Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +19 °C
Skaidrs
Piektdiena, 30. jūlijs
Valters, Renārs, Regnārs

Andis Sedlenieks

Amerikāņu secesijas rēgs(12)

Amerikas Savienoto Valstu socioloģisko pētījumu kompānijas Bright Line Watch reizi pusgadā veiktās aptaujas par secesijas jeb atdalīšanās no Savienotajām Valstīm atbalstītāju skaitu piecos ģeogrāfiskajos ASV reģionos liecina par tās piekritēju skaita ievērojamu pieaugumu pēdējā pusgadā.

Eseja ne tikai par Krieviju un Ukrainu

Par to, ka top šāda eseja, kļuva zināms šā gada 30. jūnijā Tiešajā līnijā ar Vladimiru Putinu – nozīmīgākajos Krievijas plašsaziņas līdzekļos un virknē interneta platformu translētā ikgadējā tiešsaistes pasākumā, kurā Krievijas prezidents atbild uz valsts iedzīvotāju jautājumiem. Izskatot kādu no jautājumiem, Putins kārtējo reizi paziņoja, ka uzskata krievus un ukraiņus par vienu tautu, un solīja detalizēti izklāstīt savu viedokli rakstveidā. Šis solījums tika īstenots 12. jūlijā, kad Krievijas prezidenta interneta vietnē kremlin.ru parādījās ar Putina vārdu parakstīta eseja Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību, kas tika publiskota vienlaikus gan krievu, gan ukraiņu valodā. Vēstījums, jāpiebilst, satur vairāk par pieciem tūkstošiem vārdu jeb ap 40 tūkstošiem rakstzīmju.

Budapeštas smagā artilērija(24)

Atbildot uz Eiropas Savienības (ES) un virknes tās dalībvalstu pārmetumiem Ungārijai, pēdējā ir izvedusi kaujas laukā smago artilēriju, solot rīkot referendumu par Briseles kritizētajiem likumiem, kasi aizliedz informācijas par viendzimuma attiecībām un dzimumu maiņu izplatīšanu nepilngadīgo vidū.

Plūdi, vēlēšanas un administratīvais resurss(9)

Plūdi Vācijā, kuru upuru skaits tuvojas diviem simtiem cilvēku, bet tikai transporta infrastruktūrai nodarītie zaudējumi tiek lēsti vismaz divu miljardu eiro apmērā, šajā valstī gandrīz vienmēr tiek salīdzināti ar līdz šim lielākajiem, 2002. gada plūdiem, kad no krastiem izgāja Elbas upe. Paralēles starp abām dabas katastrofām tiek vilktas ne tikai nodarīto postījumu mērogu un paņemto cilvēku dzīvību dēļ, bet arī tāpēc, ka tās abas ir piedzīvotas priekšvēlēšanu gaisotnē.

Atriebība Lukašenko stilā(10)

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko sašutums par Lietuvas atbalstu viņa politiskajai pretiniecei Svetlanai Tihanovskai, kā arī par Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām ir novedis pie tā, ka šis odiozais politiķis cenšas izraisīt nelegālo migrantu krīzi uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas. Lai gan šis mēģinājums ilgtermiņā pašam Lukašenko sola vairāk problēmu nekā ieguvumu, radīt visai pamatīgas galvassāpēs ne tikai Lietuvai viņam ir izdevies.

Angelas Merkeles pēdējā misija(4)

Vakar savā pēdējā oficiālajā vizītē ASV Vācijas kancleres statusā ieradās Angela Merkele, kuru gaida grūts, taču ne neīstenojams uzdevums. No vienas puses, Merkelei nāksies demonstrēt transatlantisko vienotību starp ASV un Vāciju kā apvienotās Eiropas vadošo valsti, bet, no otras, – demonstrēt Berlīnes un Briseles neatkarību, kā arī to, ka Eiropas svarīgākās galvaspilsētas vairāk negrasās bez ierunām sekot ASV uzstādījumiem.

Bulgārija turpina slīgt politiskajā krīzē

Iepriekšējās nedēļas nogalē Bulgārijā notika parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kas tika izsludinātas pēc tam, kad pēc šā gada aprīlī notikušā balsojuma parlamentā iekļuvušās partijas tā arī nespēja vienoties par valdības izveidi. Provizoriskie rezultāti liecina, ka vienoties diezin vai izdosies arī pēc 11. jūlijā aizvadītajām vēlēšanām, kas nozīmē – šis balsojums ar augstu ticamības pakāpi nav pēdējais un Bulgārija turpinās slīgt aizvien dziļākā politiskajā krīzē.

