Iespējams, partijā vēl notiks diskusija par tās tēla graušanu publiskajā vidē. Neoficiāli pirms kongresa bija informācija, ka Ētikas komisijā ir iesniegts lūgums izvērtēt, vai šādu kaitējumu Vienotībai nav nodarījusi arī Ilze Viņķele, kura ir redzamākā tā dēvētā liberālā spārna pārstāve. Viņa, tāpat kā Lolita Čigāne, nebūs jaunajā valdē.
Abas politiķes nāk no vērā ņemamas biedru grupas, ja par atskaites punktu ņem valdes priekšsēža vēlēšanas. Tajās piedalījās 489 delegāti. Par Āboltiņu nobalsoja 334 klātesošie. Otra pretendenta - Andreja Judina - atbalstītāju skaits gan netika nosaukts, bet var secināt, ka par viņu balsojuši ap 150 biedru. Mainījās arī domes vadība, kuru no Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes pārņēma Cēsu novada priekšsēdis Jānis Rozenbergs.
"Kongress ir svētki, nevis vieta, kur mazgāt netīro veļu. Tāda vieta tika piedāvāta, rīkojot četras reģionālās konferences," žurnālistiem teica Āboltiņa.
Kongress notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas Imanta Ziedoņa zālē, un tajā vadošie politiķi radīja pavisam citu iespaidu par partiju, kura ir ne tikai valdošā Latvijā, bet ieguvusi arī ietekmi Eiropas Parlamenta lielākajā Tautas partiju grupā. Arī Eiropas Komisijas viceprezidents, viens no partijas līderiem Valdis Dombrovskis brīdināja, ka lielākais risks Vienotībai ir "ieslīgt savstarpējos ķīviņos un neredzēt tos izaicinājumus, kas partijai un valstij ir priekšā". Uz valdi Dombrovskis amata pienākumu dēļ nekandidēja, uz to nepretendēja arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Domstarpību pamatā ir pretrunas starp divām viedokļu grupām. Vienā pusē ir centriski konservatīvo uzskatu pārstāvji, pie kuriem pieder arī EP deputāte Inese Vaidere, kura teica: "Ja pārāk aizrausimies ar liberālām idejām, mēs varam zaudēt popularitāti. Mūsu kodolam ir jāpaliek centriski konservatīvam." Savukārt viņas kolēģe Eiropas Parlamentā Sandra Kalniete uzskata: "Liberāli demokrātisko biedru izstumšana nav tālredzīga, jo tā atstumjam moderni domājošos vēlētājus un jauniešus." Viņa aicināja apzināties atbildību, kāda ir partijai, lai nodrošinātu stabilitāti valstī, jo Krievijas mērķis esot destabilizēt situāciju kaimiņvalstīs un vājināt Rietumu vienotību.
Eiropas politisko partiju tradīcijas vedina priekšsēža pienākumus uzņemties premjeram, bet Straujuma, tāpat kā viņas priekšgājējs Dombrovskis, nav izrādījusi interesi vadīt Vienotību. To nākotnē nevēlas arī bijušais Eiropas komisārs Andris Piebalgs, ar kuru partija saista zināmas cerības. Viņš tuvākajās dienās varētu kļūt par premjeres vai Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku.
Visu Ināras Egles rakstu Svētki, kuros visi nepriecājās lasiet pirmdienas, 8.decembra, laikrakstā Diena!