Turpinoties pagājušajā nedēļā ASV un Izraēlas sāktajam gaisa triecienu karam pret Irānu, ne tikai reģionā, bet visā pasaulē pieaug bažas par sekām, ko var izraisīt joprojām valdošā nenoteiktība par šī kara paredzamo ilgumu un konkrēti sasniedzamiem mērķiem, pēc kuriem tiktu pārtraukta karadarbība.
Pašlaik un tuvākajā nākotnē no tā visvairāk cieš naftas un gāzes patērētāji, jo šī nenoteiktība veicina energoresursu cenu celšanos, ko nespēj apturēt pat ASV prezidenta Donalda Trampa solījumi aizsargāt Hormuza šaurumā gar Irānu kuģojošos tankkuģus un palīdzēt to apdrošināšanā. Tāpat lidojumus Tuvo Austrumu reģionā nevar plānot aviokompānijas un tūrisma firmas, kas atkarīgas no to darbības.
Savukārt ASV amatpersonu pieļāvumi par lielāku šajā karā dzīvību zaudējušo ASV karavīru skaitu izraisījuši kritisku noskaņojumu arī daļā ASV sabiedrības.
Neprognozējams ilgums
Sākotnēji ASV amatpersonas apgalvoja, ka karš varētu ilgt mēnesi līdz pusotru, raksta Associated Press. D. Tramps Baltajā namā teica, ka operācija varētu ilgt četras līdz piecas nedēļas, lai gan ASV esot militārās spējas, lai to turpinātu ilgāk. ASV valsts sekretārs Marko Rubio sarunā ar medijiem ASV Kongresā teica, ka ASV "darīs to tik ilgi, cik vajadzēs, lai sasniegtu savus mērķus", un brīdināja, ka "smagākie ASV bruņoto spēku triecieni vēl tikai sekos".
ASV aizsardzības (kara) ministrs Pīts Hegsets noraidīja reportieru jautājumus par kara ilgumu, sakot, ka D. Trampam ir "plašas iespējas" izlemt, cik ilgu laiku tas prasīs. "Četras nedēļas, sešas nedēļas, astoņas nedēļas, trīs nedēļas. Ilgums var palielināties. Tas var arī samazināties. Mēs tikai esam sākuši medīt, izjaukt, demoralizēt, iznīcināt un sagraut viņu [Irānas] militārās spējas. Mēs noteiksim uzbrukumu ātrumu un ilgumu," teica ministrs. Vienlaikus viņš noraidīja, ka šī operācija varētu pārvērsties ilgstošā reģionālajā konfliktā, sakot: "Šī nav Irāka. Šis nav bezgalīgi."
ASV kara resora – Pentagona – amatpersonu izteikumi trešdien par to, ka "karadarbība vēl ir tālu no izbeigšanas", lika noprast, ka karš Irānā var pārvērsties ilgstošākā konfliktā. Vienlaikus ASV amatpersonas atturējās no precīzākiem skaidrojumiem, kā konkrēti varētu izskatīties šajā karā sasniedzamā uzvara.
ASV bruņoto spēku apvienoto štābu priekšnieks ģenerālis Dens Keins preses konferencē trešdien paziņoja, ka gaisa triecieni samazinājuši Irānas spējas palaist raķetes un dronus pa mērķiem Persijas līča reģionā. Pēdējo 24 stundu laikā Irāna palaidusi par 83% mazāk ballistisko raķešu nekā pirmajā kara dienā, palaisto dronu skaits samazinājies par 73%.
P. Hegsets arī izteicās, ka amerikāņu militārās aktivitātes reģionā tikai pieaugs, jo tajā ierodas vairāk ASV bumbvedēju un iznīcinātāju. ASV arī sākšot izmantot triecienos lielākas – 500 mārciņu, 1000 mārciņu un 2000 mārciņu – precīzijas aviobumbas, lai nodarītu postījumus Irānas ieroču noliktavām un tās kodolprogrammas objektiem, kas izvietoti dziļi pazemē.
Kā atzīmē Politico, par kara potenciālu ieilgšanu signalizē arī ASV bruņoto spēku centrālās pavēlniecības lūgums Pentagonam nosūtīt uz tās izvietojuma vietu Tampā, Floridas štatā, vairāk militārās izlūkošanas virs - nieku, lai nodrošinātu atbalsta operācijas karam Irānā vismaz uz 100 dienām, bet nepieciešamības gadījumā – līdz pat septembrim.
ASV karavīri Irānā
Runājot par militārās operācijas pret Irānu mērķiem, P. Hegsets teica, ka tā esot "izšķiroša misija", lai novērstu Irānas ballistisko raķešu draudus, iznīcinātu Irānas jūras spēkus un nodrošinātu, ka Irāna neiegūst kodolieročus. "Mēs izmantosim tik daudz laika, cik nepieciešams sekmīgam iznākumam," teica ministrs.
Tomēr, kā uzsver Associated Press, ne D. Tramps, ne P. Hegsets, ne D. Keins nav publiski izteikušies, kāds ir ASV administrācijas "izejas no kara plāns". Šajā karadarbībā dzīvību jau zaudējuši seši ASV karavīri un 18 guvuši nopietnus ievainojumus.
Šie karavīri atradās militārās loģistikas taktisko operāciju centrā Kuveitā. P. Hegsets apgalvoja, ka Irānas drons, kura trieciens nogalināja amerikāņus, bija pārvarējis sabiedroto pretgaisa aizsardzību. Taču vienas no dzīvību zaudējušajām militārpersonām vīrs medijiem pastāstīja, ka šis loģistikas operāciju centrs bijis izvietots konteinerēkā civilajā ostā Kuveitā desmit jūdžu attālumā no militārās bāzes un tam nav bijis nekādas aizsardzības sistēmas.
Potenciāls apdraudējums ASV karavīru dzīvībai radās arī pirmdien, kad Irānas raķešu un dronu uzbrukuma atvairīšanas laikā Kuveitas pretgaisa aizsardzība kļūdas dēļ notrieca trīs ASV iznīcinātājus F-15E Strike Eagle. To pilotiem gan izdevās katapultēties un izglābties.
ASV amatpersonas joprojām neizslēdz sauszemes spēku iesaistīšanu karā Irānā. D. Tramps paziņoja, ka neteiks, ka "netiks izmantoti sauszemes spēki" Irānas teritorijā. P. Hegsets sacīja, ka pagaidām ASV karavīru Irānā nav, taču esot muļķīgi sagaidīt, ka ASV amatpersonas publiski stāstīšot, ko ASV darīs Irānā un cik tālu gatavas iet. Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita trešdien paziņoja, ka pašlaik ASV karavīru nosūtīšana uz Irānu nav plānota, taču viņa noteikti neizslēgšot iespēju, ko ASV prezidents var izmantot, ja uzskatīs to par vajadzīgu, vēsta Fox News.