Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Kaljulaida: Kopā ar sabiedrotajiem Igaunija ir neuzvarama

Kopā ar sabiedrotajiem Igaunija ir neuzvarama, svētdien Uzvaras dienas militārajā parādē Tartu sacīja Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

"Sabiedrotie bija ar mums Atbrīvošanas karā, viņi arī ir šodien kopā ar mums šeit, Tartu. Zaudē vienmēr vienatnē, ar sabiedroto atbalstu zaudēt nav iespējams - vienmēr ir kāds, ar ko dalīties problēmā, lai tā neizrādītos nepārvarama. Tā mēs esam neuzvarami," teica Kaljulaida.

Viņa arī uzsvēra, ka jābūt gataviem situācijām, kuras šķiet maz iespējamas.

"Jābūt gataviem. Mēs gatavojam savus Aizsardzības spēkus un Aizsardzības līgu [Kaitseliit] situācijām, kuras ir maz ticamas, taču ir iespējamas. Ja mēs sāksim gatavoties, kad nelaime jau būs pie durvīm, būs par vēlu," norādīja Igaunijas prezidente.

Tartu svētdien notika Igaunijas zemessardzes Kaitseliit (Aizsardzības līga) Uzvaras dienas parāde.

Uzvaras diena Igaunijā tiek svinēta 23. jūnijā, jo 1919. gadā šai datumā Igaunijas armijas 3. divīzija un Ziemeļlatvijas brigāde Cēsu kaujās sakāva vācu Landesvēru un Dzelzsdivīziju. Ņemot vērā, ka Igaunijas karaspēks šo uzvaru izcīnīja ārpus savas valsts teritorijas, Uzvaras diena katru gadu tiek svinēta citā vietā.

Parādē līdz ar Kaitseliit vienībām bija pārstāvēta arī Igaunijas zemessardzes sieviešu vienība Naiskodukaitse (Sieviešu brīvprātīgā aizsardzības organizācija), kā arī zemessardzes zēnu un meiteņu organizācijas Noored Kotkad (Jaunie ērgļi) un Kodututred (Dzimtenes meitas), zemessardzes skola un kiberaizsardzības vienība, kā arī viesu vienības no Latvijas, Lietuvas, Somijas, Polijas, Ukrainas, Zviedrijas, ASV, Lielbritānijas un Francijas. Parādē spēlēja Igaunijas zemessardzes un Aizsardzības spēku militārie orķestri un zemessardzes dūdinieku vienība.

Šogad aprit simts gadi kopš Cēsu kaujām, kas bija vienas no izšķirošajām cīņām Latvijas un Igaunijas Neatkarības karā, un 85 gadi, kopš Igaunijas parlaments Rīgikogu nolēma pasludināt 23. jūniju par valsts svētkiem.

Igaunijas Uzvaras dienas parādes rīkošana pirmoreiz tika uzticēta Kaitseliit 1934. gadā. 1992. gadā toreizējais Igaunijas prezidents Lennarts Meri ierosināja atjaunot šo tradīciju, un jau tajā pašā gadā parāde notika pie Kadriorgas pils Tallinā.

1993. gadā Uzvaras dienas parāde notika Tallinā, bet 1994. gadā -   Tartu, 1995. gadā - Pērnavā, 1996. gadā - Narvā, 1997. gadā - Veru, 1998. gadā - Vīlandē. 1999. gadā parāde notika Valgā, 2000. gadā - Hāpsalā, 2001. gadā - Pērnavā, 2002. gadā - Pelvā, 2003. gadā - Jehvi, 2004. gadā - Rakverē. 2005. gadā par parādes norises vietu bija izraudzīta Paide, 2006. gadā - Kidemas līcis pie Sāmsalas (Sāremā), bet 2007. gadā - Rapla. 2008. gadā parāde tika rīkota Tallinā, 2009. gadā - Jegevā, 2010. gadā - Vīlandē, 2011. gadā - Tartu, 2012. gadā - Pērnavā, 2013. gadā - Hāpsalā, 2014. gadā - Valgā, 2015. gadā - Kerdlā, 2016. gadā - Veru, 2017. gadā - Rakverē, bet pērn, svinot gan Igaunijas valsts, gan Kaitseliit simtgadi, Uzvaras dienas parāde pirmo reizi notika Tallinas Dziesmusvētku estrādes laukumā.

Latvijā Cēsu kauju simtgadi pieminēja sestdien ar daudzveidīgu un plašu norišu programmu.

Cēsīs Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pieņēma militāro parādi Vienības laukumā, kurai sekoja koncertuzvedums Ar dziesmu dzīvībā, dokumentālas performances Rīgas ielā, Cēsu kauju rekonstrukcija, uzvaras gājiens uz Vienības laukumu un Uzvaras balle, kā arī Cēsu kauju simtgadei veltīts koncerts koncertzālē Cēsis, bet no 15.jūnija līdz 22.jūnijam varēja apskatīt rekonstruēto vēsturisko Igaunijas bruņuvilcienu Wabadus (Brīvība).

Top komentāri

Irlielāmērāticams
I
ka Baltijas valstu apvienotajiem bruņotajiem spēkiem ir jāuzmanās no vienas problēmas... iesākot strauju, uzvarām vainagotu virzību uz Maskavu, ļoti precīzi izpētīt debess puses un turēt kursu tā, lai neaizskrien Masakvai garām. Tad būs nepatikšanas!
Scorseze
S
Igaunijas prezidente nezin vēsturi, vai arī vienkārši melo:) tieši tie, kurus šodien sauc par sabiedrotajiem bija lielākie nodevēji. Čerčils faktiski atļāva PSRS brīvi "rīkoties" Baltijas valstīs, nemaz jau nerunājot par ASV, kura pašos pirmsākumos atbalstija Hitleru, tāpat kā Staļinu tirgojot tam tehnoloģijas, iekārtas un "daloties" ar speciālistiem (protams, ne jau bez maksas). Kad Baltijas valstis lūdza šiem "sabiedrotajiem" palīdzību PSRS iebrukuma laikā, tās vienkārši klusēja. To visu jūs aizmirstat tiklīdz pačaukstina ar dolāru čupiņu un atļau "demokrātiski" pazagt no savas tautas. Diemžēl, tas attiecas uz visām trīs Baltijas valstu valdībām. Protams, var jau atkal bļaut par krieviem, taču mūkot no viena bandīta jūs esat ieskrējuši tieši rīklē otram, krietni bīstamākam, par to vēl visiem būs iespēja pārliecināties, diemžēl.
prieks
p
Kádreiz nevajag pat uzvarét - pashi sabrúk. Kopsh PSRS komunistu laikiem nebiju dzirdéjis shitik klaju un stulbu populismu!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Grieķiju satricinājusi spēcīga zemestrīce

Grieķijas galvaspilsētu Atēnas piektdien satricinājusi spēcīga zemestrīce, un tās rezultātā pazuduši telefona sakari, tiesa gan, nav ziņu par postījumiem vai ievainotajiem.

Irāna sagrābusi britu tankkuģi(18)

Irānas Revolucionārā gvarde sagrābusi britu tankkuģi Stena Impero un šobrīd tas dodas ziemeļu virzienā uz Irānas krastu, piektdien paziņojis kuģa īpašnieks Stena Bulk un uzņēmums Northern Marine ...

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits