Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Tiesas lēmums: Normas par pāreju uz mācībām latviešu valodā atbilst konstitūcijai

Izglītības likuma grozījumi, kas nosaka pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilst Satversmei, nospriedusi Satversmes tiesa (ST). Atzīt minētās normas par neatbilstošām valsts pamatlikumam bija lūguši vairāki partijas Saskaņa 12. Saeimas deputāti.

Tiesa neguva apstiprinājumu tam, ka apstrīdētās normas skartu tiesības uz izglītību. Līdz ar to tiesvedība lietā daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 112. pantam tika izbeigta.

Pārbaudot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. panta otrajam teikumam, ST nevienā no pieteikuma iesniedzēja minētajiem aspektiem nekonstatēja grupas, kuras atrastos pēc noteiktas pazīmes (kritērija) salīdzināmos apstākļos.

Tādējādi izskatāmās lietas apstākļos netika konstatēta diskriminējoša attieksme un apstrīdētās normas tika atzītas par atbilstošām Satversmes 91. panta otrajam teikumam.

ST arī atzina, ka valstij ir arī pienākums radīt priekšnoteikumus mazākumtautību līdzdalībai demokrātiskai sabiedrībai raksturīgā diskursā. Tomēr vienlaikus mazākumtautībām būtu jāizrāda iniciatīva piedalīties šajā diskursā valsts valodā. ST atzina, ka ikvienai personai, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jāprot šīs valsts valoda, turklāt tādā līmenī, lai varētu pilnvērtīgi piedalīties demokrātiskās sabiedrības dzīvē. Sabiedrības locekļi, kas izprot un ciena vērtības, uz kurām balstīta Satversme, ir demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanas priekšnoteikums, skaidrots spriedumā.

Demokrātiskas sabiedrības kopējās bagātināšanās princips ir jāievēro arī izglītības jomā. Proti, valstij ir jāatbalsta mazākumtautību savdabības saglabāšana un attīstība vienotas izglītības sistēmas ietvaros, veicinot kopējas demokrātiskas sabiedrības identitātes veidošanos, nevis – pretstatot mazākumtautību tiesības kopējām sabiedrības interesēm.

Valsts pienākums ir nodrošināt iespējas valsts un pašvaldību skolās iegūt tādu izglītību, kas nostiprina demokrātiskas sabiedrības kopējo identitāti, uzsvērts ST spriedumā.

Demokrātiskas tiesiskas valsts pienākums ir nodrošināt katra cilvēka tiesību ievērošanu un radīt harmonisku ietvaru brīvas, izglītotas personības attīstībai. Satversmes 114. pantā iekļautās tiesības ir tikai viens no šā ietvara elementiem, kas jālīdzsvaro ar kopējām sabiedrības vērtībām. ST neguva apstiprinājumu pieteikuma iesniedzēja uzskatam, ka apstrīdētās normas liegtu mazākumtautību tiesību īstenošanu

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas ir stājies spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Spriedums tiks publicēts oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis Satversmes tiesas likuma 33. panta pirmajā pantā noteiktajā termiņā.

Lieta tika skatīta atklātā tiesas sēdē ar lietas dalībnieku klātbūtni un sēdei varēja sekot līdzi interneta tiešraidē.

Iepriekšējā tiesas sēdē tika izvaicāta Latviešu valodas aģentūras direktora vietniece Dace Dalbiņa, Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola, kultūras ministres ārštata padomnieks sociālās atmiņas un publiskās vēstures jautājumos Mārtiņš Kaprāns, Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne un tiesībsargs Juris Jansons.

Savukārt agrāk notikušajā tiesas sēdē viedokli pauda Izglītības un zinātnes ministrijas Juridiskā un nekustamo īpašumu departamenta direktora vietniece Daiga Dambīte, Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras profesors starpkultūru komunikācijā Deniss Hanovs, Rīgas 34. vidusskolas direktore Natālija Rogaļeva un Liesma Ose.

Lieta ierosināta pēc partijas Saskaņas 12. Saeimas frakcijas deputātu Borisa Cileviča, Igora Pimenova, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Sergeja Potapkina, Ivara Zariņa, Romana Miloslavska, Jeļenas Lazarevas, Jūlijas Stepaņenko, Andra Morozova, Jāņa Urbanoviča, Raimonda Rubika, Vladimira Nikonova, Jāņa Ādamsona, Vitālija Orlova, Mihaila Zemļinska, Igora Zujeva, Sergeja Mirska un Sergeja Dolgopolova iesnieguma.

Top komentāri

Protams!
P
Arī Krievijā visas mācības notiek TIKAI krievu valodā, un pat tajās vietās Sibīrijā, kur vēl palikusi viena otra latviešu kopiena, panākt , lai skolās tiktu ieviesta otrā - latviešu valoda, ir veltas cerības, jo Krievijā valsts valoda ESOT tikai krievu. Ždanoka, piemēram, to nekādi nespēj saprast, jo gribot Latvijas skolās, lai mācibas tiktu žīdiski pasniegtas.
Tenis
T
Labaka zina pedejos 30 gados!
Andis
A
Ja pareizi saprotu šis lēmums ir galīgs. Tad jau nākošreiz , kad Ždanoka , Mamikins u.c. kaut kur taisa mītiņu par mācībām krievu valodā , jāliek cietumā.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas