Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas

Spiests pamest amatu

"Arestētās mantas" atgūšanā savu nevarību demonstrējušās Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ēriks Ivanovs ir bijis spiests uzrakstīt atlūgumu. Tā kā aģentūras direktora vietniece Natālija Rateniece amatu šomēnes jau pametusi, aktuāls kļuvis jautājums – tieši kādā veidā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens izvēlēsies jauno aģentūras vadītāju.

Direktoram pēdējā nedēļa

Nodrošinājuma valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Saveiko kategoriski atteicās sniegt Dienai jebkādu informāciju par iestādes vadībā jau notikušajām un vēl gaidāmajām pārmaiņām.

Taču, zvanot uz aģentūru pa tās oficiāli uzrādītajiem tālruņa numuriem un lūdzot savienot ar direktora vietnieci un Īpašuma, bruņojuma un materiālo rezervju departamenta vadītāju Ratenieci, zvanītājam tiek paskaidrots, ka viņa jau pirms nedēļas darbu iestādē pametusi.

Savukārt aģentūras direktoram Ivanovam šī būs pēdējā nedēļa amatā – iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens Dienai apstiprina, ka iestādes vadītājs ir uzrakstījis atlūgumu. Nekādu spiedienu šai sakarā ministrs pret pēdējā laikā savu nevarību strīdā ar Šveices advokātu Rūdolfu Meroni demonstrējušās aģentūras direktoru neesot izdarījis.
 

Min Ģirģena padomnieku

Tagad atklāts ir jautājums, tieši kādā veidā tiks izvēlēts jaunais aģentūras direktors. Gadījumā ar Valsts policijas priekšnieka amata kandidātiem iekšlietu ministrs jau ir pierādījis, ka var izvēlēties "piemērotāko" arī ārpus atklāta konkursa, un Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka šāda pati "procedūra" var tikt izmantota arī šoreiz.

Ģirģens Dienai stāsta par vairākiem veidiem, kā varētu tikt izvēlēts jaunais aģentūras direktors, lai iestāde iespējami ātri tiktu pie labākā vadītāja, un piemin arī atklāta konkursa rīkošanas iespēju. Savukārt viņa vadītajā ministrijā neoficiāli kā ticamākais aģentūras direktora amata kandidāts, kurš pie posteņa varētu tikt bez jebkāda konkursa, tiek minēts ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Veide.

Par to, ka šī versija varētu būt ticama, liecina fakts, ka iekšlietu ministrs neatbild uz Dienas jautājumu, vai viņš ir veicis pārrunas par to, ka tieši Veide varētu ieņemt šo amatu. Savukārt pats ministra padomnieks uz jautājumiem par savu iespējamo jauno amatu izvairīgi atbild: "Es šobrīd strādāju Iekšlietu ministrijā. Tas arī viss." Uz jautājumu par to, ka viņam par šo tēmu ir bijusi saruna ar iekšlietu ministru, J. Veide atbild pietiekami skaidri: "Es neko nekomentēju."


Bijušais Delnas jurists

Veides iespējamā ārpuskonkursa iecelšana amatā varētu likt sarosīties tiem, kas Latvijas politikā saskata Džordža Sorosa ietekmi. Pirms ministra padomnieka darba viņš vairākus gadus ir bijis Sabiedrības par atklātību Delna jurists un projektu vadītājs, kā arī ticis dēvēts par "trauksmes celšanas ekspertu".

Tieši Veide bija tas, kurš 2019. gadā bija izvēlēts par publisko runaspersonu, kas Delnas vārdā skaidrojās saistībā ar bēdīgi slavenā Skanstes tramvaja "uzraudzīšanas" projektu un tā iespaidīgo finansējumu. Tad izrādījās, ka uzraudzība ir bijusi nekvalitatīva, ekspertu izraudzīšanās notikusi necaurskatāmi, un rezultātā tika pieņemts lēmums par "kapu tramvaja" līguma laušanu un pašvaldības uzņēmumam Rīgas satiksme tika pieprasīts atmaksāt Skanstes tramvaja projekta ietvaros jau saņemtos līdzekļus.

Delna savā pārskatā bija apgalvojusi, ka tā esot sniegusi Rīgas satiksmei gan rekomendācijas par tehniskajiem parametriem un kritērijiem tramvaju piegādātājiem, gan ieteikumus par tehniskās specifikācijas pirmo versiju, pēc kuras tramvaji būtu jāražo, taču Veidem beigu beigās bija jāatzīst, ka Delna nevarot šo saraksti publiskot, tā radot nopietnas šaubas par tādas eksistenci.

Tieši Veide toreiz arī atklāja Delnas vadības stingro nostāju – par finansējuma izlietojumu atskaitīties nevis sabiedrībai, bet "projektu donoriem": "Delna neatklāj summas, kādās porcijās saņem piešķirto projekta finansējumu. Par izlietoto finansējumu Delna atskaitās atsevišķi projektu donoram, kurš apstiprina izmaksu attiecināmību veiktajām aktivitātēm."

 


Direktors neizturēja spiedienu?

Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora vietnieces un tagad arī direktora aiziešana no amata notiek laikā, kad šī valsts iestāde jau vairākus mēnešus demonstrē Latvijas nevarību mēģinājumos pārņemt Aivara Lemberga krimināllietas ietvaros arestēto mantu, kuru līdz šim "glabāja" Šveices jurists Rūdolfs Meroni, izpelnoties publiskas bažas par faktisku tās izsaimniekošanu.

Līdz šim vairākkārt ir publicēta aģentūras, Rīgas apgabaltiesas un Meroni sarakste, no kuras izriet – kamēr ar tiesas lēmumu no arestētās mantas glabātāja pienākumiem atbrīvotais Šveices jurists faktiski turpina smalki ņirgāties par nevarīgajām Latvijas iestādēm, tās ir sākušas aizvien asāk ķīvēties savā starpā – kurš īsti ir vainīgs tajā, ka mantu pārņemt pagaidām ir izrādījies neiespējami.

Pēc tam kad Rīgas apgabaltiesa ar vairāku gadu novēlošanos pagājušā gada 17. augustā beidzot nolēma atcelt Meroni no arestētās mantas glabātāja statusa un šos pienākumu nodeva Nodrošinājuma valsts aģentūrai, tā drīz vien noprata, ka uzliktais uzdevums ir, maigi izsakoties, ārkārtīgi grūti izpildāms.

No vairākiem līdzšinējā aģentūras direktora Ivanova parakstītiem dokumentiem ir kļuvis skaidrs, ka Ģenerālprokuratūra, savulaik nododot mantu glabāšanā Šveices juristam, ir rīkojusies ļoti pavirši. Meroni ir oficiāli piedāvājis Nodrošinājuma valsts aģentūrai tai "nodot" arestēto mantu tāpat, kā "manta" ir tikusi "nodota" viņam 2007. gada decembrī – parakstot protokolu, bet fiziski neko nenododot, jo arī viņam taču nekas neesot fiziski nodots.

Savukārt Nodrošinājuma valsts aģentūra ir secinājusi, ka tai nav tiesiska pamata "pieņemt" no Meroni kā fiziskas personas šo "arestēto mantu" tikai uz savstarpēji parakstīta protokola pamata, jo "formāla tiesas lēmuma izpilde nenodrošina mantas aresta izpildi Kriminālprocesa likuma izpratnē un nemaina Meroni pašreizējo juridisko statusu uzņēmumos, kuros atrodas arestētā manta".

Tā nu manta joprojām nav pārņemta, un aģentūra sarakstē ir pietiekami skaidri norādījusi, ka visu šo putru acīmredzami ir ievārījusi Ģenerālprokuratūra. Tikmēr Rīgas apgabaltiesas tiesnese Irina Jansone pagājušā gada 19. novembrī ir nosūtījusi iekšlietu ministram Ģirģenam adresētu vēstuli – faktiski sūdzību par aģentūras rīcību, nepārņemot šo faktiski nepārņemamo  mantu.

Top komentāri

Miķelis Silakrodzenieks
M
Izskatās, ka Latvijas valstī atbildība ir mazākā cieņā kā prieka mājā. Varbūt viņu vēl izvirzīs apbalvošanai arī ar Trīju zvaigžņu ordeni?
vija
v
kalnameiris ir visu nakotni ventspilij sakārtojis un šveices papers tapat ka panamas papers īpašumi ir drosas rokas
pensionāre
p
Vajadzēja atlaist pa pantu un atņemt izdienas pensiju ,tāds zaudējums nodarīts mūsu Latvijai
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas