2024. gada 3. decembra vakarā toreizējais prezidents Juns Sukjols pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem un nosūtot karavīrus un helikopterus uz parlamentu. Prezidents 4. decembra rītā atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās sapulces deputāti aicināja prezidentu to atcelt. Lēmums izraisīja arī plašus protestus.
Parlaments 2024. gada 14. decembrī atstādināja Junu no prezidenta amata impīčmenta ceļā, bet 2025. gada aprīlī viņu no amata oficiāli atcēla Konstitucionālā tiesa. 2025. gada 19. janvārī Juns tika apcietināts par īslaicīgo karastāvokļa izsludināšanu, bet 8. martā tika atbrīvots no pirmstiesas apcietinājuma. Pērnā gada jūlijā viņš atkal tika aizturēts.
Tiesa secināja, ka 76 gadus vecais Hans ignorēja savu premjerministra pienākumu un atbildību, un piesprieda viņam 23 gadu cietumsodu. Tas ir par astoņiem gadiem vairāk, nekā pieprasīja prokuratūra.
Tiesa norādīja, ka, lai gan Hans "pauda bažas Junam" par karastāvokļa izsludināšanu, viņš "nepārprotami neiebilda pret to" un neaicināja citus kabineta locekļus atrunāt Junu no šī soļa.
Hans tiesā noliedza vainu viņam izvirzītajās apsūdzībās, apgalvojot, ka viņš nekad nav atbalstījis karastāvokļa izsludināšanu.
Pēc Juna impīčmenta Hans pildīja prezidenta pienākumus un vienā brīdī tika uzskatīts par spēcīgu konservatīvo pretendentu prezidenta vēlēšanās. Maijā Hans atkāpās no pagaidu prezidenta amata, lai kandidētu vēlēšanās, taču šis plāns sabruka, kad Juna pārstāvētā Tautas varas partija (PPP) atteicās atbalstīt viņa kandidatūru.