Antivakseri izgāž cīņu(6)

Krievijā, kur vēl nesen šķita, ka uzvara pār pandēmiju nav tālu, strauji izplatās par priekštečiem ievērojami lipīgākais un bīstamākais Indijas jeb delta Covid-19 paveids B.1.617. Tā dēļ jaunu inficēto skaits ir atgriezies gada sākuma līmenī – ap 25 tūkstošiem dienā –, bet mirušo skaita ziņā (gandrīz 700 cilvēku dienā) pagājušajā nedēļā tika piedzīvoti vairāki antirekordi. Galvenais šādas situācijas cēlonis ir iedzīvotāju nevēlēšanās vakcinēties.

Viktors Orbans un divas dažādas Eiropas(5)

Eiropas Savienības (ES) institūciju līmenī vēršas plašumā centieni izdarīt spiedienu uz Ungāriju un tās premjerministru Viktoru Orbanu Ungārijas parlamenta pieņemtā likuma dēļ, kas aizliedz viendzimuma attiecību un dzimumu maiņas propagandu nepilngadīgo vidū.

Eksporta neskaidrā nākotne

Jūnija nogalē Eiropadome, t. i., Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji, apstiprināja jaunas sankcijas pret Baltkrieviju. Atbilstīgi šim lēmumam, sākot ar jūliju, ES valstīm ir aizliegta daļas kālija minerālmēslojuma un naftas produktu – divu galveno Baltkrievijas eksportpreču – iegāde un transportēšana caur ES teritoriju.

Melnbaltais otrais aukstais karš(1)

Nupat žurnāls Foreign Affairs publicēja Džona Hopkinsa universitātes Starptautisko studiju skolas profesora Hela Brenda rakstu Baidena uzlecošā doktrīna (The Emerging Biden Doctrine) ar apakšvirsrakstu Demokrātija, autokrātija un mūsu laika izšķirošā kauja.

Kabulas krišanu gaidot(6)

Gaidāms, ka ASV karaspēks agrāk, nekā paredzēts, pametīs Afganistānas teritoriju. Sākotnēji bija plānots, ka tas notiks līdz 11. septembrim, bet šobrīd kā beigu termiņi tiek minēti jūlija vidus vai pat 4. jūlijs. Valstī paliks vien daži simti amerikāņu karavīru, kas apsargās ASV vēstniecību un Kabulas starptautisko lidostu.

G20 valstu līderu samita gaidās(4)

Vakar oficiāli Itālijā, bet pamatā, protams, videokonferences režīmā tika aizvadīta 20 pasaules ekonomiski spēcīgāko jeb G20 valstu ārlietu un par attīstības jomu atbildīgo ministru tikšanās.

Virzība uz reģionalizāciju?(7)

Virknē ietekmīgu starptautisko attiecību izdevumu turpinās diskusijas par to, kur meklējama izeja no šā brīža globālās nenoteiktības un kāda būs jaunā pasaules kārtība (vai vismaz – kādai tai vajadzētu būt).

Ķīnas ģimenes plānošana

Ķīnā pieņemts lēmums paaugstināt vienā ģimenē atļauto bērnu skaitu līdz trim – valsts šādi cer pagriezt pretējā virzienā sabiedrības novecošanas un zemās dzimstības tendences. Lēmums izpelnījies pretrunīgus novērtējumus un tiek uzskatīts gan par pilnībā īstenojamu, gan novēlotu un tādu, kas kopējo stāvokli mainīt nespēs.

Ženēvas samita realitāte un utopijas(2)

Notikušais ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina samits prognozējami nav kļuvis par revolūciju abu lielvalstu attiecībās, tomēr vismaz uz laiku ir mazinājis spriedzi ASV un Krievijas attiecībās, kas bija sasniegusi mērogus, kas pielīdzināmi aukstā kara laikposmam.

Demokrātiju saliedēšana(2)

Tuvojas beigām Džo Baidena pirmā vizīte ASV, tostarp ir noslēdzies NATO valstu vadītāju samits Briselē, kura noslēguma komunikē 63 reizes ir pieminēta Krievija un 10 reizes Ķīna.

