Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +3 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 23. aprīlis
Jurģis, Juris, Georgs

Vilks paēdis, kaza dzīva

Neskatoties uz iepriekš pausto skepsi, koalīcija tomēr vienojusies, ka iedzīvotāju padomes jaunveidojamos novados būs tieši vēlētas, kā uz to uzstāja Valsts prezidents Egils Levits. Tai pašā laikā paredzēts, ka padomes vēlēšanām jāreģistrējas vismaz 10% balsstiesīgo iedzīvotāju. Ja ne, padomi no iepriekš izvirzītajiem kandidātiem ievēlēs pašvaldības dome. Tāpat noteikti griesti, kurās pašvaldībās šāda padome jāievēlē obligāti.

Līdz ar šī likumprojekta nonākšanu Saeimā plānots atdzīvināt pašvaldību referendumu ideju, kas atvilktnē snauž jau otro parlamenta sasaukumu.


Pāragras cīņas

Pēc piecus mēnešus ilgas saskaņošanas valdība šoceturtdien beidzot plānojusi skatīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iesniegto Pašvaldību likumprojektu, kurā būtiskākais jauninājums ir par iedzīvotāju padomēm. To izveidi pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma paredz administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas likums. Levits un arī koalīciju veidojošā Nacionālā apvienība (NA) uzstāja, lai padomes vēlētu paši iedzīvotāji, bet VARAM sākotnējā versija, kas septembrī tika nodota publiskajai apspriešanai, paredzēja, ka tās iecels pašvaldības dome. Politiķu (ne tikai koalīcijas) vidū gan valdīja skepse pret tiešām vēlēšanām, un vēl janvārī Diena rakstīja, ka pret tā dēvēto nulles līmeni kategoriski iebilst KPV LV frakcija. 

Tāpat jāatgādina par Levita 1. februāra vēstuli premjeram Krišjānim Kariņam (JV), kurā prezidents vēlreiz aicināja jaunajā Pašvaldību likumā paredzēt demokrātiski vēlētus vietējo kopienu pārstāvjus pagastu un mazpilsētu iedzīvotāju padomēs. "Bija publiska prezidenta vēstule, koalīcijā bija gara diskusija par šo jautājumu, mēģinājām atrast risinājumu, lai prezidenta modelis paliktu dzīvs un arī princips tiktu ievērots," pozīcijas maiņu Dienai skaidro pašvaldību ministra padomnieks Madars Lasmanis (LA). Viņaprāt, līdzšinējās diskusijas koalīcijas partneru vidū bija "nevajadzīgas cīņas", jo galvenās debates būs Saeimā. Šī, visticamāk, nebūs likumprojekta galīgā redakcija. Var prognozēt, ka likumprojektam būs daudz priekšlikumu un Saeimā to vētīs vismaz 8–10 mēnešus.


Divas barjeras

Tas gan nenozīmē, ka padomes būs jāveido visos 497 pagastos un 76 pilsētās. Pēc NA priekšlikuma piedāvāts noteikt, ka padome nav jāveido novada administratīvajā centrā un valstspilsētā, bet tāda ir nepieciešama pagastos un pilsētās, kur attiecīgā gada 1. janvārī ir virs 1500 deklarēto iedzīvotāju. "Tādi pagasti ir robežās starp 150 un 200. Tas ir pat mazāk nekā puse no pašvaldību pagastiem, kur šāda kārtība varētu būt obligāta," paskaidro Lasmanis. Ja ir mazāk iedzīvotāju, šādu padomi var izveidot, bet tā nav obligāta. Tāpat rosināts noteikt, ka vēlēšanās jeb iedzīvotāju kopsapulcē jāpiedalās vismaz 10% balsotāju. Savākt pagastā uz vienu notikumu vismaz 150 cilvēku būs "diezgan liels izaicinājums pašvaldībai", atzīst ministra padomnieks, aicinot šai barjerai pašlaik nepievērst pārāk lielu uzmanību, jo par to Saeimā vēl būs diskusijas.

Plānots, ka padomes pilnvaru termiņš būs četri gadi. Tajās vietās, kur ir mazāk nekā 1500 iedzīvotāju, padomē jāievēlē pieci locekļi, bet tur, kur ir vairāk par 1500 iedzīvotājiem, – no pieciem līdz septiņiem pārstāvjiem. Būtiski, ka par padomes locekli nedrīkstēs būt domes deputāts, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks, teritoriālās pārvaldes vadītājs vai viņa vietnieks, kā arī pašvaldības kapitālsabiedrības valdes vai padomes loceklis. Paredzēts, ka kandidātu var izvirzīt ne mazāk kā 10 pilngadīgi ES pilsoņi, kuriem konkrētajā teritorijā ir nekustamais īpašums vai reģistrēta dzīvesvieta.

