Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +17 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 16. maijs
Edijs, Edvīns

Erdogans: Francija pastrādājusi Alžīrijā genocīdu

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
pupu mizas
p
visi Jūsu genocīdi ir pupu mizas kamēr nesāks, sodīt par 20 gadsimta galveno genocīdu ,par Vācu tautas genocīdu 1944-1947 gados.Par visu sieviešu no 10 līdz 80 gadu vecumam izvarošanu Prūsijā un austrumvācijā,Drēzdenes bombardēšanu,6 miljonu civīliedzīvotāju izdzīšanu no Polijas un Čehoslovākijas,100%vietējo iedzīvotāju izdzīšanu no Austrumprūsijas un neskaitāmiem citiem noziegumie kas tiek slēpti līdz pat mūsu dienām.Savu kaunpilno artavu te ienesa ari Latvija un Lietuva izdzenot visus Baltvāciešus.Nelaimīgo sieviešu vaimanas un upuru asinis brēc pēc atriebības.
Seneka
S
Tiem kas neveelas ticeet Francijas pastraadattiem noziegumiem - var iepaziities ar M papon Tiesas praavu - vinjs bija Parrizes meers 1961 gada notikumu laikaa un vinjam tika izvirziitas apsuudziibas tostarp noziegumos pret cilveeci Uzvareeja araaabi un neskaitaami franchu kolonisti bija spiesti atstaat savu "dzimteni" Afrikaa un atgriezties Francijaa. Starp citu jaapamet Alziirija bija ne tikai vairumam eiropiesu (bija ne tikai franci arii daudzi spaanji u.c.) bet Alziiriju pameta arii vairaaki miljoni alziiriesu kurus jaunaa vara - FLN apsudzzeja par francu pakaljskrejeejiem
Katulls
K
Nav jau tā, ka netic. Skaidrs, ka Alžīrijas neatkarības kara laikā Francijas armija ir nodarījusi noziegumus pret cilvēci (tāpat kā arābu formējumi). Bet tā nebija MĒRĶTIECĪGA KĀDAS ETNISKAS GRUPAS IZNĪCINĀŠANA.
  • 0
  • 0
Ivars Graudums
I
Algeerijaa bija nezheeliigs karsh, briiviibas ciinjas. Uzvareeja araaabi un neskaitaami franchu kolonisti bija spiesti atstaat savu "dzimteni" Afrikaa un atgriezties Francijaa. Varbuut miljoni. Lai krievu kolonisti Latvijaa njem piemeeru. Bet turki Turcijaa patiesi meerkjtieciigi izslepkavoja armeenjus un dalju no armeenju sievieteem esot sadaliijushas turkiem. Bet kristiigaas armenietes biezhi labaak izveeleejaas naavi, nekaa mosleemu viirus. To visu zinaaja arii vaacu diplomaati, bet neiebilda. Vaacija 1.Pas. karaa bija turku sabiedrotaa...
Mikum
M
Zeel ka rakstaa maz raksta par Francijas ""varonjdarbiem" Franču valdība nekad nav devusi uzdevumu savai armijai iznīcināt Alžīrijā pēc iespējas daudz arābu tikai pēc etniskās pazīmes." Nav Tiesa 1961 gadaa Parrizee izsludinaaja komandanstundu kas attiecaas tikai uz araabiem - 1961 gada 17 oktobrii miermiiliigaa demonstraacijaaa par Alzzirijas neatkariibu Pariizee policija apcietinaaaja tuukstosiem demonstrantu tos salaadeeja autobusos un vairaakas dienas tureeja Velodromaa - vismaz 300 tika nogalinaati un iemesti Seenaa agraak 1945. gada 8. maija slaktinjaa Setif miruso viduu bija tikai alziiriesi un neviens eiropietis - taapat veelaak armijas soda ekspediicijaas slakteeja tikai vieteejos, te pat nav svariigi vai juridiski tas bija genociids, drizzak var runaat par noziegumiem pret cilveeci un kara noziegumiem
Vuarzazi
V
Domàju, ka NEVIENU masu slaktinu vai represiju nedrikst noklusèt.
