Laika ziņas
Šodien
Migla

Simtiem miljonu zviedru akcionāru dividendēm

No 53 līdz 72 miljoniem eiro gadā, bet vienreiz pat vairāk nekā 202 miljoni eiro vienā piegājienā: šādas summas Latvijas Swedbank klienti pēdējos piecos gados ir sarūpējuši dividendēs, ko šī Latvijas kredītiestāde aprēķinājusi savam akcionāram – Zviedrijas Swedbank, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem regulārajiem Latvijā nopelnīta kapitāla izvedējiem uz ārvalstīm.

Lielākā operācija

2011. gadā Swedbank ir veikusi lielāko naudas izvešanas operāciju uz ārvalstīm Igaunijas tautsaimniecības vēsturē, jo tās Igaunijas meitasbanka pārskaitījusi mātesuzņēmumam 243 miljonus eiro dividenžu un samazinājusi akcionāru kapitālu no 603 uz 85 miljoniem eiro, turklāt pārskaitītajās dividendēs bijusi iekļauta arī Latvijas un Lietuvas meitasbanku peļņa – ar šādu informāciju 2012. gada sākumā klajā nāca Igaunijas Nacionālā raidorganizācija ERR.

Savukārt trīsarpus gadus vēlāk, 2015. gada jūlijā, ziņu aģentūras informēja par to, ka banku grupa Swedbank nolēmusi no savas apakšgrupas Igaunijā izņemt daļu no uzkrātās peļņas – 400 miljonu eiro papildu dividendēs.

Taču, kad jau drīz pēc tam līdzīgu soli akcionāri uzdeva spert Latvijas Swedbank vadībai, tā darīja visu iespējamo, lai iecerēto grandiozo naudas izvešanu no Latvijas tautsaimniecības vietējai sabiedrībai pasniegtu kā lēmumu par ''bankas kapitalizācijas līmeņa optimizēšanu''.

''Ņemot vērā Swedbank finanšu darbības rādītājus, esam pieņēmuši lēmumu optimizēt bankas kapitalizācijas līmeni un nodot māteskompānijai to kapitāla daļu, kas šobrīd – zemo procentlikmju laikmetā – rada papildu administratīvo un finanšu slogu,'' saņemto Eiropas Centrālās bankas un Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju veikt izmaiņas bankas kapitālā 2016. gada martā publiski pasniedza tobrīdējais Latvijas Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.


Vienā piegājienā 202 miljoni

Tagad Mančinskis no klātienes intervijām medijiem atsakās, un arī ne pašreizējais Latvijas Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, ne Zviedrijas Swedbank preses pārstāve Unni Jerndāla nevēlas atbildēt uz Dienas uzdoto jautājumu – vai šo lēmumu Latvijas Swedbank vadība pieņēma patstāvīgi vai arī pēc Zviedrijas mātesbankas prasības.

Tikmēr skaitļi ir neapgāžami: līdz ar banku uzraudzības iestāžu atļaujas saņemšanu Latvijas Swedbank ieguva iespēju samazināt pamatkapitālu par nepilniem 367,9 miljoniem eiro un laikā, kad Latvijā aizvien skaļākas kļuva uzņēmēju sūdzības par nepieejamiem kredītresursiem, izmaksāt savai Zviedrijas mātesbankai iespaidīgas dividendes – vienā piegājienā vairāk nekā 200 miljonus eiro.

''Lai optimizētu grupas kapitāla struktūru, a/s Swedbank no uzraudzības iestādēm ir saņēmusi atļauju samazināt akciju kapitālu 2016. gadā. Samazinājums tika veikts, atceļot 367 856 206 parastās akcijas ar kopējo apjomu EUR 367,9 milj. un izmaksājot dividendes EUR 202,7 milj. apjomā (60% izmaksa no konsolidētās peļņas par 2015. gadu (EUR 72,5 milj.) un papildu dividenžu izmaksa EUR 130,2 milj. apjomā),'' – tā šis notikums pēcāk tiek aprakstīts Swedbank 2016. gada pārskatā.

Šis 202,7 miljonu eiro dividenžu pārskaitījums pēdējos gados ir tikai lielākais naudas izņemšanas gadījums, bet ne vienīgais.

Tieši pretēji – kopš 2014. gada Latvijas Swedbank kļūst par regulāri slaucamu govi zviedru akcionāriem.


Dzelžainā norma

Latvijas Swedbank preses pārstāvis Jānis Krops nesniedz atbildi uz Dienas jautājumu – kāda ir bijusi kredītiestādes dividenžu izmaksas politika pēdējos desmit gados, kad un kas to apstiprinājis, tā vietā vienīgi norādot, ka, ''kas attiecas uz dividenžu politiku, tad dividenžu izmaksa Swedbank grupai ir noteikta 50% apmērā''.

Šī atbilde ir maldinoša un precīzi atbilst Swedbank neformālajai nostājai – publiskajā komunikācijā maksimāli noklusēt savu, kā ziņo mediji, jau 2014. gadā apstiprināto dividenžu politiku, ''izveidojot procedūru, kas paredz, ka 60% no Baltijas meitasuzņēmumu uzkrātās peļņas katru gadu tiks izmaksāti akcionāriem''. Vēl bankas 2013. gada pārskatā par dividendēm nav atrodams ne vārda, savukārt gadu vēlāk pirmoreiz parādās vēlāk dzelžaini ievērotais ''60% princips'': ''Lai nodrošinātu efektīvu kapitāla pārvaldību, 2015. gadā akcionāram tiks izmaksātas dividendes par 2014. gadu 69,6 miljonu eiro apmērā, kas ir 60% no 2014. gada konsolidētās peļņas.''

Tikai 2016. gadā, sniedzot pārskatu par darbību iepriekšējā gadā, Swedbank pirmoreiz piemin savu ''dividenžu politiku'', gada pārskatā bez garākiem paskaidrojumiem norādot, ka ''kopš 2014. gada piemērota 60% izmaksa'', un apliecinot, ka par iepriekšējo gadu reizē ar 130,2 miljoniem eiro ''papildu dividendēs'' tiks izmaksāti arī 60% no gada konsolidētās peļņas – 72,5 miljoni eiro.

Visbeidzot 2017. gadā Latvijas Swedbank pirmoreiz gada pārskatā skaidri atzīst – vēlme katru gadu izņemt 60% no tās gūtās peļņas nāk ''no augšas'', no Zviedrijas mātesbankas: ''Ievērojot Swedbank grupas dividenžu politiku Baltijas meitasuzņēmumiem, saskaņā ar kuru veicama a/s Swedbank dividenžu izmaksa 60% apmērā no konsolidētās tīrās peļņas...'' Vēl gadu vēlāk, pamatojot 60,8 miljonu eiro dividenžu izmaksu Zviedrijas Swedbank, jau tiek norādīts uz ''regulāru politiku'': ''A/s Swedbank ir apstiprināta regulāra dividenžu izmaksas politika, kas paredz izmaksāt dividendes 60% apmērā no konsolidētās tīrās peļņas.'' Tiesa, tā arī ir pēdējā reize, kad banka publiski vispār piemin


Trekno gadu beigas

''Peļņas normas publiski pieejamas nav, un tās arī netiek plānots publiskot,'' – tik lakoniski bankas pārstāvis atbild uz jautājumu par Swedbank noteiktajiem gūstamās peļņas mērķiem pēdējos desmit gados, atteikumu papildinot ar vispārīgu stāstījumu par kredītiestāžu finansiālo stabilitāti.

Taču nav šaubu, ka Swedbank Baltijas meitasbankas ilgus gadus ir bijušas spiestas izpildīt norādījumus no Stokholmas, kur savukārt bija jārēķinās ar pie tradicionāli augstām dividendēm pieradušo bankas akcionāru gaidām. 

''Ja jums ir akcionārs, kurš oficiālas politikas līmenī ir noteicis, ka katru gadu vēlas dividendēs saņemt 60% no peļņas, un ja šim akcionāram savukārt ir savi akcionāri, kuri rēķinās ar lielām dividendēm kā ar kaut ko garantētu, kļūst daudz vienkāršāk atbildēt uz jautājumu, ar ko skaidrojami Swedbank atklātie apjomīgie netīrās naudas atmazgāšanas ierobežošanas pārkāpumi un agresīvā vēlme piesaistīt apšaubāmus klientus. Viņiem vienkārši nācās pakļauties akcionāra vēlmēm,'' Dienai šos faktus komentē kādas darbību jau pārtraukušas kredītiestādes pārstāvis.

Šai apetītei gals – turklāt tikai nosacīti – pienāca tikai pērn līdz ar publiskajiem atklājumiem par Swedbank grupas banku aizraušanos ar šaubīgu klientu apkalpošanu un iespējamu iesaisti naudas atmazgāšanas transakcijās.

Pagājušā gada 17. jūlijā informācijas aģentūra Reuters ar atsauci uz Zviedrijas Swedbank pavēstīja, ka banka ir nolēmusi samazināt izmaksājamo dividenžu apmēru un noteikt to 50% apmērā, tas arī ir apjoms, uz kuru tagad atsaucas Latvijas Swedbank pārstāvis, noklusējot iepriekšējo gadu praksi.


Plānoja arī šogad

Tagad Latvijas Swedbank enerģiski norāda uz lēmumu šogad dividendes neizmaksāt vispār – šāds lēmums esot pieņemts, ''ņemot vērā straujās pārmaiņas globālajā ekonomikā ar Covid-19 izraisītajām sekām''. Taču arī šeit neiztiek bez noklusēšanas.

Šā gada 6. martā, kad Covid-19 epidēmija pasaulē jau plosījās pilnā sparā, Latvijas Swedbank valdes apstiprinātajā bankas gada pārskatā kredītiestādes valde vēl bija ierosinājusi no 98,1 miljona eiro lielās gada peļņas gandrīz pusi – 47 miljonus – atkal izmaksāt mātesbankai. Oficiāli par lēmumu dividendes tomēr neizmaksāt Latvijas Swedbank paziņoja 1. aprīlī ar atsauci uz Eiropas Centrālās bankas aicinājumu nemaksāt dividendes no pērn gūtās peļņas. Taču, kā rāda Dienas rīcībā esošā informācija, patiesais izšķirošais arguments šādai rīcībai tika saņemts jau nedēļu iepriekš – 24. martā Zviedrijas finanšu uzraugs Finansinspektionen ļoti kategoriskā tonī norādīja finanšu struktūrām uz dividenžu izmaksas nepieļaujamību. Tas nevarēja neatsaukties arī uz zviedru Swedbank meitasbankām Baltijā. 

Uz aicinājumu nodot atklātībai attiecīgās bankas padomes sēdes protokolu, lai viestu skaidrību šajā jautājumā, Latvijas Swedbank vadība neatbild. Savukārt divas citas lielākās Latvijas universālās bankas – Luminor un Citadele – apliecina, ka laikā, kopš tās pastāv pašreizējā formā un ar pašreizējiem nosaukumiem, šīs kredītiestādes dividendes saviem akcionāriem nav izmaksājušas ''spēcīgas kapitalizācijas vārdā''.

Top komentāri

Noziedzīgs grupējums
N
Tas, ko šī banka darīja krīzes laikā, ir prātam neaptverama noziedzība. Pirms krīzes cilvēki ņēma kredītus atbilstoši bankas akceptētu vērtētāju noteiktai vērtībai. Tad, kad uznāca krīze un cilvēki, nevarot laicīgi samaksāt pilnu summu, vērsās pie bankas, tā uzreiz uzrāva kredītprocentus līdz līmenim, kāds vispār vairs nebija paceļams. Tad banka atņēma mājokli, norealizēja savām apakšfirmām par sviestmaizi, bet parādu saglabāja kā mūža saistības. Bet Dombrovska valdība, kurai uz krīzes laiku bija jānosaka mājokļa atņemšanas un ķīlas realizēšanas moratorijs, nostājās banku pusē. Rezultātā cilvēki bija pazaudējuši visu - gan pirmo iemaksu, gan visus iepriekš veiktos maksājumus, gan mājokli un vēl arī cerības uz iespēju jelkad sākt normālu dzīvi. Bet Latvija pazaudēja milzīgu skaitu darbīgu cilvēku.
Pupa
P
Diena labāk uzrakstiet par ASV afēru ,kā viņi LV nozaga Citadeli .
Pareizaisjautājums
P
JA ĀRZEMJU BANKAS IR SLIKTAS, BET ŽĪDU BANKAS - BLĒDĪGAS... KĀPĒC NENĀK LATVJU LABIEŠI UN NEIZVEIDO LIELVĀRDES JOSTĀM APVĪTU TAUTISKO BANKU?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas