Laika ziņas
Šodien
Apmācies

VK: VARAM nav izstrādājusi kvalitatīvu rīcībpolitiku klimata pārmaiņu samazināšanai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav izstrādājusi kvalitatīvu rīcībpolitiku klimata pārmaiņu samazināšanai, turklāt šim nolūkam pieejamie līdzekļi tiek tērēti citām vajadzībām, kā arī ieguldīti arvien neefektīvākos projektos, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā "Vai klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētie līdzekļi tiek plānoti un izlietoti efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām?".

Cilvēku darbības dēļ atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāzes, kas izraisa globālo sasilšanu un var atstāt postošas sekas sabiedrībā, ekonomikā un vidē. Lai samazinātu gāzu emisijas, Latvija ir iesaistījusies divās gāzu emisijas tirdzniecības sistēmās, kurās tai ir iespēja pārdot "liekās" emisiju kvotas vai vienības. Starptautiski uzņemtās saistības un likumā noteiktā kārtība liek Latvijai šādi iegūtos līdzekļus novirzīt klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai, un par to atbildīga ir VARAM.

Laikā no 2009.gada līdz 2016.gadam Latvija šādi ir ieguvusi finansējumu vairāk nekā 250 miljonu eiro apmērā. Ap 200 miljoniem eiro ir tikuši novirzīti Klimata pārmaiņu finanšu instrumentam (KPFI). Savukārt ap 50 miljoniem eiro ir novirzīti Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentam (EKII). Abi finansējumi bija jāizmanto projektiem, kas mazina klimata pārmaiņas. Finansējums projektiem tiek piešķirts konkursa kārtībā.

VK revīzijā secināts, ka VARAM kā koordinējošā ministrija klimata politikas jomā nav izstrādājusi klimata pārmaiņu samazināšanas rīcībpolitiku, kurā būtu noteikti efektīvākie finansējuma izlietošanas principi un sasniedzamie klimata politikas rezultāti katrā tautsaimniecības nozarē un tam nepieciešamais finansējums, tai skaitā arī pašas VARAM pārraudzībā esošajā atkritumu apsaimniekošanas nozarē.

Rīcībpolitikas neesamība principā liedza iespēju organizēt EKII projektu konkursus, jo nebija noteikti uz aprēķiniem balstīti prioritāri atbalstāmie pasākumi.

Tomēr finansējums ikgadējos valsts budžetos tika plānots, bet, piemēram, EKII gadījumā laika posmā no 2013.gada līdz 2016.gadam - sistemātiski pārdalīts arī citiem, ar klimata pārmaiņu mazināšanu nesaistītiem, mērķiem, piemēram, VARAM darbinieku atalgojumam, datorprogrammu licenču iegādei, lietotāju apmācībai u.c. VK ieskatā, šādi pārdalot finansējumu, VARAM ir palielinājusi savu budžetu vismaz par četriem miljoniem eiro gadā. Lai kompensētu šādas rīcības sekas un pildītu uzņemtās saistības, nākotnē valsts budžetā kopumā būs nepieciešams rast papildu līdzekļus klimata pārmaiņu mazināšanai 35,5 miljonu eiro apmērā.

VK neatbalsta šādu pieeju finanšu vadībai un vērš uzmanību, ka Eiropas Savienības (ES) fondu gadījumā šādas pārdales netiek pieļautas.

VK piebilda, ka no 2009.gada līdz 2015.gadam īstenotie KPFI projekti kopumā ir sasnieguši paredzētos mērķus, jo kopējais plānotais emisiju samazinājums ir pārsniegts par 13%. Tomēr kopējais rezultāts ir sasniegts veiksmīgo projektu dēļ. Vērtējot katru projektu atsevišķi, var secināt, ka 19% projektu nav sasnieguši pat minimālo plānoto emisiju samazinājumu. Šiem projektiem novirzītie 3,8 miljoni eiro būtu jāatgūst, lai tos tālāk ieguldītu klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumos, taču VARAM jau divus gadus kavējas ar šīs problēmas risinājumu, un pastāv risks, ka šis finansējums tiks zaudēts.

Savukārt EKII projektu konkursus VARAM ir plānojusi jau no 2012.gada, bet faktiski projektu īstenošana ir uzsākta tikai 2016.gadā. VK revidenti ir secinājuši, ka finansējums ieguldīts projektos, kuriem ir līdz pat 35 reizēm zemāki efektivitātes rādītāji nekā KPFI finansējums. EKII finansēto projektu ietekme uz emisiju mazināšanu ir niecīga.

Viens no iemesliem ir VARAM izstrādāto EKII konkursu nolikumu prasības, - VARAM nav noteikusi emisiju samazinājumu kā vienu no nozīmīgākajiem projektu atlases kritērijiem. Līdz ar to izvēlēto un atbalstīto projektu ietekme uz emisiju samazinājumu ir niecīga. Valsts kontrole norāda, ka līdzekļu ieguldīšana neefektīvos pasākumos var apdraudēt ES kopējā mērķa sasniegšanu - līdz 2030. gadam samazināt kopējo emisiju apjomu par 40%, salīdzinot ar 1990.gadu.

VK ir sniegusi VARAM virkni ieteikumu, lai veicinātu mērķtiecīgu klimata politikas plānošanu un nepieļautu līdzekļu izlietošanu tam neparedzētiem mērķiem. VARAM laikus jāizstrādā rīcībpolitika klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai. Organizējot EKII finansējuma konkursus, ir jānosaka uz aprēķiniem balstīti prioritāri atbalstāmie pasākumi un minimālie emisijas samazinājuma efektivitātes rādītāji.

Top komentāri

Raimonds
R
Ņemot vērā, ka jau 2016.gadā Lembergs pierunāja Gerhardu klimata uzlabošanai paredzēto naudu atdot Ventspils jaunās Mūzikas un mākslas skolas celtniecībai, tad šajā periodā neviens nespēs kompensēt šos izšķērdētos 15 miljonus. Tāpēc arī kritēriju par izmešiem un energoresursu taupīšanu tika izņemti, jo jaunas ēkas būvniecību nav iespējams sasaistīt ar klimata uzlabošanu
a ko ta nu?
a
Par šādu šokējošu atzinumu ministram civilizētā valstī būtu jāatkāpjas. Gerharda galvenā rīcībpolitika - izdabāt Lembergam, lai viņš par šiem līdzekļiem Ventspilī varētu uzbūvēt koncertzāli un pēc tam zīmētos kā "labs saimnieks".
Hektors
H
Kad sis tauku mulis, cukveidigais radijums, Gerhards tiks patriekta no ministra amata? Sis kretins nespej likvidet gudrona diku atkritumus, kuri ir sadedzinot jalikvide, tacu vina vadiba ir ieplanojusi sos bistamos atkritumus aprakt Latvijas zeme, ja ta sim kretinam ir ertak un letak, ES pieskirto naudas parpalikumu sabazis pa kabatam.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Rail Baltica apgūti 300 miljoni(18)

Uzņēmuma RB Rail padomi nav plānots nodot triju Baltijas valstu premjeru pārraudzībā. Tā vakar pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes paziņoja Satiks...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas