Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +21 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 23. maijs
Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija

Nīderlande pretēji Latvijai arhitektūrā eksperimentē

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Edijs
E
Mums jau viens paeksperementēja ar Vecrīgas panorāmu - uzbūvējot Triangula bastionu jeb ''Maxima''
Dido
D
Visas tās eksperimenta mājas labāk būtu palikušas uz papīra. Dzīvam cilvēkam dzīvot tādā vidē ir psiholoģiski grūti. Tradicionalā buvniecība tomēr ir visam pamatā. Jebkurš fen šui speciālists tādai Nīderlandes eksperimentālai būvniecībai mestu līkumu. Un vēl tas liecina par mērīšanos ar krāniņiem. Labi, ka Latvijā valda gaumīgs labs stils, nevis fantasmagori sviests.
Malači,
M
lai tik eksperimentē. Mēs paskatīsimies, izvērtēsim vai vērts sekot. Francūži arī noeksperimentējs - apaļo istabu mājas pie jaunas Triumfa arkas. No sākuma visi priekā pirkuši dzīvokļus, jo istabas apaļiem stūriem, tagad ēkas stāv pustukšas. Izrādās tomēr nav komfortabli dzīvot telpās ar apaļiem stūriem un lodziņiem. Arī šis bildes nerada velmi tos īpašumus iegādāties.
Let's look into mirror
L
In Latvia we have good designers, great architects etc. Problem is the buyer/payer. Like Maxima in that case. Searching for the cheapest solution but expecting the high quality. No way! Cheap constructor will search for cheap workers, cheap crap material and so on. Politicians and public administration wake up...and no bribery any more, please.
nl
n
Esot šeit, dzīvojot, strādājot, katru dienu redzot atkal un atkal visādus arhitektūras mistrojumus, es neuzskatu, ka te nezin kas šausmīgi jādievina, jāslavē. Protams ir liela daļa varbūt eleganta arhitektoniska izskata, varbūt praktiska pielietojuma celtnes. Viņiem te ļoti daudziem naudu, nav kur likt! Izvirtības uz katra stūra. Un daudz kas pretīgs! Uz visām šīm modernajām ēkām, arī 10-20 gadīgām, uz jumtiem krāni ar grozu, kurš itkā domāts, arī darbojas, kurš, kurā tīrīšanas serviss brauc un mazgā logus, tās stiklu sienas! Daudzām ofisu ēkām nemaz gandrīz vai nav glīta jumta. Tur visādi ventilācijas režģi, liftu bunkuri, šie krāni ar mazgāšanas groziem. Viņi nekarājas, bet tur noriktēti uz jumta. Bet tas viss redzams, pamanāms. Bet par ļoti daudzām celtnēm izsakoties, gribas uzprasīt tiem arhitektiem, apstiprinātājiem, lēmējiem (finansistiem po, viņiem naudu tik daudz, ka nav bijis kur likt!)? Priekš kam tas un tas ir tajā ēkas konstrukcijā? Pilnīgi lieks!!!! Ļoti daudzas ēkas ir ar nesaprotamu, galīgi šķērsām dizainu, Logiem. Kautkādām trulām fasādēm. Arī pļavas uzbēruši uz jumtiem, kā Zolitūdes veikalam bij. Tiešām daudzas ēkas ir trula, pretīga izskata! Nepraktiska. Un protams tikai atbilstošas šai siltajai Klimatiskajai zonai. Šeit ziemas gandrīz vai vispār nav. Reti -3, -5. Ļoti reti. Varbūt tikai dažas naktis. Sniegs 3-5 cm. Reizi pa 3 gadiem 10 cm uzkrīt sniegs. Maksimāli noturas 2-3 dienas. Arhitektūra ļoti daudzveidīga. Bet lielāko ties pretīga! Simtgadīgās būdas ar ļoti maziņiem kambarīšiem. Nē nu protams Vecpilsētas centros ir ko paskatīties, un tikai! Un vēl lielāks stulbums ir ar dzīvojamām telpām. Studio room piem. Galīgs sviests! Pārsvarā lielākā daļa dzīvokļi ir daudzstāvīgi. Un pārsvarā ja viena istaba, tad tā saucas studio room. Tik liela, kā Latvijā skolās skolnieku klase. Laikam 70 kvm liela. Bez vispār starpsienām. Un vien stūrī virtuves iekārta, otrajā stūrī pods. Viss. Kā gribi, tā dzīvo. Uzspraud reģipša sienas un izveido vannas istabu, vēl kādu istabu. Ja ir atsevišķas iztabas, tad vecajās būdās, simtgadīgās, vecās mājās un varbūt viena istaba liela un pērējās, ļoti maziņas istabeles. Knapi vieta gultai. Jā un logi lielāko ties kautkāds stulbums! Vēl daudzkur, jaunākām celtnēm stutē apkārt stikla apsegu. Bet tas stikls ar laiku paliek matēts, dzeltens, ļoti nesmuks! Lūk uz bildes, itkā eleganta