Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +24 °C
Skaidrs
Svētdiena, 26. maijs
Varis, Eduards, Edvards, Edvarts

Valsts konsolidētajā kopbudžetā septiņos mēnešos bija 88,2 miljonu eiro pārpalikums

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajos septiņos mēnešos bija 9,1 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi - deviņu miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā atzīmē, ka atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023.gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos, norāda FM.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023.gada septiņos mēnešos deviņu miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā.

FM informē, ka joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1.janvāri no 500 eiro uz 620 eiro.

Savukārt, neskatoties uz straujo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaru samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums.

FM izceļ arī straujo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpumu, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumu pieaugumu, kas šā gada septiņos mēnešos 749,3 miljonu eiro apmērā bija par 163,5 miljonu eiro jeb 27,9% augstāki nekā pērn, pamatā veicināja šā gada pirmajā pusē veiktie valsts lielāko kapitālsabiedrību dividenžu maksājumi, skaidro FM.

Tā AS "Latvenergo" šā gada maijā dividendēs valstij no pērnā gada peļņas izmaksāja 134 miljonus eiro, kas ir par 63,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Arī AS "Latvijas valsts meži" šā gada jūnijā dividendēs izmaksāja par 91 miljonu eiro vairāk nekā pērn, jeb 162,5 miljonus eiro. Savukārt valsts nodevās šā gada septiņos mēnešos iekasēts par 24,1 miljonu eiro jeb 26% vairāk nekā atbilstošajā periodā pirms gada.

Augstāki kopbudžeta ieņēmumi un mazāki izdevumi atbalsta pasākumiem kopumā uzlabojuši kopbudžeta bilanci, taču situācija pa budžeta līmeņiem joprojām ir ļoti atšķirīga, atzīst FM.

Valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums šā gada septiņos mēnešos ir ievērojami zemāks nekā ieņēmumu kāpums, tādējādi sekmējot bilances uzlabošanos, kur deficīts 140,2 miljonu eiro apmērā bija par 512 miljoniem eiro mazāks salīdzinājumā ar septiņiem mēnešiem pērn. Lēno izdevumu pieaugumu FM skaidro ar mazākiem pamatbudžeta izdevumiem atbalsta pasākumiem nekā pērn. Taču ievērojami labāka Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma izmantošana šogad atspoguļojas pamatbudžeta subsīdiju un dotāciju, kā arī kapitālo izdevumu kāpumā.

Pamatbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām šā gada janvārī-jūlijā pieauga par 177 miljoniem eiro jeb 9,5% salīdzinājumā ar 2022.gada septiņiem mēnešiem, sasniedzot divu miljardu eiro apmēru. To FM skaidro ar būtiski augstākiem izdevumiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma mazināšanai, kā arī par divkārt jeb par 259,3 miljoniem eiro lielākiem izdevumiem investīcijām ES līdzfinansētu projektu īstenošanai, kas paredzēti energoefektivitātes pasākumiem daudzdzīvokļu māju, centralizētās siltumapgādes un veselības aprūpes infrastruktūrai, kā arī elektrovilcienu iegādei.

Kapitālie izdevumi pamatbudžetā šā gada septiņos mēnešos veidoja 465,9 miljonus eiro, pieaugot par 119,6 miljoniem eiro jeb 34,5%. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai (neņemot vērā transfertus pašvaldībām) bija pat par 131 miljonu eiro jeb 59% augstāki nekā janvārī-jūlijā gadu iepriekš, ko pamatā ietekmēja šā gada janvārī novirzītie 20,7 miljoni eiro jauna cietuma būvniecībai Liepājā, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārraudzīto projektu īstenošanai 28,4 miljoni eiro un par 53 miljoniem eiro vairāk izlietojot kapitālā remonta, rekonstrukcijas un būvniecības projektiem, kā arī transportlīdzekļu iegādei aizsardzības un iekšlietu resoros.

Taču aptuveni pusi no pamatkapitāla veidošanas izdevumu kāpuma (64 miljoni eiro) veidoja izdevumu pieaugums ES līdzfinansētu projektu īstenošanai, tai skaitā būvniecības projektiem satiksmes nozarē investēts par 53,1 miljonu eiro vairāk, kā arī datortehnikas un sakaru līdzekļu iegādei izglītības nozarē par 7,3 miljoniem eiro vairāk.

Savukārt, teju par trešdaļu jeb 141,6 miljoniem eiro šā gada septiņos mēnešos sarukuši valsts pamatbudžeta izdevumi sociāla rakstura maksājumiem. Izdevumu kritumu FM skaidro ar ievērojami augstāku izdevumu bāzi 2022.gada attiecīgajā periodā, pagājušajā gadā izmaksājot vienreizējos pabalstus ģimenēm un senioriem, lai kompensētu negatīvo efektu no energoresursu cenu pieauguma.

Valsts speciālajā budžetā izdevumi sociāla rakstura maksājumiem sasnieguši jau 2,3 miljardu eiro apmēru, pieaugot par 364,6 miljonu eiro jeb 18,7% salīdzinājumā ar janvāri-jūliju gadu iepriekš. Tostarp izdevumi vecuma pensijām šā gada septiņos mēnešos bijuši par 344,4 miljoniem eiro jeb 26,4% augstāki, ņemot vērā ļoti augsto pensiju indeksāciju. Tāpat arī izdevumi invaliditātes pensijām bijuši par 28,1 miljoniem eiro jeb 22,8% lielāki. Taču izdevumi slimības pabalstiem šā gada septiņos mēnešos bijuši par 36,4 miljoniem eiro jeb 15,7% mazāki nekā attiecīgajā periodā pērn.

FM ieskatā pozitīvi vērtējams slimības pabalstu saņēmēju skaita kritums teju par trešdaļu šā gada pirmajā pusē, kas saistāms ar plašo Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatību pirms gada. Taču, ja salīdzina ar 2019.gada pirmo pusgadu (pirms pandēmijas), tad slimības pabalstu saņēmēju skaits šogad joprojām ir būtiski augstāks.

Savukārt izdevumi bezdarbnieka pabalstiem palikuši pērnā gada septiņu mēnešu līmenī, pieaugot vien par 2,1 miljonu eiro jeb 2,4%, kur pabalsta saņēmēju skaita kritumu kompensē lielāks piešķirtā pabalsta vidējais apmērs. 

Kopumā valsts speciālajā budžetā, lai arī ir vērojams pārpalikums 100,5 miljonu eiro apmērā, bilance, salīdzinot ar septiņiem mēnešiem pērn, ir pasliktinājusies par 226,4 miljoniem eiro.

Arī pašvaldību budžetā 2023.gada septiņi mēneši noslēgti ar pārpalikumu 87,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 92,2 miljonu eiro zemāks salīdzinājumā ar septiņiem mēnešiem pirms gada. Lai gan pašvaldību budžetā vērojams būtisks ieņēmumu kāpums - par 208,4 miljoniem eiro jeb 11,3%, salīdzinot ar janvāri-jūliju pērn, pašvaldību budžeta izdevumi turpina pieaugt straujāk - par 300,6 miljoniem eiro jeb 18%, izdevumiem pieaugot gandrīz visās izdevumu pozīcijās. 

Lielākais pieaugums bijis izdevumiem atlīdzībai, kas 969,4 miljonu eiro apmērā bija par 148,5 miljoniem eiro jeb 18,1% augstāki nekā septiņos mēnešos pirms gada. Pieaugums saistāms ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, kā arī ar izdevumu pieaugumu pedagogu atalgojumam, skaidro FM. 

Tāpat joprojām strauji turpina pieaugt izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas šā gada janvārī-jūlijā 461,7 miljonu eiro apmērā bijuši teju par ceturto daļu jeb 87 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gada septiņos mēnešos. Cenu kāpuma ietekmē vairāk tērēts par komunālajiem pakalpojumiem, tostarp siltumenerģiju, elektroenerģiju, kurināmo, kā arī autoceļu uzturēšanu. 

Arī pašvaldību budžetā šā gada septiņos mēnešos vērojams straujš izdevumu kāpums sociāla rakstura maksājumiem - par 25,9 miljoniem eiro jeb 24,6% salīdzinājumā ar 2022.gada janvāri-jūliju, izdevumiem pieaugot mājokļa pabalstiem un garantētā minimālā ienākuma pabalstu izmaksām, kas galvenokārt saistāms ar palīdzības sniegšanu Ukrainas iedzīvotājiem - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, nepilngadīgo izglītības nodrošināšanai, sociālā atbalsta pasākumiem. 

Savukārt kapitālajos izdevumos pašvaldību budžetā vērojams neliels kritums, šā gada septiņos mēnešos par astoņiem miljoniem eiro mazāk tērējot būvniecības projektiem un par četriem miljoniem eiro mazāk transporta būvēm, turpretī remontu un rekonstrukciju darbi veikti par 9,9 miljoniem eiro lielākā apmērā.

Sākot 2024.gada valsts budžeta un vidēja termiņa ietvara sagatavošanu, šā gada 15.augustā Ministru kabinetā izskatītas FM aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances pie nemainīgas politikas 2024.-2026.gadam. 

FM vērtējumā vispārējās valdības budžeta deficīts šogad būs 2,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,5 procentpunktiem zemāks nekā plānots budžetā un par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts, gatavojot Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam. Zemāks deficīts pie nemainīgas politikas tiek prognozēts arī visā vidējā termiņā - 2,2% no IKP 2024.gadā, 1,3% no IKP 2025.gadā un pārpalikums 0,1% no IKP 2026.gadā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas