Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Skolu direktori jūtas kā ienaidnieki

Iespēja nodrošināt jaunā mācību satura (tas šogad ienāk 1., 4., 7. un 10. klasē) kvalitāti attālināto mācību procesā ir apgrūtināta, satraukumu pauž daudzi skolu direktori. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kurā tika skatīts šis jautājums, tās dalībnieki nosacīti sadalījās divās grupās.

Vieni asi kritizēja reformas gaitu, uzrādot virkni trūkumu un prasot Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) noteikt garāku pārejas periodu jaunā satura ieviešanai, bet otri nesaredz iemeslus, lai process tiktu apturēts, jo šīs skolas uzskata, ka spēj tikt galā ar izaicinājumiem. Arī IZM pauž – izglītības sistēma Latvijā veidota tā, ka tajā nav vienlīdzīgas situācijas, tāpēc vienmēr būs skolas, kam pārmaiņas būs sarežģītāk ieviest, bet citas spēs to izdarīt ātrāk. Ministrija neredz ieguvumus, ja reforma tiktu iesaldēta.

Tomēr, par spīti IZM vēlmei izlikties, ka viss ir labi, ir direktori, kuri nebaidās iebilst. Ventspils 2. vidusskolas direktore Irēna Keiša, kura iniciēja šā jautājuma skatīšanu Saeimas komisijā, norāda, ka nav pret pārmaiņām, taču jaunā satura ieviešana notikusi sasteigti un nepārdomāti. Nav arī īsti izvērtēts, cik tas kvalitatīvi tiek īstenots pirmsskolā (tas tika sākts pērn). Tā kā pagājušā gada pavasarī daudzi bērni sakarā ar ārkārtējo situāciju neapmeklēja pirmsskolas iestādes, tas atsaucās uz zināšanu kvalitāti un pirmajā klasē sāka mācīties skolēni ar ļoti atšķirīgu sagatavotības līmeni. Un nu skolotājam vienam jātiek galā ar 25–28 skolēniem. 

Problēmas rada arī tas, ka trūkst mācību līdzekļu. "Darot melno ikdienas darbu, grūtības rada tas, ka nav mācību līdzekļu. Skolotājiem, lai sagatavotu vienu kontaktstundu, jāvelta trīs astronomiskās stundas. Piemēram, 10. klasē matemātikā līniju vienādojumi jāapgūst 34 stundās, un ir ieteikts temata izklāstam izmantot divas pagājušajā gadsimtā uzrakstītas grāmatas. Skolotājam varbūt tās ir, bet bērniem nav," saka Keiša. Protams, daudz kas ir atkarīgs no skolotāja pieredzes un apsviedīguma, gatavojot pašam savus materiālus, taču daļa skolotāju ir spiesti pirkt tos no citiem. Ir arī tādi, kas pavisam netiek galā jaunajā situācijā, – tā pēc viena nostrādāta mēneša 10. klasē aizgājusi matemātika skolotāja, darba attiecības pārtraucis krievu valodas skolotājs, bet jauno pedagogu no Mācītspēka nācies atlaist, jo viņš nav ticis galā ar materiālu sagatavošanu sociālajās zinībās 7. un 10. klasei. Līdz ar šādām štata izmaiņām pārējo pedagogu slodze aug, daudziem nākas strādāt ne tikai tarifikācijā noteiktās kontaktstundas – tās pat jāreizina ar pieci. 

Rīgas 40. vidusskolas direktore Jeļena Vediščeva neslēpj: rodas sajūta, ka nozares vadība uztver skolu direktorus kā ienaidniekus. Viņa atsaucas uz izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) citētajiem Lūisa Kerola vārdiem no Alises Brīnumzemē: ".. ja vēlamies nonākt tālāk, mums jāskrien divreiz ātrāk." Ir skaidrs, ka tā jādara, taču nodzītus zirgus tādā veidā var nodzīt divreiz ātrāk, ironizē J. Vediščeva. Situācija tiešām ir tāda, jo darba ir daudzkārt vairāk nekā parastos apstākļos. Tā četrreiz nācās pārstrādāt stundu sarakstu, jo nepārtraukti bija jāmaina mācību procesa modeļi. "Diemžēl jāsaka kritiski vārdi – lai gan Skolas 2030 eksperts Deniss Pestovs apgalvo, ka mācību līdzekļi ir, patiesībā tie kļuva pieejami tikai mācību gada beigās, lai gan vajadzēja būt jau 1. septembrī vai vēl agrāk, lai skolotāji varētu laikus iepazīties ar tiem," uzsver skolas direktore. Turklāt ne visu paredzēto saturu var apgūt attālināti, par to nācās pārliecināties arī pašai, mācot 7. klasei bioloģiju. 

Savukārt Šuplinska uzskata, ka krāsas tiek sabiezinātas un ir dažādi atbalsta mehānismi, ko skolas var izmantot. Trīs gadus vēl turpināsies pašvaldību mācību jomas koordinatoru semināri, tiks nodrošinātas regulāras tiešsaistes konsultācijas skolās, ir iespējams iesaistīties skolotāju mācīšanās kopienās – regulāri tiekoties mazās grupās. Ministrija dod arī savu finansiālo artavu. Pedagogiem par darbu attālināti tika izmaksāts pabalsts (tiesa, daudzi palika neapmierināti, jo tas bija pārāk simbolisks), par 3,9 miljoniem eiro nopirkti datori skolām, vēl 12 miljonus eiro paredzēts tērēt tehnoloģijām, vienu miljonu eiro – mācību līdzekļiem, 4,4 miljonus eiro tiks lūgts piešķirt pirmsskolas un speciālās izglītības iestāžu pedagogiem vienreizēja pabalsta izmaksai (kopumā tie ir ap 15 000 cilvēku).

Top komentāri

Krējums Saldais
K
Varbūt beidzot kāds var publiski pateikt, ar ko jaunais mācību saturs labāks par veco? Jo dotajā brīdī rodas sajūta, ka jaunais mācību saturs ir tīša skolnieku debilizācija - zināšanas tiek pasniegtas fragmentāri un saskaldīti. . Cien. Politiķi, jūsu bērni taču arī mācīsies pēc šī sviesta. Vai arī privātskolās un ārzemēs?
Mamma
M
Skatoties, kad tagad notiek izglītības sistēmā, priecājos, ka mana meita nākošgad beigs skolu un viņu šis "sviests" praktiski neķers. Kas attiecas uz piešķirtajiem 3,9 milj. datoru iegādei, mūsu skolā pateica, ka datoru, ko iedot skolēnam nav
skolotājs
s
Šuplinska darbojas kā izglītības sistēmas grāvēja! Demisiju!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Īsta pamatojuma nav, bet liedz strādāt(23)

Politiskie lēmumi tiek pieņemti panikas lēkmēs – intervijā Romānam Meļņikam pauž Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente, valdes locekle Renāte Reinsone.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas