Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka sarunā ar Dienu lēš, ka privātpersonu pienesums kopējā iemaksātās summas apjomā varētu būt ap miljardu eiro gadā, bet uzsver, ka nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt, ka visa privātpersonu bankomātos iemaksātā nauda nāk no ēnu ekonomikas. "Līdz šim neviens nav veicis pētījumus par to, cik liela daļa no skaidrās naudas, ko iedzīvotāji caur bankomātiem iemaksā savos kontos, nāk no ēnu ekonomikas. Tāpēc nedrīkstam tagad tā vienkārši visus šos cilvēkus uzskatīt par potenciāliem pelēkās naudas legalizētājiem," akcentē pētnieks.
Pētījumi liecina, ka aplokšņu algu īpatsvars Latvijā ir ļoti liels, un tas tomēr ir iemesls uzskatīt, ka noteikta daļa šīs bankomātos iemaksātās naudas ir saņemta kā, piemēram, aplokšņu algas. Pēc Saukas aplēsēm, aplokšņu algu īpatsvars Latvijas ekonomikā ir ap 25%. "Protams, aizvien ir noteikta daļa uzņēmēju, kuri algas joprojām izmaksā skaidrā naudā, taču nospiedoši lielākā daļa darbinieku atalgojumu saņem savā bankas kontā, un maz ticams, ka cilvēki regulāri izņem no bankas skaidru naudu, lai pēc tam atkal to bankomātā ieskaitītu atpakaļ," ironizē ekonomists.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 21.aprīļa, avīzē Diena!