Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Decembrī virs Beringa jūras eksplodējis liels meteors

NASA atklājusi, ka pērn decembrī virs Beringa jūras Zemes atmosfērā eksplodējis prāvs meteors - lielākais kopš Čeļabinskas meteora 2013. gadā. Pretēji toreiz notikušajam sprādzienam, kas tostarp nodarīja visai plašus postījumus uz zemes desmitiem kilometru rādiusā, šo incidentu faktiski piefiksēja tikai zinātnieki, jo tas notika virs neapdzīvota reģiona, proti, virs jūras.

Beringa jūras meteora sprādziens, kas fiksēts 18. decembrī, bijis otrs spēcīgākais pēdējo 30 gadu laikā un spēcīgākais kopš Čeļabinskas meteora sprādziena, NASA informāciju citē BBC.

Objekts Zemes atmosfērā ielidojis ar ātrumu 32 kilometri sekundē aptuveni septiņus grādus stāvā leņķī. Objekts eksplodēja aptuveni 25,6 kilometru augstumā virs Zemes virsmas.

Pētnieki aplēsuši, ka meteora sprādziena enerģija bija ekvivalenta aptuveni 10 virs Hirosimas nomesto atombumbu jaudai. 

"Sprādziena jauda bija aptuveni 40% no tās, ko pieredzējām Čeļabinskā, bet, tā kā tas notika virs jūras, cilvēki faktiski to nepamanīja, incidents nenonāca ziņu virsrakstos," skaidroja par Zemei tuvu kosmosa objektu monitoringu atbildīgā NASA eksperte Kellija Fāsta.

NASA eksperts Lindlijs Džonsons BBC atklāja, ka šāda izmēra meteors Zemes atmosfērā nonāk vien divas vai trīs reizes simts gadu laikā. 

Sprādzienu fiksēja ASV gaisa spēku radari, bet iegūtie dati pēc tam tika nodoti NASA pētnieku rīcībā. Būtiski, ka incidents noticis ne pārāk tālu no komerciālo avioreisu maršrutiem, tāpēc nu NASA komunicē ar aviolīnijām, kas veic lidojumus konkrētajā reģionā, lai noskaidrotu, vai kāda lidaparāta apkalpe nav bijuši notikuma liecinieki.

Kaut pētnieki ir identificējuši lielu daļu Zemei tuvo objektu un nereti spēj paredzēt, kad un pat kurā vietā kāds no tiem ielidos mūsu planētas atmosfērā, kā tas bija, piemēram, 2018. gadā ar meteoru virs Botsvānas - pētnieki objektu identificēja un tā trajektoriju aprēķināja astoņas stundas, pirms tas eksplodēja atmosfērā -, Beringa jūras meteora gadījums pierāda, ka pat izmēros prāvus objektus ne vienmēr iespējams pamanīt laicīgi, tādēļ jādomā par monitoringa tīkla uzlabošanu, liekot lietā ne tikai teleskopus uz zemes, bet arī orbītā ap Zemi riņķojošas observatorijas.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits