Kodolieroču ierobežošanas līgums "New START", ko ASV un Krievija parakstīja 2010. gadā, ierobežoja kodolgalviņu skaitu, ko katra puse var izvietot, un tā bija pēdējā nozīmīgākā vienošanās bruņojuma izplatīšanas jomā abu kodolvalstu starpā. Līguma darbības termiņš beidzās 5. februārī.
ASV valsts sekretāra vietnieks ieroču kontroles jautājumos Tomass Dinanno ANO konferencē par atbruņošanos norādīja, ka "New START" bija lieli trūkumi. "Nopietni Krievijas pārkāpumi, arvien lielāku krājumu pieaugums visā pasaulē un nepilnības "New START" līgumā un tā īstenošanā rada Savienotajām Valstīm nepārprotamu nepieciešamību aicināt uz jaunu arhitektūru, kas vērsta uz šodienas, nevis aizgājušā laikmeta draudiem," konferencē Ženēvā paziņoja Dinanno.
Viņš norādīja, ka pašlaik Ķīnas kodolieroču arsenālam nav nekādu ierobežojumu, caurspīdīguma un kontroles. Viņš piebilda, ka nākamā bruņojuma kontroles ēra var un tai ir jāturpinās ar skaidru fokusu, bet tam būs nepieciešama arī citu valstu, ne tikai Krievijas, klātbūtne pie sarunu galda.
ASV prezidents Donalds Tramps noraidīja Krievijas diktatora Vladimira Putina priekšlikumu vēl gadu saglabāt "New START" vienošanās ierobežojumus un ceturtdien aicināja noslēgt "jaunu, uzlabotu un modernizētu līgumu".
"Mūsu mērķis ir uzlabot "New START", lai panāktu jaunu, labāku stratēģiskās stabilitātes un ieroču kontroles arhitektūru, kas padarītu pasauli drošāku," paziņoja Dinanno.
Ķīna ir publiski noraidījusi pievienošanos atbruņošanās sarunām, norādot, ka tās arsenāls ir daudz mazāks nekā ASV un Krievijai, lai gan tas strauji pieaug.
Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Genādijs Gatilovs uzstāja, ka jebkurās jaunās sarunās par kodolieročiem būtu jāiesaista arī citas valstis, kas ir bruņotas ar kodolieročiem, piemēram, Francija un Lielbritānija.