Bez īpašām sekmēm noslēdzoties Dānijas un Grenlandes ārlietu ministru vizītei Baltajā namā ASV, Dānijas sabiedrotie Eiropā paziņojuši, ka nosūtīs karavīrus uz Grenlandi, lai viņi piedalītos kopīgās militārajās mācībās un pētītu, kāds militārais atbalsts turpmāk nepieciešams Dānijai drošības uzturēšanā arktiskajā reģionā.
Eiropas valstu amatpersonas pastiprinājušas centienus pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu, ka potenciālu Krievijas vai Ķīnas radītu apdraudējumu arktiskajā reģionā visefektīvāk varētu novērst NATO spēku klātbūtnes palielināšana Grenlandē, nevis tās pārņemšana ASV īpašumā, pārkāpjot fundamentālos starptautiskās sadarbības pamatprincipus.
Sarkanās līnijas
Trešdienas sarunās Baltajā namā Vašingtonā ASV viceprezidents Dž. D. Venss un ASV valsts sekretārs Marko Rubio uzņēma Dānijas ārlietu ministru Larsu Leki Rasmusenu un Grenlandes ārlietu ministri Vivianu Mocfeltu. Pēc sarunām L. L. Rasmusens paziņoja, ka joprojām saglabājas "būtiskas domstarpības" ar ASV prezidenta administrāciju par Grenlandes nākotni. Vienīgais, par ko panākta vienošanās, ir apņemšanās izveidot kopīgu augsta līmeņa darba grupu, kurā paredzēts apspriest viedokļu atšķirības, vēsta Associated Press.
"Ir produktīvi sākt sarunas augstā līmenī. Šai grupai jāfokusējas uz to, kā ņemt vērā amerikāņu drošības bažas, vienlaikus respektējot Dānijas Karalistes sarkanās līnijas. Joprojām ir skaidrs, ka [ASV] prezidentam ir vēlme iekarot Grenlandi. Tas ir pilnīgi nepieņemami. Mēs ļoti, ļoti skaidri pavēstījām, ka tas neatbilst Dānijas interesēm," medijiem pēc tikšanās teica ministrs.
Viņš arī teica, ka gan Dānija, gan Grenlande ir atvērtas iespējai, ka ASV varētu izveidot vairāk militāru bāzu uz salas. Esot "patiesības elements" D. Trampa teiktajā, ka vajagot pastiprināt drošību, lai savaldītu Krievijas un Ķīnas intereses Arktikā, taču patiesībai neatbilstot D. Trampa teiktais par Krievijas un Ķīnas karakuģiem, kas atrodoties ap Grenlandi.
V. Mocfelta piebilda, ka Grenlande ir ieinteresēta lielākā sadarbībā ar ASV, taču nevēlas, lai ASV pārņemtu salu īpašumā. "Mēs definējām savas nostājas robežas," teica ministre.
Dažas stundas pēc sarunām Baltajā namā D. Tramps atkal ierakstīja vietnē Truth Social, ka ASV nacionālās drošības interesēs ir nepieciešama Grenlande, lai varētu attīstīt pretgaisa aizsardzības projektu Zelta kupols. "NATO vajadzētu nodrošināt, lai mēs to [Grenlandi] dabūtu. Ja mēs to nedabūsim, to izdarīs Krievija vai Ķīna. Taču tas nenotiks. NATO kļūs par daudz draudošāku un efektīvāku, ja Grenlande atradīsies Savienoto Valstu rokās. Jebkas cits ir nepieņemams!" rakstīja D. Tramps.
Sabiedroto karavīri
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss trešdien viedokļrakstā laikrakstā Die Zeit brīdināja, ka, ja ASV anektēs Grenlandi, tas apdraudēs NATO eksistenci. Viņš arī argumentēja, ka Krievijas un Ķīnas potenciālais apdraudējums Arktikā prasa stiprāku NATO klātbūtni Grenlandē, nevis tās pārņemšanu ASV īpašumā. 'Vašingtonas ilgtermiņa interesēs nevar būt Grenlandes anektēšana, nopietni pārkāpjot starptautiskās sadarbības pamatprincipus. Tieši pretēji: ASV administrācijai jāsaprot, ka ASV leģitīmajām interesēm vislabāk kalpotu kopīga drošības aizsardzība Arktikā un Ziemeļatlantijā alianses ietvaros. Vienpusēja rīcība ārpus NATO ietvariem ir sliktākā alternatīva un apdraud NATO kā Ziemeļatlantijas aizsardzības alianses eksistenci," rakstīja ministrs. Viņš vienlaikus uzsvēra, ka aizsardzības saites starp ASV un Eiropu ir "neaizstājamas", un piebilda, ka NATO samitam jūlijā Ankarā jāparāda alianses vienotība un solidaritāte un jāparāda, ka dalībvalstis ir vienotas arī Arktikas drošības jautājumā.
Dānijas aizsardzības ministrija trešdien paziņoja, ka nekavējoties sāks izvietot Grenlandē un ap to papildu militārās lidmašīnas, karakuģus un karavīrus, lai paplašinātu militāro mācību aktivitātes. Tuvāko nedēļu laikā plānots uzņemt Grenlandē arī citu sabiedroto valstu karavīrus. "Dānijas aizsardzības spēki kopā ar vairāku Arktikas un Eiropas valstu sabiedrotajiem tuvākajās nedēļās apzināsies, ka var nodrošināt lielāku klātbūtni un militāro mācību aktivitātes Arktikā," Dānijas aizsardzības ministra Troelsa Lunda Poulsena teikto citē Politico.
Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristešons ierakstīja vietnē X, ka zviedru virsnieku grupa pēc Dānijas lūguma ierodas Grenlandē, lai kopā ar sabiedroto karavīriem sagatavotos militārajām mācībām Arctic Endurance. Norvēģijas aizsardzības ministrs Tūre Onshūss Sannvīks intervijā laikrakstam VG apstiprināja, ka Norvēģija arī nosūta uz Grenlandi divas militārpersonas, lai izplānotu tālāko sadarbību ar sabiedrotajiem. BBC vēsta, ka Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs apstiprinājis, ka uz Grenlandi nosūtīts arī britu virsnieks.
Francijas prezidents Emanuels Makrons ierakstīja sociālajos medijos, ka uz Grenlandi, lai piedalītos Dānijas organizētajās militārajās mācībās, jau devusies Francijas karavīru grupa, kas tikšot papildināta. Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro intervijā RTL trešdien paziņoja, ka Francija Grenlandē 6. februārī atvērs konsulātu. "Tas ir politisks signāls par vēlmi pastiprināt klātbūtni Grenlandē, tajā skaitā zinātnes jomā. Grenlande nevēlas, lai tā būtu ASV īpašumā, pārvaldībā vai integrēta ASV," teica ministrs.
Vācijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka uz Grenlandi pēc Dānijas lūguma nosūta 13 militārpersonu grupu, lai izpētītu, kāda militārā iesaistīšanās varētu sekmēt drošību reģionā. Savukārt Krievijas vēstniecība Beļģijā paziņojumā norāda: "Situācija, kas attīstās augstajos platuma grādos, mūsos rada nopietnas bažas. NATO pastiprina militāro klātbūtni tur, izmantojot viltus ieganstu par augošiem draudiem no Maskavas un Pekinas."