Meksikas izšķirošās vēlēšanas

No Meksikas jaunāko laiku vēsturē pašu asiņaināko parlamenta apakšpalātas vēlēšanu iznākuma būs atkarīgs valsts turpmākais politiskais kurss, tai skaitā arī attiecībā uz to, vai valsts turpinās distancēties no ASV un virzīties "pa kreisi".

Ģeopolitiskās revolūcijas pagaidām nebūs(9)

Nākamajā nedēļā ir gaidāmi gandrīz vienlaikus uzreiz vairāki starptautiskās politikas notikumi, kuru iznākums var ietekmēt globālos ģeopolitiskos procesus vismaz vairāku turpmāko gadu vai pat vairāku desmitgažu garumā. Ticamāka gan šķiet iespēja, ka šā gada jūnija kā liktenīgā un izšķirošā mēneša loma izrādīsies ievērojami pārspīlēta.

Digitālo kovidsertifikātu dilemmas

Nu jau mazāk nekā pēc mēneša Eiropas Savienībā (ES) sāks pilnā apmērā darboties tā saucamie digitālie, zaļie sertifikāti, novēršot vai mazinot daudzas, galvenokārt ar pārrobežu ceļojumiem saistītas, problēmas. Taču, tā kā ES par pieņemamām atzīst tikai savienības līmenī akceptētas Covid-19 vakcīnas, šo sertifikātu ieviešana ES ārējo robežu šķērsotājiem sola arī problēmas un skandālus.

Mēģinās atsperties no zemākā punkta(7)

Neitrālās Šveices otrajā lielākajā pilsētā, daudzu ANO struktūrvienību un starptautisko organizāciju mājvietā Ženēvā, 16. jūnijā gaidāma ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās. Lai gan vairākums ekspertu sliecas uzskatīt, ka tā nenovedīs pie būtiskām pārmaiņām abu lielvaru attiecībās, pastāv iespēja, ka tās laikā ASV un Krievija vienosies vismaz par domstarpību risināšanas noteikumiem un abpusējām sarkanajām līnijām.

Pieticīga gaismiņa tuneļa galā(4)

Nedēļas vidū Izraēlas lielākās opozīcijas partijas Yesh Atid līderis Jairs Lapids paziņoja, ka viņam izdevies vienoties par jaunas valdības izveidošanu, tas nozīmē, ka 14. jūnijā, kad šī valdība varētu sākt darbu, premjerministra amatu pēc 12 tajā pavadītiem gadiem zaudēs Benjamins Netanjahu. Par nākamo valsts premjeru šajā gadījumā gan nekļūs centrists Lapids, bet galēji labējās partijas Yemina līderis Naftali Benets, kuru Lapids nomainīs pēc diviem gadiem.

Spiegošana un tiesiskums(4)

Iepriekšējās nedēļas beigās Dānijas sabiedriskā raidsabiedrība DR nāca klajā ar savas izmeklēšanas rezultātiem, kas liecina – laika posmā no 2012. līdz 2014. gadam ASV Nacionālā drošības aģentūra (NSA) sadarbībā ar Dānijas militāro izlūkdienestu FE no Dānijas teritorijas izspiegojusi virknes Eiropas valstu vadošos politiķus, tajā skaitā Vācijas kancleri Angelu Merkeli, bijušo Vācijas ārlietu ministru, bet šobrīd valsts prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru, bijušo Vācijas sociāldemokrātu līderi Pēru Šteinbriku u. c.

Pēc aukstā kara laika paraugiem(1)

Ryanair reisa Atēnas–Viļņa piezemēšana Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas lidostā un viena no šīs lidmašīnas pasažieriem, pazīstama baltkrievu opozicionāra Romāna Protaseviča (26), apcietināšana neatgriezeniski un dramatiski pasliktinās jau tāpat sliktās rietumvalstu, tajā skaitā arī Latvijas, un Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma attiecības. Savukārt Baltkrievijas Valsts drošības komitejas (VDK) īstenotajai operācijai, kura liek atcerēties aukstā kara periodu, nešaubīgi atradīsies vieta slepeno operāciju vēstures grāmatās

Sadarbības formāts ar Ķīnu izgāzies(3)

Apkārt Baltkrievijai viļņojošo kaislību dēļ bez īpašas ievērības ir palicis cits gana interesants notikums – pagājušās nedēļas nogalē mūsu dienvidu kaimiņu Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis paziņoja, ka Viļņa pamet Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu (China–CEEC) sadarbības formātu 17+1, viena no kura dalībvalstīm ir arī Latvija.