Laika ziņas
Šodien
Migla

Lietuvas eksprezidents Pakss ticies ar Putinu

Eiroparlamenta deputāts, no Lietuvas prezidenta amata impīčmenta ceļā atceltais Rolands Pakss ceturtdien paziņoja, ka trešdien Maskavā ticies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ar viņu apspriedis iespējas samazināt saspīlējumu Baltijas jūras reģionā.

"Es runāju par Lietuvu un Kaļiņingradu, jaunām attiecībām starp Lietuvu un Kaļiņingradu, lai (..) uz šīs zemes strēmelītes, uz kuras Dievs mums devis iespēju dzīvot, sāktu atbruņošanos, lai reģionā iestātos stabilitāte, lai ienāktu ārzemju bankas, lai ienāktu tehnoloģiju parki, lai šeit attīstītos ekoloģiska rūpniecība un pastāvētu kultūras sadarbība," sacīja Pakss preses konferencē Viļņā.

Viņš norādīja, ka esot gatavs to apspriest ar kaimiņvalstu vadītājiem un uzsvēra, ka esot arī gatavs "pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu, ka tas ir pareizs solis, un kā šīs ģeopolitiskās lielvaras var vienoties, lai, iespējams, arī Romas pāvests varētu kļūt par šī zemes gabaliņa kuratoru".

"Es saņēmu pozitīvu atbildi no Krievijas prezidenta Putina, viņam šī ideja iepatikās un viņš to grib turpināt," teica Pakss.

"Dzīvosim, redzēsim, kā reaģēs citu valstu institūcijas un līderi, iespējams, Vācijas, varbūt Polijas, varbūt Somijas vai ASV. Es domāju, ka ar kaut ko ir jāsāk," piebilda Pakss.

Viņš teica, ka Putins viņu pieņēmis trešdienas vakarā.

Jau vēstīts, ka Pakss, kas ir Eiroparlamenta Eiropas Brīvības un tiešās demokrātijas frakcijas (EFDD) priekšsēdētāja vietnieks, šonedēļ apmeklēja Maskavu. Aģentūra Interfax ziņoja, ka otrdien viņš ticies ar Krievijas parlamenta abu palātu spīkeriem - apakšpalātas Valsts domes priekšsēdētāju Vjačeslavu Volodinu un augšpalātas Federācijas padomes priekšsēdētāju Valentīnu Matvijenko - un paudis cerību, ka jaunajā Eiropas Parlamentā, kas tiks ievēlēts nākamgad, būs pārstāvēti "veselīgāki un dialogam atvērtāki spēki" un tas pret Krieviju būs noskaņots labvēlīgāk.

Kā vēsta Krievijas mediji, Volodins ierosinājis izveidot neformālu darba grupu, lai atjaunotu dialogu starp Krievijas likumdevējiem un Eiropas Parlamentu, savukārt bijušais Lietuvas partijas Kārtība un taisnīgums vadītājs Pakss šo priekšlikumu atbalstījis un nosaucis par savlaicīgu.

Valsts domes spīkers izteicies, ka Ukrainas prezidents Petro Porošenko "nostādījis pasauli uz kara sliekšņa", bet Federācijas padomes priekšsēdētāja paziņojusi, ka notikumi Kerčas šaurumā 25. novembrī, kad Krievija sagrāba trīs Ukrainas karakuģus, jāizanalizē, piesaistot Eiropas speciālistus, lai pierādītu, ka Krievija rīkojusies pareizi.

Pakss ceturtdien preses konferencē sacīja, ka viņš uzklausījis Krievijas parlamenta abu palātu spīkerus, taču viņa mērķis neesot bijis paust Volodinam un Matvijenko savu viedokli.

"Es neuzņemos dot vērtējumu šai situācijai," uzsvēra Pakss.

"Es uzskatu, ka šis temats ir sāpīgs abām pusēm, abām tautām. (..) Domāju, ka te jāstrādā ar mikroskopu, ar skalpeli, nevis ar netīriem zābakiem," sacīja Eiroparlamenta deputāts.

Komentējot Lietuvas premjera Sauļus Skverneļa kritiku par viņa vizīti Maskavā, Pakss sacīja, ka tikties ar Krievijas amatpersonām vajadzējis pašam Skvernelim.

"Ja mana vizīte un mana tikšanās ar trim vadītājiem ir Eiropas Savienības vai ES un Lietuvas vienotības šķelšana, tad šī vienotība ir maz ko vērta, ja to ir tik vienkārši sašķelt," teica Pakss.

Jau ziņots, ka Skvernelis ceturtdien nodēvēja Paksa vizīti Maskavā par mēģinājumu izjaukt ne tikai Lietuvas, bet visas ES ārpolitikas saskaņotību.

"Bez komentāriem. Es saprastu, ja tā būtu privātpersona, taču tas ir Lietuvu pārstāvošs Eiroparlamenta deputāts. Tas ir pilnīgi neveiksmīgs un nesavlaicīgs lēmums, mēģinājums izjaukt mūsu ārpolitikas saskaņotību - ne tikai Lietuvas, bet arī runājot par ES un Krievijas attiecībām," žurnālistiem teica Skvernelis.

Lietuvas vēstniecība Krievijā par Paksa vizīti Maskavā nebija informēta.

Pakss 2004. gadā impīčmenta ceļā tika atcelts no prezidenta amata saskaņā ar apsūdzību par nelikumīgu Lietuvas pilsonības piešķiršanu un slepenas informācijas izpaušanu savam prezidenta vēlēšanu kampaņas galvenajam finansētājam uzņēmējam Jurijam Borisovam.

Top komentāri

rekur
r
2/3 no bijušās Austrumprūsijas saņēma Polija, bet 1/3 Krievija (Kaļiņingradas apg.). 40% Polijas valsts teritorijas veido Vācijai atņemtās zemes - Silēzija, Pomerānija, Austrumprūsija uc.
elementāri
e
Pakss ir tīra Krievijas kreatūra.
00
0
No 1995. gada Kēnigsberga vairs neskaitās Russija. Jau 23 gadus viņa ir okupēta.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sji Dzjiņpins: Ķīna nevēlas dominēt globāli(7)

Ķīnas ekonomiskie panākumi valsti ir nostādījuši tādā pozīcijā, ka tai neviens nedrīkst sniegt pamācības. Taču pašai Ķīnai neesot ambīciju kļūt par globālu hegemonu. Tāds bija galvenais vēstījums Ķī...

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits