Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -1 °C
Apmācies
Pirmdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

Andis Sedlenieks

Skandālu pilnais Pasaules kauss

Persijas līča valstī Katarā notiekošo Pasaules kausa izcīņu futbolā aizēno skandāli un ģeopolitika. Kamdēļ tā, un kādu nākotnes perspektīvu tas sola gan futbolam, gan, plašāk raugoties, arī visam starptautiskajam sportam?

Tirdzniecības kara ēna?

Virkne ietekmīgu plašsaziņas līdzekļu, piemēram, Politico, vēsta, ka ASV prezidenta Džo Baidena parakstītā likuma par inflācijas samazināšanu Savienotajās Valstīs dēļ starp ASV un Eiropas Savienību (ES) ir izcēlušās ļoti nopietnas tirdzniecības domstarpības, kas var novest pat pie tirdzniecības kara

Taisnīgums ambīciju vietā

Ēģiptes kūrortpilsētā Šarmelšeihā noslēgusies ANO 27. konference par klimata izmaiņām (COP 27), kuras gaitā būtībā tika secināts, ka nekāda progresa centienos samazināt siltumnīcas efektu radošo izmešu daudzumu atmosfērā nav (enerģētiskā krīze pat ir novedusi pie to pieauguma), bet rezultātā tika izveidots jauns klimatiskais fonds attīstības valstu atbalstīšanai, lai gan sākotnēji pastāvēja šaubas, ka izdosies vienoties par tā izveidi.

Vēl vienas apvienības noriets?

Vakar un šodien Indonēzijā notiekošais G20 (pasaules 20 vadošo ekonomiku) līderu vai viņu pārstāvju samits liecina, ka arī G20 ir ceļā uz to, lai no apvienības, kuras dalībnieki pieņem globālā mērogā nozīmīgus lēmumus, tā pārtaptu tikai par platformu, kur notiek viedokļu apmaiņa starp rietumvalstīm un vadošajām attīstības valstīm.

Latīņamerikas kreisais pagrieziens

Pēc Brazīlijas bijušā prezidenta Luisa Inasiu Lulas da Silvas uzvaras nule notikušajās prezidenta vēlēšanās vairs tikai nedaudzās valstīs Dienvidamerikā un visā Latīņamerikā pie varas nav kreisi noskaņotu politiķu. Medijos šāda virzība tiek dēvēta par kārtējo sarkano (rozā) vilni jeb jūru – marea rosa. Kādi ir šī "kreisā pagrieziena" cēloņi, un vai dažu gadu laikā situācija atkal nemainīsies pretējā virzienā?

Starpvēlēšanas sajauc kārtis

Ar republikāņu pozīciju nostiprināšanos noslēgušās vidustermiņa vēlēšanas jeb starpvēlēšanas ASV. Tomēr šo vēlēšanu neoficiālais iznākums (atsevišķās pavalstīs balsu skaitīšana var ieilgt līdz pat mēnesim) nav tāds, kādu solīja vairākums aptauju un uz kādu cerēja republikāņu vadība.

Cerīgi neoficiālie kontakti

Uzreiz vairāki ASV un Krievijas plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka Vašingtona un Maskava apspriež iespēju tuvākajās nedēļās klātienē aizvadīt divpusējās konsultatīvās komisijas sēdi, lai apspriestu līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem (New START Treaty) izpildi un, iespējams, arī tā darbības pagarināšanu.

Krīzes laika pretrunas ES iekšienē

Starp Vāciju un Franciju, kā arī starp Vāciju un Poliju šobrīd pastāv ļoti saspīlētas attiecības – var pat teikt, ka sliktākās visā apvienotās Eiropas pastāvēšanas vēsturē. Kādi ir šo saspīlējumu cēloņi, un pie kādām sekām pretrunas var novest Eiropas Savienības mērogā?

Viltus trauksme Austrumos?

Uzreiz vairāki ietekmīgi ASV plašsaziņas līdzekļi (The Wall Street Journal, CNN u. c.) nupat nāca klajā ar paziņojumiem, ka Saūda Arābijas izlūkdienesti informējuši ASV kolēģus par drīzu un "neizbēgamu" Irānas uzbrukumu Saūda Arābijai vai kā minimums tās "energosistēmas objektiem". Par to, kā tiek apgalvots, liecina arī sarkanā atriebes karoga pacelšana virs Irānas Kumas pilsētas Džamkaranas mošejas – vienas no šiītu islāma pašām galvenajām svētnīcām.

Anglosfēras nākotnes vīzija

ASV ārpolitikas sabiedrībā gana plašas diskusijas raisījis nesen izdevumā The National Interest publicētais Maikla Linda (zināma eksperta un vairāku populāru grāmatu autora) raksts Anglosfērai vajadzīga muitas savienība (The Anglosphere Needs a Customs Union).

Maska politiskā izvēle

Pēdējās nedēļās plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā kārtējo reizi nonāca informācijas tehnoloģiju miljardieris Īlons Masks. Šoreiz gan tas bija saistīts nevis ar jaunām, inovatīvām idejām vai biznesa sasniegumiem, bet ierosinājumiem par to, kā būtu risināms karš Ukrainā un konflikts Taivānas jautājumā. Maska pazīstamības dēļ viņa idejas izraisīja plašu rezonansi, tostarp liekot apspriest arī motīvus, kuru dēļ uzņēmējs nācis klajā ar patiesībā politiskiem paziņojumiem.

Republikāņu atgriešanās priekšnojautas

Vairs mazāk par divām nedēļām atlicis līdz ASV starpvēlēšanām, un šobrīd visas pazīmes liecina, ka republikāņi, kuru vairākums turklāt būs eksprezidenta Donalda Trampa atbalstītāji, atgūs kontroli pār vismaz vienu no ASV Kongresa palātām

Ķīnas kuģis maina kursu

Ir aizvadīts desmitgades nozīmīgākais notikums Ķīnas iekšpolitikā – Ķīnas Komunistiskās partijas XX kongress.

Moldovas nepamanītie protesti un riski

Moldovā nu jau vairāk nekā mēnesi turpinās plaši protesti, kuru dalībnieki prasa Valsts prezidentes atkāpšanos un parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Amatpersonas protestu organizēšanā saskata Krievijas pirkstu, taču nevar noliegt, ka problēmu valstij netrūkst visdažādākajās jomās.

Trasas un toriju noriets

Apvienotajā Karalistē turpinās iekšpolitiskie satricinājumi, kurus uz brīdi bija likusi piemirst karalienes Elizabetes II aiziešana aizsaulē. Ekonomiskie un politiskie procesi tikmēr pašsaprotami turpinājās, un vakar par šo procesu starpposmu kļuva tikai 44 dienas (!) amatā pavadījušās premjeres Lizas Trasas paziņojums par atkāpšanos no amata.

Irānas ģeopolitiskās likmes

Krievijas un Irānas pieaugošā sadarbība militārajā jomā, it īpaši Irānā ražoto bezpilota lidaparātu plaša izmantošana Krievijas triecienos Ukrainas enerģētiskajai un militārajai infrastruktūrai, kā arī ticamas ziņas, ka Teherāna gatavojas piegādāt Maskavai arī lielas tuva un vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu partijas, rietumvalstu dienaskārtībā ir licis parādīties jautājumam par jaunām sankcijām pret Teherānu

Nebeidzamo nemieru valsts

Kārtējie masu nemieri Irānā sākās pēc tam, kad valsts tikumības policijas rīcības dēļ mira gados jauna kurdu sieviete. Protestu apspiešana nekādā veidā nav mazinājusi kopējo spriedzi sabiedrībā, un jaunu nemieru izcelšanās ir tikai laika jautājums. Kādi ir to reālie cēloņi, un kādas ir protestētāju cerības panākt Irānas teokrātiskā režīma krišanu vai vismaz atteikšanos no līdzšinējās politikas?

Turcijas gāze Eiropai?

Krievijā notiekošās ikgadējās Krievijas enerģētikas nedēļas ievadā tika publiskota šķietami negaidīta ideja par tā sauktā gāzes haba izveidi Turcijā, kas ļautu turpināt Krievijas gāzes piegādes pa cauruļvadiem Eiropas valstīm. Domājams, iecere ir saskaņota ar Turciju un tuvākajā laikā tiks (vai arī jau tiek) apspriesta abu valstu vadītāju līmenī.

Neskaidras ilgtermiņa sekas

Aģentūra Reuters vēsta, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir pieņēmusi "pašu nopietnāko kopš 90. gadiem" lēmumu par mikroshēmu eksporta uz Ķīnu ievērojamu ierobežošanu.

Kima kodoldoktrīna un vieta pasaules kartē

Ziemeļkorejas publiskotā kodoldoktrīna un jauni raķešu izmēģinājumi, kā arī vēl citi valdošā režīma spertie soļi, visticamāk, liecina par Phenjanas vēlmi izmantot globālo ģeopolitisko konfrontāciju, lai mainītu valsts līdzšinējo politiku un izrautos no starptautiskās izolācijas. Kādas ir Phenjanas cerības sasniegt šo mērķi?

Ekonomika vai tomēr ģeopolitika?

Austrijas galvaspilsētā Vīnē 5. oktobrī pirmoreiz pēc Covid-19 pandēmijas klātienē notika naftas eksportētājvalstu apvienības OPEC+ nozares ministru tikšanās, kuras rezultātā tika pieņemts lēmums, ka apvienības valstis, sākot ar novembri, samazinās naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā

Kaislības Brazīlijas gaumē

Iepriekšējās nedēļas nogalē tika aizvadīta vienas no pasaules nozīmīgākajām t. s. attīstības valstīm – Brazīlijas – prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. No to iznākuma savukārt lielā mērā būs atkarīgs valsts turpmākais ģeopolitiskais kurss.

Ģeopolitiskā žonglēšana Turcijas gaumē

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans tiek uzskatīts par mūsdienu, iespējams, pretrunīgāko valsts līderi, jo viņam starptautiskajā politikā izdodas savienot šķietami nesavienojamo un nu jau vismaz gadu desmitu balansēt uz naža asmens starp Rietumiem un Austrumiem. Kādu iemeslu dēļ un kādā veidā Turcijas prezidentam izdodas šāda politika, un kādas ir viņa kursa nākotnes parspektīvas?

Ne tikai pārziemošanas jautājums

Uz ilgiem vai, iespējams, uz visiem laikiem izejot no ierindas abām Ziemeļu straumēm, jautājums par to, kā apvienotā Eiropa pārcietīs šo un nākamās ziemas, kļuvis aktuālāks nekā jebkad iepriekš.

Itālijas konservatīvā izvēle

Iepriekšējās nedēļas beigās tika aizvadītas Itālijas parlamenta abu palātu vēlēšanas, kuru rezultāti atbilda iepriekš veikto aptauju rezultātiem, – par pārliecinošu uzvarētāju kļuva oficiāli labēji centriskā, bet faktiski – nacionāli konservatīvā koalīcija ar partiju Itālijas brāļi (Fratelli d’Italia) priekšgalā.

No Nursultanas līdz Astanai un tālāk

Septembra vidū Kazahstānā stājās spēkā vairākas nozīmīgas iniciatīvas, kuras rosināja Valsts prezidents Kasims Žomarts Tokajevs. Viena no tām paredz, ka Valsts prezidents turpmāk amatā atradīsies ne vairāk par vienu septiņus gadus ilgu termiņu

Nereformējamais ANO

Pašlaik Ņujorkā notiekošās ANO Ģenerālās asamblejas 77. sesijas centrālā tēma, protams, ir karadarbība Ukrainā, kamdēļ pārējiem jautājumiem tiek pievērsts ievērojami mazāk vērības. Viens no šādiem jautājumiem ir virknes rietumvalstu ar ASV priekšgalā virzītā tēma par nepieciešamību reformēt ANO Drošības padomi (DP) un arī organizācijas citas institūcijas.