"Mēs visi esam vienisprātis, ka situācija Gazā turpina virzīties nepareizā virzienā. Mums ir jāizmanto mūsu rīcībā esošie instrumenti, lai spiestu Izraēlas valdību mainīt kursu," sacīja Kallasa. "Vēlos skaidri pateikt, ka mērķis nav sodīt Izraēlu. Mērķis ir uzlabot humāno situāciju Gazā."
"Tirdzniecības priekšrocību apturēšana un sankciju noteikšana ekstrēmistiem ministriem, vardarbīgiem kolonistiem un "Hamās" locekļiem būtu spēcīgs signāls no Eiropas Savienības: šis karš ir jāizbeidz, ciešanām ir jābeidzas, un ķīlnieki ir jāatbrīvo," viņa pavēstīja.
ES iekšējā pārskatā bija secināts, ka Izraēlas rīcība pārkāpj ES un Izraēlas nolīgumu, kas uzliek par pienākumu abām pusēm ievērot cilvēktiesības.
Tomēr nav skaidrs, vai priekšlikums var gūt vajadzīgo atbalstu ES 27 dalībvalstu vidū.
Tirdzniecības priekšrocību apturēšana Izraēlai būtu jāapstiprina 15 dalībvalstīm, kas kopā pārstāv vismaz 65% no ES kopējā iedzīvotāju skaita.
EK paziņoja, ka tā nekavējoties rīkosies pati, iesaldējot aptuveni 20 miljonus eiro divpusējā atbalsta Izraēlai. Šis solis neattieksies uz līdzekļiem, kas paredzēti, lai palīdzētu pilsoniskās sabiedrības grupām un Izraēlas holokausta memoriālam "Yad Vashem".
"Ikdienā Gazā notiekošajiem briesmīgajiem notikumiem ir jābeidzas," pavēstīja EK vadītāja Urzula fon der Leiena.
"Nepieciešams tūlītējs pamiers, neierobežota piekļuve visai humānajai palīdzībai un visu ķīlnieku atbrīvošana, kurus tur "Hamās"," viņa teica.
Saskaņā ar jaunajiem priekšlikumiem Brisele pieprasa apturēt tās sadarbības nolīguma daļas ar Izraēlu, kas ļauj samazināt tarifus precēm, kuras ieved no šīs valsts.
Pēc amatpersonu teiktā, tas skars vairāk nekā trešdaļu Izraēlas eksporta uz ES aptuveni sešu miljardu eiro vērtībā, tostarp tādus svarīgus lauksaimniecības produktus kā dateles un riekstus.
EK arī aicina iesaldēt aktīvus un aizliegt vīzas galēji labējiem Izraēlas valdības ministriem Itamaram Ben Gviram un Bezalelam Smotričam, kuru "ekstrēmistiskā" retorika tiek vainota vardarbības veicināšanā.
ES valstis ir sašķeltas jautājumā par to, kā ES būtu jāreaģē uz Izraēlas un Gazas joslas situāciju.
Iepriekšējais priekšlikums apturēt finansējumu Izraēlai pētniecības jomā līdz šim nav guvis pietiekamu atbalstu.
Izraēlas armija naktī uz otrdienu pēc vairāku nedēļu ilgas bombardēšanas un gaisa triecienu veikšanas sāka sauszemes spēku uzbrukumu Gazas pilsētai, virzoties uz pilsētas centru.
Izraēla jau ir aicinājusi Briseli nevirzīt tālāk sankciju priekšlikumus.
"Spiediens ar sankcijām nedarbosies," vēstulē Leienai rakstīja Izraēlas ārlietu ministrs Gideons Sārs.