Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +21 °C
Skaidrs
Svētdiena, 7. jūnijs
Gaida, Arnis, Arno

Andis Sedlenieks

Armēnijas grūtā izvēle

Jau pavisam drīz gaidāmajās parlamenta vēlēšanās Armēnijai nāksies izdarīt dramatisku izvēli – starp pašreizējo varu, kas nebūt netiek viennozīmīgi vērtēta un pret kuru ir daudz iebildumu, vai kapitulāciju Maskavas priekšā, kas faktiski nozīmētu atgriešanos pagātnē.

ANO kā spogulis

Sava veida prognozējama sensācija nupat tika piedzīvota Ņujorkā, kur Vācija balsojumā par ANO Drošības padomes (DP) nepastāvīgo dalībvalstu divām Rietumeiropai atvēlētajām vietām zaudēja Portugālei un Austrijai.

Armēnijas krustceles

Svētdien, 7. jūnijā, Armēnijā gaidāmās parlamenta vēlēšanas pēc būtības ir kļuvušas par referendumu par valsts turpmāko ārpolitisko kursu – izvēli starp Eiropas Savienību (ES) un Eirāzijas Ekonomisko savienību (EES).

Nedrošās Baltijas valstu debesis

Baltijas valstīs un Somijā pēdējos mēnešos par vienu no galvenajām aktualitātēm kļuvusi militāro bezpilota lidaparātu jeb dronu parādīšanās debesīs, kā arī šo lidaparātu radītie drošības riski. Kādēļ kaujas droni parādās Baltijas valstīs, un kā situācija varētu attīstīties turpmāk?

Globālā kodolnenoteiktība

Pagājušajā nedēļā bez noslēguma dokumenta pieņemšanas noslēdzās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ietvaros notiekošā pārskata konference par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, kļūstot par jau trešo pēc kārtas šādu konferenci, kas beidzas bez noslēguma dokumenta pieņemšanas.

Bolīvijas krīze

Citu starptautisko notikumu dēļ bez īpašas ievērības ir palikuši notikumi nelielajā Dienvidamerikas valstī Bolīvijā, kur kopš maija sākuma turpinās lielākie protesti pēdējās desmitgadēs un protestētāju faktiskā ielenkumā atrodas valsts administratīvā galvaspilsēta Lapasa.

ASV un Ķīnas lielais pasjanss

Pagājušajā nedēļā pasaules uzmanības centrā atradās ASV prezidenta Donalda Trampa valsts vizīte Ķīnā. Pirmo reizi Tramps uz Pekinu devās jau savas pirmās prezidentūras laikā 2017. gadā, šī bija otrā reize. Vizīte sākotnēji bija ieplānota martā, taču pēc tam pārcelta uz maija vidu. Neraugoties uz vērienu un skaļajiem paziņojumiem par tās veiksmīgo norisi, mediji un eksperti trīs dienas ilgo ASV prezidenta braucienu uz Ķīnu lielākoties vērtē kā neveiksmīgu Vašingtonai un veiksmīgu Pekinai. Kamdēļ tā, un kādas ir prognozes par ASV un Ķīnas savstarpējo attiecību turpmāko attīstību?

Venecuēlas scenārijs 2.0

Nedēļas vidū ASV ģenerālprokurora amata izpildītājs Tods Blanšs un Floridas pavalsts amatpersonas nāca klajā ar paziņojumu, ka ASV federālās varas iestādes ir izvirzījušas oficiālas kriminālapsūdzības bijušajam Kubas prezidentam, šobrīd 94 gadus vecajam Raulam Kastro, saistībā ar divu ASV civilo lidmašīnu notriekšanu 1996. gada 24. februārī.

Hormuza šauruma likmes

Par galveno klupšanas akmeni ceļā uz ASV un Irānas konflikta noregulējumu acīmredzami ir kļuvusi Teherānas kontrole pār Hormuza šaurumu, no kuras Irāna atteikties negrasās.

Klusā diplomātija vai muskuļi?

Līdz ar šo gadu beidzas ANO ģenerālsekretāra Antoniu Guterreša otrais pilnvaru termiņš, un ANO centrālajā mītnē jau notikusi augstā amata kandidātu uzklausīšana. Jaunajam organizācijas līderim uzdevums nebūs viegls, jo eksperti norāda: ANO nonākusi krīzē, kuru varētu salīdzināt pat ar Tautu savienību 30. gados. Kas ir galvenie favorīti cīņā par ANO nākamā ģenerālsekretāra krēslu, un ar kādām problēmām nāksies saskarties šīs cīņas uzvarētājam?

Pagaidu kompromisi

Piektdien noslēdzas ASV prezidenta Donalda Trampa iepriekš atliktā oficiālā vizīte Ķīnā, kura risinās situācijā, kad Pekinas rokās, izmantojot ASV prezidenta iecienītu izteikumu, ir ievērojami vairāk un labākas kārtis nekā Vašingtonai.

Lēciens nezināmajā

Lielbritānijā 7. maijā notikušās Anglijas vietējo padomju, kā arī Skotijas un Velsas parlamentu vēlēšanas ir kļuvušas par katastrofu valsts mērogā pie varas šobrīd esošajiem leiboristiem un acīmredzami nozīmē arī šīs partijas neatgriezenisku norietu.

Krievijas tirgus vilinājums

Nesenās diskusijas Latvijā par uzņēmēju, kas turpina tirdzniecību ar Krieviju, saraksta publiskošanu kārtējo reizi likušas uzdot jautājumus arī par to, cik labi pret agresorvalsti darbojas sankciju politika un kā pret ierobežojumiem izturas lielo Eiropas valstu uzņēmumi un globālie spēlētāji.

Phenjanas doktrīna

No komunistiskās Ziemeļkorejas konstitūcijas ir dzēsta klauzula par to, ka viens no šīs valsts pastāvēšanas mērķiem ir visas Korejas apvienošana, kā arī visas atsauces par iespējamu vai vēlamu apvienošanos ar Dienvidkoreju.

OPEC beigu sākums?

Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) šā gada 1. maijā oficiāli izstājās no naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+.

Nesmēķētāju paaudze?

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta nule nobalsoja par, iespējams, pasaulē stingrākajiem smēķēšanas apkarošanas noteikumiem. Tie padarīs par nelikumīgu tabakas pārdošanu ikvienam, kurš dzimis pēc 2008. gada. Turklāt minētais likumprojekts, kas tiek dēvēts par vienu no premjerministra Kīra Stārmera prioritātēm, tika apstiprināts ar lielu balsu vairākumu, to atbalstot abām šobrīd galvenajām britu partijām. Kad un no kurienes cēlusies šī iniciatīva, un kāda ir varbūtība, ka līdzīgi likumi tiks pieņemti arī citās valstīs?

Rietumāfrikas pavērsiens?

Rietumāfrikas valsts Mali nupat piedzīvoja lielāko radikāļu ofensīvu kopš 2012. gada, kuras iznākums var mainīt iekšpolitisko situāciju šajā valstī.

Lidsabiedrības Eiropas debesīs

Vēl 90. gadu sākumā gandrīz visām Eiropas valstīm bija savas nacionālās jeb karoga lidsabiedrības, kuru galvenie vai bieži vien vienīgie akcionāri bija konkrētu valstu valdības. Līdz mūsdienām šādu lidsabiedrību skaits Eiropā ir ievērojami sarucis. Kādu likteni piedzīvojušas šīs kompānijas, un vai nacionālie pārvadātāji maz paliks Eiropas kartē?

Gājiens uz Briseli?

Nākamais Ungārijas premjerministrs Pēters Maģars nupat nāca klajā ar paziņojumu, ka – ciešā sadarbībā ar Austriju un balstoties uz kopīgo Austroungārijas pagātni – vēlas izveidot Centrāleiropas valstu apvienību, lai palielinātu reģiona lomu un ietekmi Eiropas Savienībā (ES).

Negaidīti pārliecinoši

Par 19. aprīlī notikušo Bulgārijas parlamenta (Nacionālās asamblejas) vēlēšanu uzvarētāju kļuvusi valsts eksprezidenta Rumena Radeva tikai pavisam neilgi pirms vēlēšanām izveidotā alianse Progresīvā Bulgārija (PB).

No mēslojuma līdz pārtikas krīzei

Par vēl vienu no Irānas kara rezultātiem kļuvuši arī reāli globālas pārtikas krīzes draudi. Lai gan šobrīd panākta vienošanās par pamieru, Pakistānā notikušās sarunas starp Vašingtonu un Teherānu nav pietuvinājušas konflikta risinājumam, Hormuza šaurums joprojām ir lielā mērā bloķēts, bet pats pamiers šķiet ļoti trausls, un tas viss ietekmējis tādu pārtikas ieguvei vitāli svarīgu industriju kā minerālmēslu ražošana. Autoritatīvas starptautiskās organizācijas jau publicē drūmas prognozes, it īpaši karadarbības atjaunošanās gadījumam, un ANO atklāti stāsta par bada draudiem, kas karadarbības dēļ jau skāruši 45 miljonus cilvēku. Kamdēļ tā, kuras valstis šajā ziņā pakļautas lielākajiem riskiem un kurām draud pārtikas cenu pieaugums?

Negaidīts pavērsiens

Fakts, ka marta otrajā pusē notikušās Slovēnijas Nacionālās asamblejas (parlamenta) vēlēšanas noslēdzās bez saprotama uzvarētāja, bet sadrumstalotais jaunā sasaukuma parlaments nav spējis vienoties par jaunas valdošās koalīcijas izveidi, jau ir licis šīs nelielās bijušās Dienvidslāvijas valsts vārdam izskanēt tālu aiz tās robežām.

Kārtējais cikls?

Citu nozīmīgu starptautisko notikumu zināmā ēnā ir palikusi pagājušajā nedēļā notikusī Taivānas politiskās partijas Gomindāna līderes Džanas Livaņas vizīte kontinentālajā Ķīnā, ieskaitot viņas tikšanos ar Ķīnas vadītāju Sji Dziņpinu.

Ungāru "karsto" vēlēšanu gaidās

Ungārijā 12. aprīlī notiks parlamenta (Nacionālās asamblejas) vēlēšanas, kas varētu nozīmēt krēsla zaudēšanu premjerministram Viktoram Orbānam, kurš tajā ir bijis pēdējos 16 gadus. Tiesa, tikpat ticama ir arī iespēja, ka Orbāns paliks savā amatā vēl uz četriem gadiem. Ne mazāk svarīgi, ka arī pēdējos divos gados par galveno opozīcijas spēku kļuvusī partija Tisza jeb Cieņa un brīvība un tās līderis Pēters Maģars ne tuvu nav tik proeiropeiski, kā to vēlētos Brisele. Kāda ir situācija Ungārijā pašā vēlēšanu priekšvakarā, un pie kādiem rezultātiem varētu novest balsojums?

Katram savs pamiers

Neraugoties uz pēdējā brīdī noslēgto divu nedēļu pamieru starp ASV un Irānu, kā arī Pakistānā gaidāmajām abu pušu sarunām, kā pamiera nākotne, tā iespēja panākt kādas plašākas vienošanās joprojām atrodas zem lielas jautājuma zīmes.

Sadalītais internets

Marta beigās Kamerūnā aizvadītajā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ministru konferencē netika panākta vienošanās par gandrīz trīs gadu desmitus ilgušā moratorija, kas nodrošināja beznodokļu elektronisko pārraidi starp PTO dalībvalstīm, pagarināšanu.

Ūdens ģeopolitika

Vairāk nekā mēnesi ilgstošā karadarbība Tuvajos Austrumos radījusi bažas, ka tās rezultātā varētu nopietni ciest arī reģiona valstu izdzīvošanai izšķiroši svarīgās ūdens atsāļošanas rūpnīcas, kas nozīmētu grandioza mēroga humāno un ekonomisko katastrofu. Tajā pašā laikā šie riski likuši atcerēties, ka tieši ūdens strauji kļūst par XXI gadsimta galveno resursu, kamdēļ lielvaras jau sākušas cīņu par iespējām kontrolēt un piegādāt tā ieguves tehnoloģijas. Kādēļ ūdens atsāļošanai tiek piešķirta tik liela nozīme, un kam nepieciešamas minētās tehnoloģijas?

Irānas lamatas

Plaša mēroga karadarbība Tuvajos Austrumos, kas turpinās vairāk nekā mēnesi un, pat pēc pieticīgām aplēsēm, jau ir nodarījusi globālajai ekonomikai zaudējumus 3,5 triljonu ASV dolāru apmērā (apmēram līdzvērtīgus Francijas vai Indijas nominālajiem IKP), acīmredzami joprojām ir tāla no sava noslēguma.

Kubas gandrīz neiespējamā misija

Vēl nesen vērojamā krīze Kubā jau dažas nedēļas vēlāk vairs neizskatās tik liela. Kas novedis pie šādām pārmaiņām, un kas gaidāms turpmāk?

Slovēnijas sadrumstalotība

Iepriekšējās nedēļas beigās Slovēnijā tika aizvadītas lielā mērā dramatiskas Nacionālās asamblejas (parlamenta) vēlēšanas, pēc kurām šo nelielo valsti acīmredzami gaida ne mazāk dramatisks jaunas valdības veidošanas process.