Diplomāts šo priekšlikumu raksturoja kā buferzonu, kurā abas puses atkāpjas 15 kilometru attālumā, izveidojot 30 kilometru zonu, ko uzrauga novērotāji no trešajām valstīm.
Šāda vienošanās varētu papildināt pamieru "uz vietas" un nozīmē, ka abas puses saglabā kontroli pār teritorijām, kur tās patlaban atrodas, klāstīja Kellogs.
Galvenais šķērslis vienošanās panākšanai ir Krievijas diktatora Vladimira Putina atteikšanās pieņemt pamieru, pauda diplomāts.
"Es uzskatu, ka mēs esam tuvu. Vienīgais cilvēks, kas, manuprāt, var to panākt, ir [ASV] prezidents [Donalds] Tramps, ja vien Putins tam piekrīt. Un tas ir viens no mūsu šķēršļiem progresam - Krievijas prezidents šobrīd tam nepiekrīt," sacīja Kellogs.
Reaģējot uz Kelloga paziņojumu, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Maskava nav saņēmusi nekādus priekšlikumus no Kijivas par demilitarizētās zonas izveidi gar frontes līniju.
Maskava sarunās par pamieru ir izvirzījusi maksimālistiskas prasības un noraidījusi ASV ierosināto 30 dienu pamieru, ko Kijiva pieņēma jau 11.martā.
Kopš stāšanās amatā janvārī Tramps nav apstiprinājis jaunu ASV militāro palīdzību Ukrainai.
Trampa kampaņas gaitā paustais solījums izbeigt karu 24 stundu laikā nav materializējies joprojām, kad pēc Trampa stāšanās amatā apritējušas vairāk nekā 100 dienas.
Neraugoties uz neapmierinātību ar Maskavas atteikšanos deeskalēt karadarbību, Trampa administrācija nav noteikusi jaunas sankcijas vai veikusi citus pasākumus, lai vērstu spiedienu uz Kremli.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio un Tramps iepriekš brīdinājuši, ka ASV atteiksies no starpniecības centieniem, ja procesā drīzumā netiks panākts progress.