Likumprojekts arī detalizēti nosaka vēlēšanu norisi un padomes darba organizāciju. Plānots, ka padomi ar vēlēšanu zīmēm aizklātā balsojumā ievēlēs iedzīvotāju kopsapulcē, vēlēšanas notiks sestdienā un pirms balsojuma kandidātiem būs tiesības uzstāties piecas minūtes. Balsošana noritēs vienu stundu (var izsludināt pārtraukumu vai pagarināt balsošanas ilgumu). Vēlēšanu izmaksas segs no pašvaldības budžeta. Padomē tiks ievēlēti tie kandidāti, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ja divi vai vairāki kandidāti būs ieguvuši vienādu balsu skaitu, viņi sarindojami vēlēšanu zīmē norādītajā secībā. Taču, ja vēlēšanām nebūs reģistrējušies vismaz 10% balsotāju, dome divu nedēļu laikā ievēlēs padomi no iepriekš izvirzītajiem kandidātiem.


Atdzīvinās referendumus

Likumprojektu paredzēts skatīt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kur jau otro sasaukumu pēc kārtas starp otro un trešo lasījumu atrodas pašvaldību referendumu likumprojekts. Politiķi bija vienojušies, ka šo ideju virzīs vienlaikus ar jauno Pašvaldību likumu, lai vienīgais instruments iedzīvotāju rokās, ko var izmantot, ja pašvaldībā kaut kas nepatīk, ir domes atlaišana. "Tagad piedāvājam vairākus instrumentus – var darboties iedzīvotāju padomē, var savākt kolektīvo iesniegumu, var piedalīties līdzdalības budžeta īstenošanā. Un, ja visi šie trīs instrumenti iedzīvotājam nesniedz gandarījumu par pašvaldības darbu, ir pamats diskutēt par domes atstādināšanu," stāsta Lasmanis.

Pamatīgas diskusijas Pašvaldību likumprojekta izskatīšanas laikā paredzamas par izpilddirektora pilnvaru termiņa ierobežojumu.

 

Top komentāri

Timrota
T
Latvijas prezis ir reti stulba, kompleksiem nomakts kretins, kurs vispar nesajedz ko vins dara un kadi ir vina pienakumi. Pasvaldibas ievel deputatus un deputati ir tautas parstavji, bet nu idiots Levits ir izdomajis vel kaut kadas padomes ievelet ( ja sis padomes tiks veletas tad ieveletajiem bus jamaksa lai vairotu dienas zaglu bandu un naudas izskerdesanu. NA so kretinu Levitu izlobeja, jacer, ka Latvija neviens neveles par NA. Kad Levits nokluva Rigas pili, vina pirmais jautajums esot bijis, kuri ir mans privatais pavars? Ka vispar var but tada situacija, ka Latvija minimala alga ir 500€/menesi bada grasi ar kuriem Latvija nav iespejams cilveka cienigi dzivot, bet kretinam Levitam alga ir 5800€/menesi, kas ir par 12 reizes lielaku? Ja minimala alga tiek saglabata 500€/ menesi tad prezim Levitam algai vajadzetu butu ne lielakai ka 1500-2000€/menesi. Vai ari, ja prezim Levitam velas saglabat 5800€/ menesi tad minimala alga ir japalielina virs 2000€/menesi.
Uldis
U
ASV VĒSTNIECĪBAS UZTICĪGAIS KALPS !!! LATVIJĀ PIE VARAS ATRODAS ZILIE ,UN ASV KALPI KURI KALPO ASV NACIONĀLAJĀM INTERESĒM . TAUTIEŠI MOSTATIES !!! APSTĀDINĀSIMS ZILOS ,UN ASV KALPUS !!!
Zuze
Z
E sdzirdēju ,ka Latvijas prezidents ir Brunču mednieks .
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kā skudras sanesa slēptuvē

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ...

Vitenberga solis sašķeļ KPV LV(7)

Daudzu skandālu un domstarpību piemeklētā partija KPV LV saņēmusi jaunu triecienu, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam paziņojot par iestāšanos Nacionālajā apvienībā (NA). Ja viņš saglabā ministra...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas