Citu starptautisko procesu dēļ
būtībā bez jebkādas ievērības ir
atstāts tāds interesants notikums kā 23. novembrī notikušās ārkārtas prezidenta vēlēšanas Bosnijas Serbu Republikā.
ASV piedāvātais miera plāns Ukrainai sakrīt ar pēdējā laikā lielāko korupcijas skandālu šajā valstī un īpaši nežēlīgu agresora ofensīvu ne tikai frontes līnijās. Kā šis fons ietekmē Ukrainas stāvokli starptautiskajā arēnā, sabiedrības noskaņojumu un iespējas panākt sev izdevīgākus nosacījumus mieram?
Nedēļas sākumā kārtējo militāro apvērsumu piedzīvoja nelielā Āfrikas valsts Gvineja-Bisava, kurā militārpersonas uzreiz pēc valstī notikušajām prezidenta vēlēšanām «apturēja vēlēšanu procesu» (balsu skaitīšanu) un apcietināja prezidentu Sisoku Embalo un vēl vairākas amatpersonas.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Dienvidāfrikas pilsētā Johannesburgā gandrīz nemanāmi tika aizvadīts kārtējais pasaules 20 lielāko ekonomiku (G20) līderu samits.
Oktobra beigās plašu rezonansi izraisīja ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums sociālajos tīklos, ka viņš devis rīkojumu Kara departamentam, kā tagad pārdēvēts Pentagons, atsākt kodolizmēģinājumus. Tas bijis nepieciešams, lai saglabātu «vienlīdzības principu» starp ASV un vārdā nenosauktām citām valstīm, kuras it kā veic kodolizmēģinājumus. Vai tiešām šādi izmēģinājumi neoficiāli notiek vai varētu atsākties?
Iepriekšējās nedēļas nogalē Irākā tika
oficiāli paziņoti vēl 11. novembrī
notikušo parlamenta vēlēšanu galīgie
rezultāti, kuri liecina vienlaikus kā par
valsts politisko sadrumstalotību, tā arī
par Irānai draudzīgu politisko spēku
pozīciju nostiprināšanos.
Dienvidamerikas valstī Ekvadorā šā gada 16. novembrī notika referendums, kurš tostarp tika uzskatīts par būtisku ne tikai Ekvadorai, bet arī visai Latīņamerikai – kā signāls par tendencēm šā reģiona valstu sabiedrību noskaņojumos.
Pēdējās nedēļās dažādu valstu medijos atkal uzliesmojušas kaislības saistībā ar Eiropas Komisijas vēl 2022. gada maijā ierosinātajām izmaiņām tērzēšanas vietņu kontrolē, kas pazīstamas kā Bērnu seksuālas vardarbības materiālu (The Child Sexual Abuse Material Regulation) vai Tērzēšanas kontroles (Chat Control) regula. Kas slēpjas aiz šiem nosaukumiem, un kādēļ šis komisijas rosinājums raisījis tik lielas diskusijas?
Pēdējo nedēļu laikā savu ārpolitisko aktivitāšu un lielvaru intereses dēļ uzmanības centrā ir nonākušas bijušās PSRS Centrālāzijas jeb Vidusāzijas reģiona valstis un pirmkārt jau pati labklājīgākā no tām – Kazahstāna.
Par tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, iespēju izmantošanu tautsaimniecības attīstības sekmēšanai ar biznesa tehnoloģiju platformas BiSMART vadītāju Juri Kabakovu sarunājas Andis Sedlenieks.
Iepriekšējā nedēļā plašu ažiotāžu izraisīja Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Baltajā namā. Par tās rezultātu kļuva Ungārijas būtībā izslēgšana no virknes ASV sankciju.
Neraugoties uz aizvien pieaugošo spriedzi – ievērojamu ASV spēku koncentrēšanu pie Venecuēlas krastiem un ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem, ka šīs valsts līdera Nikolasa Maduro «dienas ir skaitītas» –, galīgais lēmums par iespējamās militārās vai slepenās operācijas sākšanu šajā valstī nav pieņemts. Kādi ir iespējamie attīstības scenāriji Venecuēlā?
Amerikas Savienotajās Valstīs ar demokrātu panākumiem noslēgusies pirmā pēc pagājušajā gadā notikušajām ASV prezidenta vēlēšanām vispārējā vēlēšanu diena (vietējās un pavalstu vēlēšanas daļā pavalstu), kuras rezultātus par iespaidīgu savu panākumu pasteigusies nodēvēt Demokrātiskā partija.
Nedēļas sākumā kļuva zināms,
ka trīs Čehijas labējās partijas
ir vienojušās par nākamās
valdošās koalīcijas izveidi,
kuras priekšgalā atradīsies
valsts premjerministra amatu
savulaik jau ieņēmušais miljardieris Andrejs
Babišs.
Eiropas valstu līderi tā arī nespēj pieņemt lēmumu par kopš 2022. gada iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu kā segumu tā saucamajam reparāciju kredītam Ukrainai – 140 miljardiem eiro. Juridisku neskaidrību un atsevišķu dalībvalstu iebildumu dēļ lēmumu pieņemšana atlikta līdz nākamajam samitam decembrī. Kādēļ tik grūti pieņemt šo Ukrainai ļoti svarīgo lēmumu, un kādas ir iespējas, ka vienošanos tomēr panāks decembra samitā?
Par trešdien Nīderlandē notikušo valsts parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu faktisko uzvarētāju kļuvusi nosacīti sistēmiskā liberālā partija Demokrāti 66 (D66, skaitlis partijas nosaukumā norāda uz tās dibināšanas gadu).
Iepriekšējās nedēļas beigās Dienvidamerikas otrajā nozīmīgākajā valstī Argentīnā tika aizvadītas vienlaikus interesantas un nozīmīgas starpvēlēšanas, kuru rezultātu tostarp var uzskatīt par ASV prezidenta Donalda Trampa panākumu.
Nule notikušais noziegums slavenākajā Francijas muzejā liek uzdot jautājumus, kā iespējamas tik vērienīgas laupīšanas, kas tajās varētu būt vainīgs, un kādus vēl dārgumus iepriekš līdzīgā ceļā nācies zaudēt muzejiem?
Iepriekšējās nedēļas nogalē bez īpašas starptautiskās ievērības tika atstāts tāds notikums kā starptautiski neatzītās Ziemeļkipras Turku Republikas prezidenta vēlēšanas.
Vakar Japānā darbu sāka jaunā valsts valdība, kuras priekšgalā pirmoreiz Japānas vēsturē ir sieviete – valsts galvenā politiskā spēka – Liberāldemokrātiskās partijas (LDP) – labējā spārna līdere Sanae Takaiči.
Kas ir šā gada Nobela Miera prēmijas laureāte Marija Korina Mačado, kādēļ balvu iepriekš saņēmuši tik daudzi pasaules mēroga politiskie līderi, un kamdēļ tā tik svarīga bija Donaldam Trampam?
Kamēr pasaules uzmanība bija pievērsta pamiera noslēgšanai Tuvajos Austrumos, varas maiņu piedzīvoja Āfrikas valsts Madagaskara – no tās bija spiests bēgt prezidents Andrī Radzualīns, bet varu pārņēma militārpersonas.
Kādi šķēršļi var liegt Čehijas parlamenta vēlēšanās uzvarējušajam Andrejam Babišam kļūt par premjeru, un ko Čehijai un Eiropai sola iespēja, ja viņš šajā augstajā krēslā tomēr sēdīsies?
Latvijas vadošais starptautisko tiesību jurists Mārtiņš Paparinskis par lielo un mazo valstu iespējām izmantot savas tiesības un vai kādreiz varēs ko piedzīt no Krievijas.
Eiropas Parlamentā (EP) šodien ir
gaidāmi nu jau divi kārtējie
balsojumi par neuzticības izteikšanu Eiropas Komisijas (EK)
priekšsēdētājai Urzulai fon der
Leienai, kurus ir rosinājuši
labējie Patrioti un Kreiso grupa.
Nedēļas sākumā, tikai pusi diennakts pēc tam, kad kļuva zināms Francijas jaunās valdības sastāvs, par atkāpšanos no amata paziņoja šīs valsts premjerministrs Sebastjēns Lekornī.
Par mākslīgā intelekta ietekmi šodien un nākotnē, tostarp uzņēmējdarbības procesu efektivizēšanā, Andis Sedlenieks sarunājas ar kompānijas SAP inovāciju evaņģēlistu Timo Eliotu .
Amerikas Savienoto Valstu republikāņiem un demokrātiem nespējot panākt Kongresā pēdējā brīža vienošanos par turpmāko valsts budžetu, šā gada 1. oktobrī ASV tika apturēts valdības iestāžu darbs
Pagājušajā nedēļā pēc gandrīz desmit gadus ilgām sarunām tika panākta savstarpēja vienošanās par Eiropas Savienības (ES) un
Indonēzijas brīvās tirdzniecības nosacījumiem, par kuru tiek gaidīts, ka spēkā tā stāsies 2027. gadā.