Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Valdība prioritārajiem pasākumiem sadala vairāk nekā 192 miljonus eiro

Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam. Tajā bija apkopoti tie ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārie pasākumi, kuriem 2020.gada budžetā piešķirti papildu līdzekļi.

Lai arī valdība ārkārtas sēdē lēma par papildus finanšu līdzekļu sadalīšanu ministriju prioritātēm, tomēr ministri vēl nelēma par detalizētu pasākumu sarakstu. Līdz šim vakaram ministrijas informēs FM, kādiem konkrēti pasākumiem tās plāno novirzīt papildus piešķirto finansējumu. Savukārt FM minēto informāciju apkopos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā. Valdība minēto ziņojumu skatīs nākamajā otrdienā, 17.septembrī.

Kopumā nākamā gada ministriju prioritārajiem pasākumiem bija pieejami ap 190 miljoni eiro. No šīs summas ministriju prioritātēm tiks pārdalīti 167 miljoni eiro, bet neatkarīgajām institūcijām - 25,5 miljoni eiro.

2020.gada budžetā papildu līdzekļi 50 miljonu eiro apmērā novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm novirzīti astoņi miljoni eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi novirzīti papildu 23 miljoni eiro.

Diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300 eiro no 2020.gada 1.janvāra novirzīti 32 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijas prioritātēm novirzīti papildu 18,9 miljoni eiro, Kultūras ministrijas prioritātēm - 13 miljoni eiro, savukārt minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai - desmit miljoni eiro.

Papildu pieci miljoni eiro tiks novirzīti Tieslietu ministrijas prioritātēm, tajā skaitā esošās cietumu infrastruktūras uzturēšanai. Savukārt Liepājas cietuma celtniecībai papildu līdzekļi 45 miljonu eiro apmērā ieplānoti 2022.gada budžetā.

Sabiedriskajiem medijiem 2020.gada budžetā novirzīti papildu 6,3 miljoni eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam - 600 000 eiro, bet Centrālajai vēlēšanu komisijai - 600 000 eiro.

Jaunajam politisko partiju finansēšanas modelim novirzīti pieci miljoni eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai - desmit miljoni eiro.

Valsts prezidenta kancelejai novirzīti papildu 700 000 eiro, Tiesībsarga birojam - 100 000 eiro, Satversmes aizsardzības birojam - 400 000 eiro, Valsts kontrolei - 500 000 eiro, Augstākajai tiesai - 100 000 eiro, Satversmes tiesai - 900 000 eiro, bet prokuratūrai - 400 000 eiro.

Septiņi miljoni eiro novirzīti aizdevumiem pašvaldībām pirmsskolas izglītības iestāžu celtniecībai. Satiksmes ministrijas prioritātēm novirzīti papildu 9,4 miljoni eiro, savukārt administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai - 1,1 miljons eiro. Ārlietu ministrijas prioritātēm 2020.gada budžetā novirzīti papildu trīs miljoni eiro.

LETA jau vēstīja, ka ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā prasīja papildu 953,5 miljonus eiro.

(papildināta visa ziņa)

 

Top komentāri

JKP šizofrēnija
J
Ar minimālās algas paaugstināšanu mēs paņemam nedaudz naudiņas ārā no ēnu ekonomikas. Ar diferencētā neapliekamā robežu paplašināšanu mēs iedodam ēnu ekonomikai papildus naudiņu un vēl lielākas priekšrocības pret legālajiem nodokļu maksātājiem.
burkāns ēzelim pie astes
b
Nodokļiem piemīt ne tikai fiskālā, bet arī regulējošā funkcija, ar kuras palīdzību valsts virza procesus vēlamajā virzienā. Ja kāda parādība sabiedrībai nav vēlama, tad tai piemēro lielākas nodokļa likmes. DNM veicina zemas algas un bremzē agu pieaugumu. Skatot klasisko «burkāna un pātagas» vadības modeli, ir tā, ka «burkāns» ir piekarināts ēzelim pie astes un viņš cenšas griezt galvu atpakaļ, savukārt VID un citas bargās iestādes ar pātagu cenšas panākt, lai ēzelis iet uz priekšu. Dienas bizness, 11.09.19.
JKP=pseidokreiss populisms
J
Budžets, kurā veselības aprūpe un darbnespējīgo sociālās vajadzības ir aiz aplokšņu algu maksātāju un saņēmēju interesēm pasmelties vairāk no valsts budžetam piekrītošās naudas, ir pseidokreiss populisms, kas, turklāt, atstāj ļoti negatības sekas uz ekonomikas izaugsmi
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas