Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +3 °C
Skaidrs
Sestdiena, 27. aprīlis
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Valsts kontrole uzskaita nepilnības pašvaldību deputātu atlīdzības sistēmā, LPS piekrīt

Latvijas pašvaldību deputātu atlīdzības sistēmā nepieciešamas pārmaiņas, padarot to taisnīgāku, vienkāršāku un skaidrāku, un mazinot administratīvo slogu pašvaldībās, teikts Valsts kontroles revīzijā par 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Valsts kontrole veikusi revīziju par 2017.gada saimnieciskā gada pārskatu, izlases veidā revidējot 30 pašvaldības: sešas lielās pilsētas - Daugavpili, Jelgavu, Jūrmalu, Liepāju, Rīgu, Ventspili, kā arī 24 novadus - Aizputes, Aknīstes, Alūksnes, Amatas, Baltinavas, Cesvaines, Ērgļu, Grobiņas, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Jaunpils, Lubānas, Nīcas, Ogres, Olaines, Raunas, Rucavas, Sējas, Skrīveru, Vārkavas, Vecpiebalgas, Ventspils un Zilupes. Revīzijā konstatēti dažādi pārkāpumi deputātu atlīdzības noteikšanā.

Revīzijā konstatēts, ka piecās no revidētajām pašvaldībām nav veikta deputātu darba laika uzskaite pilnā apmērā. Tādēļ Valsts kontroles revidenti neguva pārliecību, vai šo pašvaldību izdevumi gandrīz 550 000 eiro apmērā atbilst normatīvo aktu prasībām. Tāpat fiksēta atšķirīga likuma interpretācija - nepamatoti aprēķināts atalgojums.

Pašvaldības arī atšķirīgi interpretē Atlīdzības likumā noteiktos atlīdzības apmēra ierobežojumus deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē. Valsts kontrole konstatējusi, ka no likuma izrietošais maksimālās stundas likmes ierobežojums tiek ievērots septiņās revidētajās pašvaldībās, bet tiek pārsniegts 19 pašvaldībās. Nepiemērojot likumā noteiktos ierobežojumus jeb nosakot neatbilstoši augstu stundas likmi, šajās pašvaldībās kopumā deputātu atalgojumā nepamatoti izmaksāta summa ir vismaz 368 000 eiro un vēl gandrīz 87 000 eiro samaksāti kā darba devēja VSAOI.

Pārkāpjot Atlīdzības likumā noteiktos ierobežojumus, astoņas pašvaldības ir piešķīrušas un izmaksājušas domes deputātiem prēmijas un naudas balvas vismaz 5000 eiro apmērā. Lai gan par naudas balvu neatbilstošu piešķiršanu pašvaldībām jau aizrādīts iepriekšējo gadu revīzijās, valsts revidenti joprojām pašvaldībās konstatē to izmaksāšanu bez pamatojuma par amatpersonas ieguldījumu institūcijas mērķu sasniegšanā.

Lai atlīdzības sistēmu pilnveidotu, veicinot vietējo demokrātiju, un vienlaikus to padarītu vienkāršāku, Valsts kontrole piedāvā valsts līmenī likumā noteikt skaidrus pašvaldības deputāta amatalgas noteikšanas principus un maksimālā un minimālā apmēra ierobežojumus, ņemot vērā pašvaldības iedzīvotāju skaitu un citus darba apjomu ietekmējošus faktorus, piemēram, teritorijas platību vai pagastu pārvalžu skaitu, budžeta vai nodokļu ieņēmumu apjomu un citus. Vienotā ietvara piemērošana vietējai situācijai būtu atstājama katras pašvaldības kompetencē.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzskata, ka skaidra, viegli piemērojama un vietējai situācijai atbilstoša deputātu atlīdzības sistēma mazinātu šķēršļus iedzīvotāju aktīvākai iesaistei pašvaldības pārvaldē. Vienlaikus tā veicinātu pašvaldības darbības atklātību un vairotu iedzīvotāju uzticēšanos pašvaldībai kā vietējai varai.

Deputāta pienākumu veikšanai ir specifisks raksturs: no vienas puses, vairumā gadījumu tas tiek apvienots ar citu pilna laika darbu, no otras - prasa neierobežota laika iesaisti. Deputātu atlīdzības kārtību katrā pašvaldībā nosaka dome, tomēr pašvaldības domei pašvaldības deputātu atlīdzības noteikšanā ir jāievēro Atlīdzības likuma normas, tai skaitā nostrādātā laika uzskaite.

Valsts kontrole piedāvā atteikties no administratīvi sarežģītā un pašvaldības deputāta pienākumu būtībai neatbilstošā darba laika uzskaites pienākuma deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē. Tā vietā varētu tikt piemērots pašvaldības domes noteikts deputāta atlīdzības apmērs un tajā ietilpstošo standarta pienākumu uzskaitījums, kas ir pamatots ar objektīvu nepieciešamās slodzes (darba un laika) novērtējumu. Savukārt šī pamatsumma varētu tikt samazināta, ja deputāts neveic savus pienākumus, piemēram, neapmeklē domes vai komitejas sēdes.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) atzinīgi novērtējusi Valsts kontroles publiski pausto, ka pašvaldību deputātu atalgojuma noteikšanā vienotā ietvara piemērošana vietējai situācijai būtu atstājama katras pašvaldības kompetencē. Tāpat VK piedāvā atteikties no administratīvi sarežģītā un pašvaldības deputāta pienākumu būtībai neatbilstošā darba laika uzskaites pienākuma deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē.

"To, ka vienotā atlīdzības sistēma jāpadara vienkāršāka un vieglāk piemērojama, tajā skaitā attiecībā uz pašvaldību deputātu un darbinieku atalgojumu, Latvijas Pašvaldību savienība norādījusi jau vairākkārt – gan diskusijās ar likumdevēju, gan kontrolējošām iestādēm, piemēram, Valsts kontroli un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Sarunās gūta izpratne, ka regulējumam ir jābūt skaidri saprotamam un viegli piemērojamam. Minētais jautājums arī vairākkārt apspriests LPS komitejās un Valdes sēdēs. LPS arī uzsver, ka pašvaldību deputātu atalgojuma jautājumā ir jāievēro Eiropas vietējo pašvaldību harta,” uzsvēris LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Saistībā ar VK secinājumiem pašvaldību deputātu atalgojuma jautājumā LPS jau iepriekš ir vērsusi Valsts kontroles uzmanību uz atšķirīgu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma interpretāciju un nepiekrīt VK interpretācijai, proti, likums paredz maksimālo pašvaldības deputāta mēnešalgas apmēru, tomēr nenosaka maksimālo deputāta darba stundas likmes apmēru. Minētajā likumā ir dots deleģējums domei noteikt mēnešalgas aprēķināšanas kārtību un apmēru, nepārsniedzot maksimālo pašvaldības deputāta mēnešalgas apmēru. Tas nozīmē, ka pašvaldība pati lemj par deputāta atalgojumu, izvērtējot savas teritorijas lielumu, iedzīvotāju skaitu, darāmo darbu apjomu un budžeta iespējas. Būtiski uzsvērt, ka pašvaldības deputāts savus pienākumus pilda, nevis būdams darba attiecībās ar pašvaldību, bet papildus savam pamatdarbam, būdams vēlētā amatā, tā sauktajās amata attiecībās. Tas nozīmē, ka uz pašvaldības deputāta darbu nevar attiecināt normālo darba laiku.

Lai gūtu pārliecību par savu interpretāciju, LPS lūdza gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, gan Saeimas Juridiskā biroja viedokli. Šo institūciju viedoklis sakrīt ar LPS viedokli. Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka “uz deputātu nav iespējams attiecināt pieņēmumu, ka darba stundu skaits mēnesī ir 160 stundas. Deputāts ir t.s. amata attiecībās nodarbināta persona, un attiecībā uz viņa darbību likums nenoteic ne maksimālo, ne minimālo darba stundu skaitu. Deputāta darbībai nav piemērojams normālā darba laika režīms, tāpēc deputātam nav tiesību arī uz piemaksu par virsstundu vai nakts darbu”.

Ne mazāk būtiski ir pieminēt, ka neviena no izlasē iekļautajām pašvaldībām Atlīdzības likumā noteikto maksimālo pašvaldības deputāta mēnešalgas apmēru nav pārsniegusi, uzsvērusi LPS.

Turklāt atšķirīgā Atlīdzības likuma izpratne kontrolējošo institūciju, citu valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību vidū ir radījusi situāciju, ka atsevišķu pašvaldību deputāti ir nepamatoti administratīvi sodīti, kā šonedēļ ziņots presē.

LPS cer, ka VK konstatējumi un aicinājumi izdarīt pašvaldību deputātu atlīdzības sistēmā pārmaiņas, padarot to vienkāršāku, skaidrāku, kā arī samazināt administratīvo slogu pašvaldībām vainagosies jaunā regulējumā, jo šībrīža vienotā atlīdzības sistēma ir birokrātiska un nenodrošina vienotu pieeju. Kopš Atlīdzības likuma pieņemšanas tas vairākkārt ir grozīts un vairs neatbilst tā sākotnējam mērķim. Tas rezultējas nepilnīgā laika uzskaitē, kā arī atšķirīgā Atlīdzības likuma interpretācijā.

Eiropas vietējo pašvaldību harta, kam Latvija pievienojās 1996. gadā, noteic, ka “vietējo vēlēto pārstāvju darba apstākļiem ir jānodrošina brīva iespēja realizēt savas funkcijas” un “darba apstākļiem ir jānodrošina piemērota finanšu kompensācija par izdevumiem, kuri radušies, pildot attiecīgo amatu, kur iespējams, kompensējot arī ienākumu vai darba samaksas zaudējumu; kā arī jānodrošina atbilstoša sociālā aizsardzība”. Tāpat Eiropas vietējo pašvaldību harta nosaka, ka “vietējo valdību darbinieku dienesta apstākļiem jābūt tādiem, kas atļauj augstas kvalifikācijas darbinieku pieņemšanu darbā, balstoties uz nopelniem un kompetenci; šajā nolūkā ir jānodrošina atbilstoši mācību un darba samaksas apstākļi un karjeras iespējas”.

“LPS Valdes sēdēs vairākkārt ir apspriests viedoklis, ka atalgojuma jautājumā pašvaldībām būtu jāatgriežas pie tādas kārtības, ka pašvaldība pati lemj gan par pašvaldības deputātu, gan darbinieku atlīdzības jautājumiem,” uzskata LPS priekšsēdis.

Top komentāri

LPS
L
Bet Vaska tikai klausās un rij no katla.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Nevar nebalstīt

AirBaltic joprojām nepieciešama valsts "aizmugure".

Statistika nav tikai vienkārši cipari

Par Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vietu valstī un vēlmi padarīt CSP par galveno datu centru, kas politikas plānotājiem palīdz pieņemt kvalitatīvus lēmumus, Guntars Gūte sarunājas ar ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas