Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +13 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Klusais okeāns aizaug ar plastmasu

Miljardiem sīku plastmasas daļiņu Klusajā okeānā veido milzīgus piesārņojuma plankumus, kas var nopietni iedragāt dzīvo organismu veselību un izmainīt okeāna dabisko vidi, secinājuši amerikāņu zinātnieki. Kalifornijā bāzētā Skripa Okeanogāfijas institūta pētnieki konstatējuši, ka pēdējos 40 gados Klusā okeāna ziemeļaustrumos plastmasas piesārņojums ir pieaudzis simtkārtīgi.

Teksasas lielumā

Kalifornijas Universitātes paspārnē esošā institūta darbinieki pētnieces Mirjamas Goldsteinas vadībā 2009. gada augustā aptuveni 1600 kilometru attālumā no ASV rietumu piekrastes vairāku nedēļu garumā Klusā okeāna ūdeņos vāca paraugus, lai uzzinātu, kādu ietekmi uz okeāna dzīvību atstāj plastmasas piesārņojums.

Salīdzinot iegūtos rezultātus ar datiem, kas savākti kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, zinātnieki secināja, ka plastikāta daļiņu daudzums Klusā okeāna ziemeļos ir palielinājies simtkārtīgi. No 1972. līdz 1987. gadam lielākajā daļā ūdens paraugu plastmasas sīkdaļiņas nav atrastas, tagad faktiski ikvienā paraugā uzietas plastmasas pēdas, teikts ziņojumā, kas šonedēļ publicēts britu Karaliskās biedrības izdevumā Biology Letters. ANO apgalvo, ka katrā okeāna kvadrātkilometrā peld aptuveni 13 tūkstoši plastikāta daļiņu.

Savukārt Vašingtona universitātes okeanogrāfs Džora Proskurovskis atklājis, ka okeāna ūdens virskārtā (25 centimetri) atrastais piesārņojuma daudzums ir par 2,5% mazāks nekā lielākā dziļumā.

Ik gadu Klusajā okeānā nokļūst tonnām plastmasas izstrādājumu, pārsvarā pudeles un iesaiņojums. Tie plastmasas atkritumi, kas nenogrimst okeāna dzelmē, saules gaismas un viļņu ietekmē izšķīst smalkos, dažus milimetrus lielos gabaliņos. Liela daļa no tiem iekļūst tā saucamajā Lielajā Klusā okeāna atkritumu plankumā, ko ir radījušas okeāna un vēja straumes. Piesārņojuma plankumu nevar redzēt satelītuzņēmumos, jo sīkie plastmasas gabaliņi ir izkaisīti tūkstošiem kilometru lielā platībā. Tiek lēsts, ka pašlaik plankums ir aptuveni tik liels kā ASV Teksasas štats (vairāk nekā 700 tūkstoši kvadrātkilometru), raksta AFP.

Insektam patīk

Milzīgais plastmasas piesārņojums okeānā ir satraucošs, jo nav skaidrs, kādu ietekmi tas atstāj uz vidi. M. Goldsteinas komanda atklājusi, ka aptuveni 10% zivju ar pārtiku ir uzņēmušas plastmasu. Vašingtona universitātes pētnieki uzskata, ka plastmasā esošās toksiskās vielas var sagraut zivju aknu darbību.

Plastikāta daļiņas var kļūt par jaukām «mājām» baktērijām un aļģēm, kas var tikt nogādāta citos okeāna reģionos un radīt nelabvēlīgas izmaiņas turienes mikrovidei, raksta amerikāņu zinātniskais izdevums Geophysical Research Letters.

Skripa Okeanogāfijas institūta pētnieki jau ir atklājuši plastmasas piesārņojuma radītas izmaiņas kāda okeānā mītoša insekta dzīvesveidā. Normālos apstākļos šie insekti olas dēj uz koka atlūzām vai gliemežvākiem, bet tagad tie olas novieto uz plastmasas daļiņām, kas šim mērķim ir perfekti piemērotas.

Zinātnieki brīdina, ka, palielinoties plastikāta sīkdaļiņu daudzumam okeānā, palielināsies arī šo insektu skaits. Tas var būt bīstami, jo tie var apdraudēt planktonu un zivju ikrus. Bet tas var atsaukties uz okeāna radībām, kuras iztiek pārsvarā no zivīm un planktona.

Nākotnē piesārņojums var izmainīt arī lielāku zemūdens iemītnieku dzīvesveidu. «Plastmasa ir radījusi miljoniem tonnu smagu nastu Klusajam okeānam. Tās noteikti ir ļoti lielas izmaiņas,» secina M. Goldsteina.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits