Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 23. aprīlis
Jurģis, Juris, Georgs

Andis Sedlenieks

Negaidīti pārliecinoši

Par 19. aprīlī notikušo Bulgārijas parlamenta (Nacionālās asamblejas) vēlēšanu uzvarētāju kļuvusi valsts eksprezidenta Rumena Radeva tikai pavisam neilgi pirms vēlēšanām izveidotā alianse Progresīvā Bulgārija (PB).

No mēslojuma līdz pārtikas krīzei

Par vēl vienu no Irānas kara rezultātiem kļuvuši arī reāli globālas pārtikas krīzes draudi. Lai gan šobrīd panākta vienošanās par pamieru, Pakistānā notikušās sarunas starp Vašingtonu un Teherānu nav pietuvinājušas konflikta risinājumam, Hormuza šaurums joprojām ir lielā mērā bloķēts, bet pats pamiers šķiet ļoti trausls, un tas viss ietekmējis tādu pārtikas ieguvei vitāli svarīgu industriju kā minerālmēslu ražošana. Autoritatīvas starptautiskās organizācijas jau publicē drūmas prognozes, it īpaši karadarbības atjaunošanās gadījumam, un ANO atklāti stāsta par bada draudiem, kas karadarbības dēļ jau skāruši 45 miljonus cilvēku. Kamdēļ tā, kuras valstis šajā ziņā pakļautas lielākajiem riskiem un kurām draud pārtikas cenu pieaugums?

Negaidīts pavērsiens

Fakts, ka marta otrajā pusē notikušās Slovēnijas Nacionālās asamblejas (parlamenta) vēlēšanas noslēdzās bez saprotama uzvarētāja, bet sadrumstalotais jaunā sasaukuma parlaments nav spējis vienoties par jaunas valdošās koalīcijas izveidi, jau ir licis šīs nelielās bijušās Dienvidslāvijas valsts vārdam izskanēt tālu aiz tās robežām.

Kārtējais cikls?

Citu nozīmīgu starptautisko notikumu zināmā ēnā ir palikusi pagājušajā nedēļā notikusī Taivānas politiskās partijas Gomindāna līderes Džanas Livaņas vizīte kontinentālajā Ķīnā, ieskaitot viņas tikšanos ar Ķīnas vadītāju Sji Dziņpinu.

Ungāru "karsto" vēlēšanu gaidās

Ungārijā 12. aprīlī notiks parlamenta (Nacionālās asamblejas) vēlēšanas, kas varētu nozīmēt krēsla zaudēšanu premjerministram Viktoram Orbānam, kurš tajā ir bijis pēdējos 16 gadus. Tiesa, tikpat ticama ir arī iespēja, ka Orbāns paliks savā amatā vēl uz četriem gadiem. Ne mazāk svarīgi, ka arī pēdējos divos gados par galveno opozīcijas spēku kļuvusī partija Tisza jeb Cieņa un brīvība un tās līderis Pēters Maģars ne tuvu nav tik proeiropeiski, kā to vēlētos Brisele. Kāda ir situācija Ungārijā pašā vēlēšanu priekšvakarā, un pie kādiem rezultātiem varētu novest balsojums?

Katram savs pamiers

Neraugoties uz pēdējā brīdī noslēgto divu nedēļu pamieru starp ASV un Irānu, kā arī Pakistānā gaidāmajām abu pušu sarunām, kā pamiera nākotne, tā iespēja panākt kādas plašākas vienošanās joprojām atrodas zem lielas jautājuma zīmes.

Sadalītais internets

Marta beigās Kamerūnā aizvadītajā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ministru konferencē netika panākta vienošanās par gandrīz trīs gadu desmitus ilgušā moratorija, kas nodrošināja beznodokļu elektronisko pārraidi starp PTO dalībvalstīm, pagarināšanu.

Ūdens ģeopolitika

Vairāk nekā mēnesi ilgstošā karadarbība Tuvajos Austrumos radījusi bažas, ka tās rezultātā varētu nopietni ciest arī reģiona valstu izdzīvošanai izšķiroši svarīgās ūdens atsāļošanas rūpnīcas, kas nozīmētu grandioza mēroga humāno un ekonomisko katastrofu. Tajā pašā laikā šie riski likuši atcerēties, ka tieši ūdens strauji kļūst par XXI gadsimta galveno resursu, kamdēļ lielvaras jau sākušas cīņu par iespējām kontrolēt un piegādāt tā ieguves tehnoloģijas. Kādēļ ūdens atsāļošanai tiek piešķirta tik liela nozīme, un kam nepieciešamas minētās tehnoloģijas?

Irānas lamatas

Plaša mēroga karadarbība Tuvajos Austrumos, kas turpinās vairāk nekā mēnesi un, pat pēc pieticīgām aplēsēm, jau ir nodarījusi globālajai ekonomikai zaudējumus 3,5 triljonu ASV dolāru apmērā (apmēram līdzvērtīgus Francijas vai Indijas nominālajiem IKP), acīmredzami joprojām ir tāla no sava noslēguma.

Kubas gandrīz neiespējamā misija

Vēl nesen vērojamā krīze Kubā jau dažas nedēļas vēlāk vairs neizskatās tik liela. Kas novedis pie šādām pārmaiņām, un kas gaidāms turpmāk?

Slovēnijas sadrumstalotība

Iepriekšējās nedēļas beigās Slovēnijā tika aizvadītas lielā mērā dramatiskas Nacionālās asamblejas (parlamenta) vēlēšanas, pēc kurām šo nelielo valsti acīmredzami gaida ne mazāk dramatisks jaunas valdības veidošanas process.

Rietumu pārdefinēšanās

Nesen platformā Persuasion tika publicēts Frensisa Fukujamas raksts ar nosaukumu Ko patiesībā nozīmē Rietumu civilizācija (What Western Civilization Really Means), kas acīmredzami ir plaši zināmā domātāja mēģinājums fundamentāli pārdefinēt šo jēdzienu, vienlaikus turpinot aizstāvēt tieši Rietumu civilizācijas tiesības uz vienīgās universālo vērtību nesējas statusu.

Naftas krīzes un ne tikai

Karadarbībai Irānā un Tuvo Austrumu reģionā turpinoties jau trešo nedēļu, daudzi eksperti un mediji aizvien biežāk velk paralēles ar 1973.–1974. gada naftas krīzi, tostarp paredzot notiekošā līdzīgu iespaidu uz globālo ekonomiku arī šoreiz. Netrūkst arī pesimistu, kuri uzskata: tā kā pasaule ir ievērojami mainījusies, sekas, karadarbībai ieilgstot, būs pat vēl daudz postošākas.

Pasaule izvēles priekšā

Izraēlas un ASV konflikts ar Irānu, kas turpinās jau trešo nedēļu un ir pārņēmis arī ievērojamu daļu Tuvo Austrumu, jau ietekmē kā globālo, tā citu pasaules valstu un reģionu ekonomiku un politiku.

Kubas pārņemšana

Konflikta Tuvajos Austrumos dēļ otrajā plānā ir palikuši ar Kubu saistītie procesi, tās prezidents Migels Diass-Kanels pagājušās nedēļas nogalē atzina, ka Havana ir sākusi sarunas ar ASV, lai "dialoga ceļā" risinātu "viedokļu atšķirības".

Narkokarteļu nebeidzamais stāsts

Februāra beigās pasaules uzmanības centrā nonāca Meksika, kur pēc tās drošības dienestu sadarbībā ar ASV īstenotās narkokarteļa Halisko jaunā paaudze līdera, pazīstama kā El Menčo, nogalināšanas ievērojamu daļu valsts teritorijas pārņēma tā kaujinieku sarīkoti nemieri. Tikai dažas dienas vēlāk kļuva zināms, ka iepriekšējā vadoņa nāve pēc būtības neko karteļa darbībā nav mainījusi un tas turpina pastāvēt jau ar jaunu vadoni priekšgalā. No kurienes cēlušies Meksikas narkokarteļi, un kamdēļ tie ir ne vien neiznīdējami, bet pat kļuvuši par alternatīvu oficiālajai varai?

Viseiropas misija?

Francijas prezidents Emanuels Makrons nesen nāca klajā ar savu kārtējo skaļo iniciatīvu – piedāvājumu izvietot Francijas kodolieročus Eiropas valstu teritorijās, lai aizsargātu tās no ārējiem draudiem.

Irānas konflikta ēnā

Karadarbības Irānā ēnā ir palikušas kārtējo reizi uzliesmojušās robežsadursmes starp Pakistānas bruņotajiem spēkiem un Afganistānā pie varas esošo kustību Taliban.

Irānas kara neiepriecinošie scenāriji

Februāra pēdējā dienā Izraēla un ASV sāka pret Irānu vērstu liela mēroga militāro operāciju, publiski paziņojot, ka uzbrukumu mērķis ir panākt Irānā valdošā teokrātiskā režīma nomaiņu, kā arī likvidēt Irānas radītos militāros draudus. ASV augstākā vadība, ieskaitot prezidentu Donaldu Trampu, sākotnēji solīja, ka operācijas mērķi tiks sasniegti četrās piecās dienās, tomēr jau drīz kļuva skaidrs, ka gaidītās vieglās un ātrās uzvaras vietā Tuvo Austrumu reģionā pēc būtības vēršas plašumā jau reģionāla mēroga konflikts. Kādi ir iespējamie turpmākās attīstības scenāriji?

Islandes pagrieziens

Pagājušajā nedēļā Islandes premjerministre Kristrūna Frostadotira paziņoja, ka "tuvāko mēnešu laikā" plāno rīkot referendumu par sarunu atsākšanu jautājumā par Islandes iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

Režīma nomaiņas cena

Izraēlas un ASV 28. februārī sāktais uzbrukums Irānai, kura mērķis ir panākt tajā valdošā teokrātiskā režīma nomaiņu, bija paredzams un būtībā neizbēgams, taču tikpat lielā mērā paredzamas ir šī uzbrukuma sekas, kura ietekme sniegsies tālu aiz Lielo Tuvo Austrumu reģiona robežām.

Ukraina un tās traģiskā izvēle

Sākoties Krievijas sāktā kara Ukrainā piektajam gadam, pirmajā brīdī var šķist, ka karadarbības kopējā gaita jau ilgāku laiku lielā mērā ir nemainīga. Agresorvalsts bruņotie spēki uzbrūk un lēnām virzās uz priekšu, ciešot ievērojamus zaudējumus, tikmēr Ukrainas aizsardzības spēki atvaira uzbrukumus, cik nu spēj. Virspusēji raugoties, situāciju tik tiešām tā arī varētu raksturot, taču paralēli kulminācijai tuvojas arī tie procesi, kuri beigās, visticamāk, noteiks kara iznākumu.

Teorija un realitāte

Meksikā pēc tās drošības dienestu – sadarbībā ar ASV – īstenotās valsts, iespējams, lielākā narkokarteļa Halisko jaunā paaudze līdera, zināma kā El Menčo, nogalināšanas ievērojamu daļu valsts teritorijas pārņēma šī narkokarteļa kaujinieku sarīkoti nemieri.

Iekšpolitika un ārpolitika

Amerikas Savienoto Valstu Augstākās tiesas lēmums par „Trampa tarifu” atcelšanu pašsaprotami ir iedvesmojis viņa politiskos oponentus, tomēr ASV kopumā šis lēmums var izrādīties nūja ar diviem galiem.

Pretrunas un secinājumi Minhenē

Minhenē aizvadītā ikgadējā drošības konference paliks vēsturē vairāku iemeslu dēļ. Gan ar to, ka tā acīmredzami zaudējusi savu globālo nozīmi (no vērā ņemamiem nerietumu politiķiem to apmeklēja vienīgi Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji, kurš turklāt nepavisam nav pirmais cilvēks Ķīnas ārpolitikā), gan ar to, ka konferences gaitā spilgti atklājās abos Atlantijas okeāna krastos pastāvošās iekšpolitiskās pretrunas, kas tostarp otrajā plānā atvirzīja Ukrainas jautājumu. Ko tas viss nozīmē, domājot par nākotni, un kā aizvadīto konferenci vērtēt Latvijai un Austrumeiropas valstīm?

Digitālais aukstais karš

Ziņa par ASV Valsts departamenta ieceri izveidot interneta platformu Freedom.gov, kas ļautu Eiropas (iecere ir adresēta tieši tai) un arī citu pasaules valstu pilsoņiem bez grūtībām piekļūt šajās valstīs aizliegtam «politiskam» interneta saturam, ir kas ievērojami vairāk par parastu diplomātisku strīdu.

Ungārijas augstās likmes

Ungārijā 12. aprīlī ir gaidāmas parlamenta vēlēšanas, kuras var kļūt par pirmajām ilgā laikā, kad premjerministrs Viktors Orbāns un viņa vadītā partija Fidesz zaudē varu.

Bēdīgi slavenā tīkla priekšvēsture

Turpinot pētīt un analizēt publiskotajos Džefrija Epstīna failos atrodamo informāciju, tiek izgaismoti arvien jauni skandāli un šūpojas ne viena vien politiķa karjera. Taču kā šāds tīkls vispār varēja rasties, cik un kādi cilvēki tā pirmsākumos iesaistīti, un cik lielu lomu patiesībā tajā spēlēja visiem nu jau zināmais Epstīns?

Kodolkluba paplašināšanās?

Sākot ar šā gada 6. februāri, ir pārstājis darboties pēdējais palikušais ASV un Krievijas kodolarsenālus ierobežojušais Stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanas līgums, zināms arī kā New START.