Ķīnas galvaspilsētā Pekinā šodien pulcējas vairāk nekā 20 valstu līderi, lai piedalītos militārajā parādē, kas veltīta Otrā pasaules kara beigu 80. gadadienai. Plecu pie pleca ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu stāvēs citi autoritāri līderi ‒ viņa par tuvu draugu sauktais agresorvalstī Krievijā valdošais Vladimirs Putins, izolētās komunistiskās valsts Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns, Mjanmas huntas vadītājs Mins Auns Hlains, Kubas prezidents Migels Diass-Kanles, Irānas prezidents Masuds Pezeškians.
Vienīgais Eiropas Savienības valstu līderis parādē ir Slovākijas premjerministrs, Kremlim tuvais Roberts Fico. Viņam pievienojies arī Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs. Taču Ēģiptes, Turcijas un Indijas līderi, kas svētdien un pirmdien Ķīnā piedalījās Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) samitā, uz militāro parādi nav palikuši.
Spēks un vara
Associated Press atgādina, ka Ķīna par uzvaras dienu Otrajā pasaules karā pasludināja 3. septembri – dienu pēc tam, kad 1945. gada 2. septembrī uz ASV karakuģa USS Misouri klāja Japānas amatpersonas imperatora Hirohito vārdā parakstīja padošanās aktu, ko ar saviem parakstiem apstiprināja ASV ģenerālis Duglass Makārturs, kā arī Ķīnas un citu pret Japānu karojošo valstu pārstāvji.
Līdzīgi Krievijai, kur Kremlis pēdējā desmitgadē padarījis uzvaras dienas svinības par galvenajiem ideoloģiskajiem svētkiem, pirms 11 gadiem Ķīnas Komunistiskā partija sāka īpaši izcelt šīs dienas atzīmēšanu. Šajā laikā arvien pieaugusi spriedze Ķīnas attiecībās ar Japānu par atšķirīgajām kara laiku vēstures interpretācijām un Ķīnas aktīvāka iesaistīšanās teritoriālos strīdos Austrumķīnas jūrā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 3. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00