  • 0
  • 0
Miks
M
Neesmu kompetents ne noliegt, ne apstiprināt tevis pieminētos faktus. Kā informācijas avots gan tev kalpo tikai prese... kas nu nekādi nav pats drošākais informācijas avots. Turku genocīdu pret armēņiem savukārt nenoliegs neviens sevi cienošs vēsturnieks. Arī par to eksistē ”dokumentālā filmā”, pats esmu redzējis. Tikai nesaprotu tavu motivāciju ”piebalsot” turkiem šai jautājumā. Musulmanis? Etniskais turks? Rietumu nīdējs aiz ”principa”? Man nav nekādas ne vajadzības, ne vēlēšanās aizstāvēt frančus, lai paši tiek galā ar savu vēsturi. Tomēr man nav vienalga, ja liela tauta noliedz savu senču veikto genocīdu pret mazu tautu un kā ”argumentu” aicina ”parakāties” arī citu tautu vēsturē. Tas, ka citi kaut kad, kaut kur, kaut ko nepieņemamu ir pastrādājuši, tas turku noziegumus nu nekādi nemazina.
  • 2
  • 0
Vuarzazi
V
Starpiba ir, bet nevajag noliegt faktus. Uz 17.10.1961 gada demonstràcijas 50 gadiem francu prese minèja 300 mirushos. Par 08.05.1945 Setifas slaktinu bija nesen dokumentàla filma kur francùzhi pashi atzist vairàk par 10'000 kabilu upurus. Alzhirà runà par 40'000 un vairàkus 100'000 1954-1962. Varètu vèl pieminèt 1948-1949 represijàm Madagaskàrà 50-80'000 upuri
  • 0
  • 2
Miks
M
Tu patiešām neredzi starpību vai nevēlies to redzēt? Šaubos vai franči 1961. gadā meta Sēnā 300 nošautos... Upē, no kuras Parīze vēl šobaltdien ņem dzeramo ūdeni (pamatīgi to attīrot, protams). Vai tik draudziņ šis tavs stāsts nebūs no pirksta izzīsts, tā teikt - ar faktiem apvīta fikcija.
  • 2
  • 1
Vuarzazi
V
Kad izstrādāja genocida konvenciju 1948tā gadā, tad no genocida definicijas lielvalstis izslēdza masu slepkavības šķiru cīņāš un koloniālās represijās.
Bye Bye Türkiye
B
Ar so izgajienu Turcija aizvera durvis sev uz ES.
Miks
M
Lai arī franči, tāpat kā citi eiropiešu kolonizatori, izdarīja daudz ļaunuma vietējiem savās koloniālajās ekspansijās, tomēr to nevar automātiski pielīdzināt genocīdam. Franču valdība nekad nav devusi uzdevumu savai armijai iznīcināt Alžīrijā pēc iespējas daudz arābu tikai pēc etniskās pazīmes. Turki turpretim pavēlēja iznīcināt armēņus, visus pēc kārtas, liels vai mazs, mērķtiecīgi, vienkārši un nepārprotami. Tas ir genocīds. Jo ātrāk turki to atzīs gan paši sev, gan visai pasaulei, jo labāk. Žēl, ka Eiropa šai jautājumā nespēj runāt vienā balsī un piespiest turkus beidzot atzīt nepatīkamo patiesību. Lai arī šis Sarkozī solis šobrīd būtu vēlēšanu motivēts, tomēr principā visnotaļ pareizs. Kamēr turki to neatzīs, viņiem Eiropā nav ko meklēt.
Atis
A
Tieši tā!
  • 2
  • 0
es
e
strīdos dzimst patiesība, tas gan! turki armēņus, franči alžīriešus!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits