ASV sabiedroto valstu Eiropā atteikšanās aktīvi atbalstīt ASV prezidenta Donalda Trampa un Izraēlas sākto karu pret Irānu izraisījusi D. Trampa dusmas, nopēlumu un draudus pārtraukt līdzšinējās tirdzniecības attiecības.
Tikmēr starptautiskās politikas eksperti un mediju komentētāji uzsver Eiropas līderu nespēju vienoties Irānā notiekošā novērtējumā, kas rada situāciju, ka kārtējo reizi globāla konflikta laikā Eiropa paliek malā stāvētājos, un tas var draudēt ar tās ietekmes mazināšanos starptautiskajā arēnā.
Nav Vinstons Čērčils
Otrdien D. Trampa dusmas izpelnījās viena no ASV ciešākajām sabiedrotajām – Apvienotā Karaliste –, jo tās premjerministrs Kīrs Stārmers sākotnēji nebija atļāvis ASV izmantot britu karabāzes triecieniem pa Irānu.
Sēžot blakus Vācijas kancleram Frīdriham Mercam Baltajā namā, D. Tramps paziņoja, ka pašlaik ASV attiecības ar Lielbritāniju neesot tādas, kādas vēsturiski bijušas, jo pēdējā laikā Apvienotā Karaliste esot «ļoti, ļoti nesadarbīga». «Neesmu gandarīts par Apvienoto Karalisti. Mums vajadzēja trīs četras dienas, lai vienotos par vietu, kur varam piezemēties. Tas nav Vinstons Čērčils, ar kuru mums tagad ir darīšana,» teica D. Tramps, piesaucot K. Stārmera slaveno priekšteci premjera amatā Otrā pasaules kara laikā.
AFP atzīmē, ka K. Stārmers, kurš uzrunā britu parlamentā pirmdien teica, ka viņa valdība «netic režīma maiņai, kas nāk no debesīm», izpelnījās D. Trampa dusmas, jo sākumā izvairījās no jebkādas Lielbritānijas lomas uzņemšanās ASV karā pret Irānu. Vēlāk gan viņš piekrita ASV lūgumam atļaut izmantot divas britu militārās bāzes «specifiskos un ierobežotos aizsardzības nolūkos», proti, novēršot Irānas iespējas ar raķetēm un droniem apšaudīt objektus citās valstīs.
Otrdien K. Stārmers arī paziņoja, ka «aizsardzības operācijām» nosūta helikopterus ar pretdronu aizsardzības sistēmām un karakuģi HMS Dragon uz Kipru, lai palielinātu aizsardzības spējas šajā valstī, kur atrodas britu militārā bāze. Pirmdien šai Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku (RAF) bāzei tika uzbrukts ar Irānā ražotiem droniem, no kuriem viens ietriecās skrejceļā. «Lielbritānija ir pilna apņēmības uzturēt Kipras un tajā bāzētā britu militārā personāla drošību. Mēs vienmēr rīkosimies Apvienotās Karalistes un mūsu sabiedroto interesēs,» ierakstā vietnē X paziņoja K. Stārmers.
Pirms tam gan D. Tramps intervijā britu laikrakstam The Sun uzsvēra, ka K. Stārmers «nav bijis izpalīdzīgs». «Es nekad nebiju domājis, ka šo pieredzēšu. Nekad nedomāju, ka pieredzēšu šo no Apvienotās Karalistes puses. Mēs mīlam Apvienoto Karalisti, taču tagad mums ir pilnīgi citādas attiecības. Ir ļoti skumji piedzīvot, ka attiecības acīmredzami vairs nav tādas kā agrāk. Šīs bija visstabilākās attiecības. Taču tagad mums ir ļoti ciešas attiecības ar citām valstīm Eiropā,» teica D. Tramps, īpaši pieminot Franciju un Vāciju.
Vislielākās D. Trampa dusmas izraisīja Spānijas premjerministrs Pedro Sančess. Pēc ASV un Izraēlas triecieniem pa Irānu sestdien P. Sančess ierakstīja X, ka Spānija ir noraidoša pret ASV un Izraēlas vienpusējiem triecieniem, kas «draud ar eskalāciju un daudz neparedzamāku un naidīgāku starptautisko kārtību». Vienlaikus viņš noraidīja arī Irānas režīma un Revolucionārās gvardes rīcību un aicināja atsākt dialogu, lai panāktu politisku risinājumu reģionā. Savukārt svētdien uzrunā konferencē P. Sančess paziņoja: «Var iestāties pret naidīgu režīmu un vienlaikus iestāties pret nepamatotu un bīstamu militāro intervenci. Es atkārtoti aicinu uz deeskalāciju, starptautisko likumu respektēšanu un strauju dialoga atsākšanu. Spānija tur piedalīsies. Un Eiropai arī tas jādara.»
Politico vēsta, ka ASV pirmdien izveda savas kara lidmašīnas no divām bāzēm Spānijā pēc tam, kad Spānijas valdība aizliedza savu teritoriju izmantot triecienos pret Irānu.
D. Tramps F. Merca klātbūtnē otrdien Baltajā namā paziņoja, ka devis rīkojumu ASV finanšu ministram Skotam Besentam pārtraukt sadarbību ar Spāniju. «Mēs pārtrauksim tirdzniecību ar Spāniju. Mēs vairs nevēlamies nekādas saistības ar Spāniju,» teica D. Tramps, piebilstot, ka, neskatoties uz Spānijas atteikumu, amerikāņi varētu izmantot bāzi Spānijā, ja vien gribētu. «Mēs varētu tur vienkārši ielidot un izmantot to. Neviens mums to neaizliegs, bet mums to nevajag,» teica D. Tramps.
Associated Press gan norāda, ka nav skaidrs, kā D. Tramps var pārtraukt tirdzniecību ar Spāniju, jo tirdzniecību ar to regulē ASV un visas Eiropas Savienības kopīgā tirdzniecības vienošanās.
BBC atzīmē, ka F. Mercs pēc vizītes Baltajā namā paziņoja medijiem, ka teicis D. Trampam, ka Spānija ir daļa no ES un ka jebkāda tirdzniecības vienošanās ar ES iespējama tikai tad, ja tajā ir iekļauta Spānija. Savukārt D. Trampa kritiku pret K. Stārmeru F. Mercs nosauca par nepamatotu, īpaši, ņemot vērā, ka K. Stārmers savu nostāju par bāzu izmantošanu jau ir mainījis.
Makrons – atturīgs
Politico piebilst, ka D. Trampa kritiku varētu izpelnīties arī Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzrunā televīzijā otrdienas vakarā E. Makrons paziņoja, ka ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu, kas sākās sestdien, tika aizvadīti «neatbilstoši starptautiskajiem likumiem», tāpēc Francija «nevar tos atbalstīt». Tiesa gan, E. Makrons vienlaikus uzsvēra, ka pašreizējā «uzliesmojumā» Tuvajos Austrumos vainojama vienīgi pati Irāna. E. Makrons arī apstiprināja, ka nosūtījis Francijas aviācijas bāzeskuģi Charles de Gaulle uz Vidusjūru, lai aizsargātu Francijas intereses reģionā, un ka Francija ir nosūtījusi uz Kipru pretraķešu aizsardzības sistēmas.