istaba, bet ārpusē balkona mala atkal stikls. Tas stikls drīz būs pretīgs, fleķains, netīrs, Nekad nebūs dzidri tīrs, caurspīdīgs! Nu es to redzu katru dienu, ejot, braucot. Un vēl izvirtība ar tiem stikliem, pārsegiem! Ofisa māja, ļoti slavenā, starptautiskā vietā, tikko izbraucot no Amsterdams. Pie Amstelveen. Viņai uzlikta virsū vēl stikla siltimnīca ar dzelzs rāmi. Viss ir nosegts. Ofisos cilvēkiem strādājot, nav vispār jēga logu atvērt, jo aiz tiem stikliem citi stikli. Un nav svaiga gaisa! Jā protams, viņi tik biezi, ka Gaisa Kondencionieri visās telpās, ventilācija. Bet tie stikli izskatās pleķaini, matēti no lietus ūdens. Es nesen biju darba intervijā vienā Biznesa centrā, Tur logi vispār laikam nevērās vaļā un iekšā telpās vakums! Pretīgi silts. Bezgaiss. Bet šie tasšījas. Jā atgriežoties pie dzīvojamām mājam, stulbums uz katra stūra. Ļoti daudzi dzīvokļi ir ar trepēm, 2-3 stāviem. Pretīgi! Man tā kāpelēšana apriebusies. Virtuves iekšpusē dzīvoklī. Ja taisa ēst, visa māja smird. Man 25 kvm. istabā logs elegants/liels/ 4 lielas rūtis/labs rāmis/ 2 daļas versa vaļā. Man patīk vēdinātas telpas. Bet ļoti daudzas mājas ir ar debīliem logiem. Vai guļam rajonos, tās angļu rindu 2-3 stāvīgas mājas. Trešais stāvs Bēniņos, ar mazu lodziņu. Ir dažādi. Bet atkal trepes. Bet par jaunajām celtnēm. Gaume ir debīla! Un puse, ja ne pat 70% stāv tukšas. Visur uz stūriem, logos “Te Huur”/izīrē. Šausmīgas lielas ofisu platības! Viss stāv tukšs. Bet dažus simts metrus att. Atkal ceļ un ceļ. Un līdzīgas stalažas. Noteikti īres maksa ļoti dārga. Tur firmelei būs bankrots, tādas office telpas paņemt. Ļoti daudzas modernās ēkas stāv pustukšas. Viens otrs stāvs aizņemts, citi stāv gadiem tukši, neizmantoti! Jo Milzīga kvadratūra arī. Un uz nakti, lielāko ties visas kompānijas atstāj telpās ieslēgtas gaismas. Lai var redzēt tālumā no ielas, šosejas ka tur ir telpas un gaida īrniekus. Arī aizņemtas ofisu telpās, uz nakti 70% atstāj elektrību ieslēgtu. Skata pēc protams arī. Nezinu par elektrības cenām, bet noteikti viņiem tās ir kapeikas. Un visur zem, gan dzīvojamām, gan ofisu ēkām apakšā auto stāvlaukumi. Bet ir arī kautkas sakarīgs un patīkams. Bet cenas ļoti kosmiskas! Hāga lēta. Tur 2 ist. Dz. Pa 300-400 euro mēnesī. 3-4 ist. Dz. Pa 500-600-700 euro mēn. Bet ir jau pa 1500 un vairāk. Atkarībā no izvirtības. Haarlema dārga, Ultrihta. Tāpat kā Amsterdama. Viena ist. Ūķis, 400-600 euro. Normāla ist. Sākot ar 500-800 euro mēnesī. Dzīvokļi 700-1500. Bet arhitektūra lielāko ties trula. Tikai paskatīties, bet ne ikdienā dzīvot! Ja ir ļoti daudz naudas, tad var atrast Privātmāju, normālu ar sadalītām istabām, kautcik normāliem logiem. Protams atkal trepēm uz otro stāvu. Un jag rib noīrēt vidēji labu, jaunu mājuguļam rajonā, 2-3 stāvīgu dzīvokli, tad vajag lai gada ienākumi būtu ne mazāk, kā 35 000 eiro gadā! Savādāk nemaz netuvojies! Celtnes top uz betona plāksnēm un uz dzelzs karkasa. Tad plānu plīzīti apšuj un izskatās, kā ķieģeļu māja. Bet tā tas nav. Ja dzīvojāmā mājā, kura itkā jauna projekta, ar 3-4 stāvīgiem dzīvokļiem, un zināns, ka uz dzelzs karkass uzļepīta, tad 50 metru attālumā gādā dzīvoklī urbj sienā, trāpa tajā dzelzs rāmī, visa māja tālumā dzird skaļi to urbšanas troksni. Kautgan dzīvokļus atdala betona starpsienas. Ja normāli kaimiņi, tad trokšņus nedzird. Pirmā stāva istabām, otrajā mājas pusē ir maziņš zaļš fleķītis, kā dārziņš. Tur daži Holandieši šad tad kurina maziņu ugunskuru un cep savus Barbecue. Man besī laukā! Četrstāvīgu māju kvartāla vidū tāda cūcība! Smird pēc ugunskura viss kvartāls! Logu neatvērt. Pat pa ventilācijas šķirbām nāk tā deguša koka smaka iekšā! Lielāko ties visi šejienes lopiņi dzīvo ar aizvērtiem logiem. Nekad gandrīz nevēdina istabas. Tiem po. Un par Latviju runājot, Jums tur tas jaunais angārs, skrundas lokātors, Bibliotēka saucamā, Nu pēc kā viņa izskatās? Un nekādīgi nevar izmocīt tos brāķus!
Vārds
V
Oi sūdu pilns pie mums un visa vantilācija un siltums ir uz elektribu,saskrūvē tos metala sastatnus un čau eka gatava,kadreiz cela sakarigas majas un viesnīcas,bankas pa 100 un vairak gadiem stāv,tagad garantija ka pulkstenim 2 gadi,par cilvēkiem nedoma visi doma par pelnu.
  • 1
  • 0
Arhitekts, kas pārzina aizkulises
A
"Latvijā trūkst vairāku priekšnosacījumu, lai sasniegtu citu valstu līmeni - attīstību kavē gan finanšu līdzekļu un valsts pasūtījumu trūkums, gan negatīvā sabiedrības attieksme pret jaunām idejām." Kā Nr.1 gan būtu jāmin Latvijas arhitektu radošā impotence. Lielākā daļa pašmāju projektu ir plaģiāti par ārzemju kolēģu projektiem. Problēma Nr.2 ir Latvijas būvnieku alkatība un neprofesionalitāte. Apakšuzņēmējs aiz apakšuzņēmēja un jo tālāk jo baisāks projekta sadārdzinājums un zemāks izpildes kvalitātes līmenis. Lielākā daļa būvniecībā nodarbināto ir bez speciālas izglītības un elementārām zināšanām būvniecībā.
Vārds
V
negrib jau maksat stradniekiem celtnieciba,izkalpina ar betona maisiem uz rokam jaunus studentus un pasuta vienu maju talak,panem nakamo.
  • 0
  • 0
Dr.xy
D
Fotoattelos redzamie "sedevri" stipri lidzinas Latvijas arhidekturas briesmonim Gaismas pilj. Tronmantnieks princis Charles : Deutsche Luftwaffe 2.Pasaules Kara nenodarija tadus zaudejumus Londonai ka "modernie arhidekti".
NAV VIENALGA
N
beidz te atgremot viena pajoliņa teikto! Nav konservatīvāki cilvēki par angļiem. Un pašā Londonā nekas daudz nav sabūvēts, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm!
  • 1
  • 1
* * *
*
Kādas muļķības! Mēs arī apvienojām daudzdzīvokļu māju ar veikalu vēl pirms holandiešiem!
vitrūvijs
v
Sabiedriskajā apspriešana izdala legālās narkotikas un rauj augāš kādu būdu vien patīk.
Trax
T
Kad zāli stipru sapīpojas architekta kungs,ne tādus vien brīnumus var radīt.
Nabadzīgās maximas īpašnieks
N
VIENĪGAIS MILJARDIERIS BALTIJĀ. Vot lūk tev nevar atļauties. Jāpakar aiz pautu kules.
Key
K
Paklau, Diena, vai tad nav japiemin ari fakts, ka tiesi Niderlande ir vienas no labakajam modernas arhitekturas un celtniecibas izglitibas iestadem Eiropa ? Mums lidz tam vel augt un attistities.
Skaidra bilde
S
Nav nekādas nepieciešamības būvēt mūsdienu kroplīgās ēkas!
Edgars Avotiņš
E
Viens arhitekts ļoti labi izskaidroja. Latvijas patērētāj u maza maksātspea neļauj uzņēmējiem (tai skaitā Maximai) daudz maksāt par ēkām. Ja šādā situācija arhitekts vēlas eksperimentēt, tad izmaksas tiek samazinātas citur - piemēram drošībā, kā tas noticis Zolitūdē. Tad, kad Latvijas ekonomika attīstīsies līdz Nīderlandes līmenim, tad Latvijā arhitekti varēs eksperimentēt nesamazinot drošību.
ulzha
u
Atkal maldinoša figņa? Arhitektūras drošībai Zolitūdē nebija ne vainas, būvnieki/kasviņutur pēc tam uz savu roku izdomāja paredzētās viengabalainās sijas sastiķēt no divām pusītēm, kā nu prazdami. Ne tā?
  • 0
  • 0
tieši tā
t
pazūd puse budžeta

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits