Vienlaikus kā abos šajos, tā vēl virknē citu, mazāku rezonansi raisošu konflikta situāciju gadījumos svarīgi ir ne tikai paši notikumi. Ievērojami svarīgāk ir, ka tie visi ir sava veida indikatori, kuri liecina par ASV slīgšanu aizvien dziļākā iekšpolitiskajā krīzē ar aizvien mazākām cerībām izrauties no šī apburtā loka.
Asajai vārdu pārmaiņai starp nesenajiem ļoti tuvajiem domubiedriem Trampu un Masku, protams, ir arī personisks raksturs un biznesa interešu piedeva, taču vienlaikus tā liecina arī par vienas no trim galvenajām MAGA (Make America Great Again) atbalstītāju grupām – ievērojamas daļas informācijas tehnoloģiju biznesa – neapmierinātību ar Trampa politiku. Turklāt galvenokārt nevis tādēļ, ka ASV prezidents nesteidzas noliet pār atbalstītājiem dolāru lietu, bet gan tādēļ, ka visas MAGA atbalstītāju grupas gaida no viņa nevis daudz skaļu vārdu, bet gan izlēmīgu rīcību.
Vienlaikus kļūst aizvien skaidrāks, ka ASV 47. prezidents atklāti nevēlas sākt reālu politisko asinsizliešanu. Aprobežojies ar dažu īpaši radikālu oponentu kantoru iztrenkāšanu, Tramps vēlas palikt vēsturē nevis kā prezidents, kurš izrēķinājies ar oponentiem, bet kā prezidents, kurš slēdz darījumus. Rezultāts ir gan neapmierinātība Trampa radikālāko atbalstītāju vidū, gan demokrātu un arī svārstīgo politiķu sākotnējā izbīļa izplēnēšana, saprotot, ka arestu, tiesu prāvu un reālu cietumsodu nebūs un ka valsts ienaidnieku kategorijā (bet ASV vēsturē ir bijuši gadījumi) viņus ieskaitīt prezidents negrasās.
Par to uzskatāmi liecina jau Kalifornijas pavalsts demokrātu politiķu gandrīz atklātais atbalsts imigrantu nemieriem (protestiem pret federālās valdības lēmumu izraidīt no valsts kriminālnoziegumus izdarījušus nelegālos imigrantus), kuru dalībnieki, jāpiebilst, mēdz vicināt Meksikas karogus un dēvēt sevi par rekonkistas kareivjiem, kas ir atklāts izaicinājums visai Trampa politikai.
Slikti, un ne tikai Amerikas Savienotajām Valstīm, šajā gadījumā ir tas, ka labu risinājumu un iespēju kompromisiem vienkārši nav, tāpēc neatkarīgi no turpmākās notikumu gaitas arī beigas ASV iekšpolitiskajām pretrunām nav saskatāmas. Pie horizonta ir redzama tikai amerikāņu tālāka polarizēšanās un radikalizēšanās.