzņēmuma projektiem. Informāciju par abiem balsotājiem jau izvērtē KNAB.

Anda Miziša balsojumi par LTV projektiem
- Projekts Laimes zeme – 70 punktu
- Projekts Dokumentālā filma par elektroenerģijas tirgus veidošanos Latvijā kopš neatkarības atgūšanas – 63 punkti
- Projekts Runā neatkarības atjaunotāji – 65 punkti
- Projekts Latvija caur gadsimta prizmu – 62 punkti
- Projekts Dzimta kā valsts – 67 punkti
- Projekts Viss skaidrs, aktuāli fakti divās minūtēs – 85 punkti
- Projekts Vēstures skolotājs – 64 punkti

Sigitas Kušneres balsojumi par Lauku avīzes 
projektiem
- Projekts Atmaskots, radot ātru pretestību viltus ziņu izplatībai, kā regulāru un sistemātisku Latvijas mediju vides raksturlielumu – 75 punkti
- Projekts Zeme, zeme, kas tā zeme – par zemes reformas rezultātiem 25 gados – 61 punkts
- Projekts Veselības aprūpes reforma – pacientu un mediķu interešu vai tikai naudas ekonomijas vārdā? – 63 punkti
- Projekts Skola: šķērslis vai instruments integrācijai – 59 punkti

Kādi projekti guvuši  atbalstu

Valsts atbalstu un līdz ar to desmitu tūkstošu eiro finansējumu ieguvušo projektu apraksti rāda – nav bijuši ne detalizēti apraksti, ne pārliecinoši argumenti par ieceru valstisko un sabiedrisko nozīmi. Publicējam dažus fragmentus no finansējumu ieguvušo projektu aprakstiem.

Delfi sola ar multimediālu populārzinātnisku lekciju ciklu par Latvijas kultūrvēsturi nodrošināt sabiedrības piederības sajūtu Latvijai simtgades atzīmēšanas ietvaros, sagatavot un publicēt Delfi sākumlapā 20 lekciju sēriju, kurā katra no lekcijām sastāv no pazīstama speciālista – autoritātes – videolekcijas un 4–6 pievienotajiem papildu informatīviem materiāliem (t. sk. interaktīviem). Pieteikumā minētas tikai deviņu iespējamo lekciju tēmas un tikai vienai no tām – iespējamie lektori. Toties ir apsolīts, ka "faktiski tiks radīts jauns populārzinātnisks bezmaksas augstas kvalitātes satura kultūras medijs Latvijas internetā".

Red Dot Media (Nekā personīga) sola: filma dokumentēs Vairas Vīķes-Freibergas ikdienu desmit gadus pēc prezidentūras beigām. Ārvalstu vizītes – trimdas latviešu dziesmu svētki Eslingenā, Vācijā, kuriem Vīķe-Freiberga ir patronese, un bijušo valstu vadītāju tikšanās ar nākotnes līderiem Zviedrijā, kur bijusī prezidente aicināta kā goda viešņa. Filmā iecerēts dokumentēt arī prezidentes privāto dzīvi, Latvijas reģionu apmeklējumus, viņas atmiņas par spilgtākajiem momentiem prezidentes amatā un Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību un NATO. Filmas seansos piedalīsies arī Vaira Vīķe-Freiberga un mūziķi. 

Cits medijs (Ir) sola radīt efektīvu un līdz šim Latvijas žurnālistikā īpaši nepraktizētu pieeju sabiedrībai būtisku notikumu skaidrošanā – mākslinieku veidotas video animācijas, komiksa tipa stāstus un "kartotēku" jeb skaidri strukturētā un kodolīgā veidā pasniegtu informāciju interneta vidē.

Delfi sola ar multimediāla analītiskās žurnālistikas publikāciju cikla Latvija 2020 palīdzību nodrošināt Delfi spēju veikt padziļinātu žurnālistisku izpēti un analīzi par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Tiesa, nav minēts nevienas tēmas piemērs.

LTV sola: vēlamies izveidot raidījumu, kura uzdevums ir dekonstruēt melus un mītus, kritiski analizēt informāciju, ko producē Krievijas informācijas telpa, tālāk pavairo, nekritiski atkārto Latvijas mediji, sentimentāli noskaņoti tautieši. Piemērs: apgalvojums – padomju laikā cīnījās ar alkoholismu un auto vadīšanu dzērumā. Šajā ziņā nekas nav mainījies. Fakts: pēc CSP datiem 1990. gadā uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā bija 106 automašīnas un 870 bojāgājušie uz ceļiem. 2015. gadā automašīnas – 344, t.i., 3 reizes vairāk, bet bojāgājušo skaits gandrīz 5 reizes mazāks – 188. Eksperti analizē iemeslus – alkohola lietošana, ceļu drošība, braukšanas kultūra. 

Top komentāri

jautājums
j
Nū...diezgan nekaunīgs pasākums nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanai ...bet tā jau mums ar tiem gaišajiem spēkiem ir....silē ar visām četrām! bet citiem vēl morāli palasīs...
zvirbulēns
z
Šāda debīlisma dēļ daudziem Latvijas iedzīvotājiem riebj šī valsts, valsts vara, ja kas! vajag nodzīvoties līdz šādam vājprātam! Kur ir Satversmē noteiktās ceturtās varas neatkarība, kur ir demokrātijas stūrakmens - ceturtā vara nav saistīta ar valsti, tās finansēm? Kur tas viss ir, mēs jau pievienoti Krievijas Federācijai?
Hmm
H
Un cik ta Diena no fonda saņems? Kāpēc tas tiek noklusēts?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Rīgas domes kaķis Muris(24)

Mūžībā devies viens no Rīgas domes kaķiem - Muris, sociālajā vietnē Facebook paziņojis bijušais Rīgas mērs un pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs (Saskaņa).

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas