Iniciatīvas pārstāve Laura Jauce iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē norādīja, ka pie esošajām, piecu gadu laikā pieaugušajām izglītības un medicīnisko pakalpojumu cenām 600 eiro attaisnoto izdevumu slieksnis ir ļoti nesamērīgs. Viņa minēja, ka attaisnoto izdevumu sliekšņa paaugstināšana no 600 eiro līdz 1500–1700 eiro apmērā varētu arī veicināt to, ka cilvēki par savu veselību rūpētos savlaicīgāk.
Komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) sēdē sacīja, ka 2017. gada lēmums paaugstināt attaisnoto izdevumu slieksni par 300 eiro – līdz 600 eiro – toreiz licies atbilstošs.
Sēdē klātesošie Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji piekrita, ka inflācijas ietekmē cenas vairākiem medicīnas un izglītības pakalpojumiem ir augušas, tostarp kopējais inflācijas pieaugums kopš 2018. gada 1. janvāra ir aptuveni 46%, bet konkrēti veselības aprūpes jomā – 39,7%.
FM valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins informēja, ka, paaugstinot attaisnoto izdevumu apmēra slieksni no 600 eiro līdz 1500 vai 1700 eiro, tas nozīmētu papildu 45– 60 miljonu eiro potenciālu atmaksu, kas vienlaikus samazinātu arī pašvaldību ieņēmumus.
Patlaban FM vērtē iespēju nākotnē palielināt attaisnoto izdevumu apmēru, tomēr procesā būtiski vērtēt šāda soļa fiskālo ietekmi un administrēšanas izmaksas.
FM parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks skaidroja, ka šāda priekšlikuma fiskālā ietekme ir pietiekami apjomīga un attaisnoto izdevumu aprēķināšana un analīze ir salīdzinoši administratīvi sarežģīts process. Tādēļ līdz šim prioritāri FM izvēle bijusi sakārtot tos instrumentus, kas automātiski nodrošina to, ka līdzekļi pēc iespējas vairāk nonāk iedzīvotāju maciņos.
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ginta Gruntmane sacīja, ka lielu administratīvo slogu rada papīra čeku un kvīšu iesniegšana gada ienākumu deklarācijā, ko salīdzinājumā ar elektroniskiem dokumentiem ir grūtāk apstrādāt.
G. Gruntmane norādīja, ka pēdējos gados vidēji 4% gadījumu gada ienākumu deklarācijas iesniegtas papīra dokumenta veidā – attaisnotie dokumenti pievienoti papīra formātā.
Komisijas vadītājs sēdē aktualizēja arī birokrātijas mazināšanas iespējas, tostarp ideju par e-čeka sistēmas plašāku izmantošanu. Pēc viņa teiktā, iespēja maksājuma brīdī reģistrēt elektronisku čeku varētu samazināt administratīvo slogu un vienlaikus ļautu pārliecināties, ka nodokļu atvieglojumi tiek izmantoti paredzētajiem mērķiem. G. Gruntmane gan norādīja, ka patlaban Valsts ieņēmumu dienestā nav sagatavota detalizēta informācija par to, cik liela daļa iesniedz šos elektroniskos čekus.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Linda Romele pauda atbalstu attaisnoto izdevumu apmēra paaugstināšanai.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns uzsvēra, ka attiecībā uz bērnu veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu attaisnošanu nevajadzētu būt limitam, turklāt situācija, ka bērniem veselības aprūpes pakalpojumi jāpērk par maksu, ir Ārstniecības likuma pārkāpums. Tam piekrita arī deputāte Līga Rasnača (P), piebilstot, ka arī augstskolu maksai, sevišķi, ņemot vērā, ka to maksā studējošie, kas reizē audzina bērnus un ir nodarbināti, nevajadzētu būt ierobežojumiem.