Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Pētījums: 50 gadu laikā zīdītāju un citu savvaļas dzīvnieku populācijas sarukušas par 68%

Zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu un zivju populācijas pasaulē kopš 1970.gada ir sarukušas vidēji par 68%, liecina dabas aizsardzības organizācijas Pasaules Dabas fonda (PDF) 13.Dzīvās planētas ziņojums, aģentūru LETA informēja PDF komunikācijas vadītāja Laura Treimane.

Ziņojumā secināts, ka populāciju sarukšanas iemesls galvenokārt saistīts ar dabiskās vides zudumu un ekosistēmu noplicināšanu, klimata pārmaiņām.

Treimane norādīja, ka 2020.gada Dzīvās planētas ziņojums sniedz visaptverošu pārskatu par dabas stāvokli pasaulē, izmantojot Dzīvās planētas indeksu, kas norāda par izmaiņām vairāk nekā 20 000 dzīvnieku sugu populāciju stāvokļos visā pasaulē.

Kopš 1970.gada dzīvnieku populācijas Eiropā un Centrālāzijā vidēji ir samazinājušās par 24%, bet Dienvidamerikā - par 94%.

Dzīvās planētas ziņojums norāda, ka novēroto sugu populāciju dramatiskās samazināšanās cēlonis ir dzīvotņu zudums un ekosistēmu noplicināšana, tostarp mežu izciršana, kas saistīts ar veidu, kā ražo un patērē pārtiku.

Nākamajās desmitgadēs klimata pārmaiņu negatīvā ietekme tiek prognozēta kā viens no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās virzītājspēkiem. Tajā pašā laikā turpmāka dabas stāvokļa pasliktināšanās var nelabvēlīgi ietekmēt klimatu, kas norāda par nepieciešamību klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes risināt vienlaicīgi, uzsvēra Treimane.

Savukārt visvairāk apdraudētas ir saldūdens ekosistēmas - sastopamās savvaļas dzīvnieku populācijas ir samazinājušās par 84%. Saldūdens sugas ietekmē ūdenstilpju noplicināšana, tās piesārņojot un pārveidojot, svešzemju sugu ienākšana, klimata pārmaiņas, infekcijas slimības un jauni hidroenerģijas projekti. Šie secinājumi seko drūmajām ziņām, ka migrējošo saldūdens zivju sugu populācijas kopš 1970.gada pasaulē ir samazinājušās vidēji par 76%, bet Eiropā par 93%, norādīja Treimane.

"Mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka esam pilnībā atkarīgi no dabas un tās devums cilvēcei samazinās - dabas sistēmu stāvoklis cieši nosaka cilvēku labklājības līmeni. Savvaļas sugu populāciju samazināšanās ir brīdinājuma signāls par mūsu attiecību neizdošanos," pauda PDF direktors Jānis Rozītis.

Viņš uzsvēra, ka patlaban Eiropas Zaļā kursa plašais tvērums un mērķi ir ļoti svarīgi gan lokāli Latvijai un Eiropai, gan plašāk globālā mērogā. Ir nepieciešama steidzama rīcība, lai novērstu dabas daudzveidības izzušanu un katastrofālas klimata pārmaiņas. 

"Ja nerīkosimies, tad pēc zinātnes sniegtās informācijas ap 1 miljonam augu un dzīvnieku sugu draud izmiršana turpmākajās desmitgadēs, un daba vairs nespēs atbalstīt pašreizējās un nākamās cilvēku paaudzes," brīdināja Rozītis.

Eiropas Komisijas priekšlikumos par Eiropas Savienības (ES) "Bioloģiskās daudzveidības" stratēģiju iekļauti mērķi, nosacījumi par aizsargājamām teritorijām, dabas atjaunošanu, lauksaimniecisko ražošanu un ķīmisko vielu samazināšanu, tāpat par rīcību ārpus ES bioloģiskās daudzveidības stāvokļa uzlabošanā.

PDF īpaši atzinīgi novērtē ES apņemšanos 2021.gadā nākt klajā ar papildu juridiski saistošiem dabas atjaunošanas mērķiem, kas sekmēs gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, gan klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

Dabas izzušanas ekonomiskā ietekme pasaulei izmaksās vismaz 479 miljardus dolāru gadā - līdz 2050.gadam tie būs aptuveni 10 triljoni dolāru, liecina PDF Globālās tirdzniecības analīzes un Dabas kapitāla iniciatīvu ziņojums. Visas saimnieciskās darbības ir tieši vai netieši atkarīgas no dabas. Pasaules ekonomikas foruma Dabas riska pieauguma ziņojumā konstatēts, ka vairāk nekā puse pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) - 44 triljoni ASV dolāru - ir ļoti vai daļēji atkarīgi no dabas un ekosistēmu pakalpojumiem.

Treimane piebilda, ka Dzīvās planētas ziņojums tiek publicēts mazāk nekā nedēļu pirms ANO Ģenerālās asamblejas 75.sesijas, kur gaidāms, ka tiks pārskatīts paveiktais ilgtspējīgas attīstības mērķu, Parīzes nolīguma un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (CBD) jomās. ANO Ģenerālā asambleja pulcēs pasaules līderus, uzņēmumus un pilsonisko sabiedrību, lai izstrādātu globālās bioloģiskās daudzveidības rīcības pamatnostādnes laikposmam pēc 2020.gada.

Top komentāri

Bonifācija šinders
B
zīdītāji ir arī cilvēki
ļuļa
ļ
bla bla bla - tak nosauciet vienreiz problēmu īstajā vārdā, nevis diršiet riņķī un apkārt!!! visa šī iemesls ir nenormāls cilvēku populācijas pieaugums, eiropa ir smagi pārapdzīvota, un ja mēs gribam saglabāt dabu, tad ir jāsamazina cilvēku skaits! un kur kur, bet eiropā to var izdarīt gauži viegli - sāciet ar to, ka izraida visus nelegālos imigrantus, un jaunus nelaiž iekšā. tāpat izraida visus ar uzturēšanās atļaujām un bēgļa statusu, kas nodarbojas ar noziedzību utt - uzreiz par pārdesmit miljoniem būs eiropā mazāk! un ar savām problēmām mītnes valstīs, lai paši tiek galā.
Ināra Ivanova
Vispirms mums vajadzētu aizsargāt savus Latvijas mežus, kuri bija pilni ar mazajiem putniem un dzīvniekiem. Diemžēl, mantkārīgo nolūku dēļ, meži tiek nežēlīgi izcirsti un iznīcināti ogulāji, mellenāji u.c. zemes pamatnes. Mums nav politiskas partijas, kas par to skaļi runātu valsts līmenī, tāpēc, Cilvēki, par to jādomā mums, kamēr nav par vēlu, Jūs redzat, kas notiek pasaulē.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits