Laika ziņas
Šodien
Migla

ES austrumu un dienvidu valstis iebilst pret kohēzijas fondu apcirpšanu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kas pārstāv Austrumeiropu un Dienvideiropu, otrdien noraidījušas centienus ierobežot atbalstu, ko tās saņem no ES budžeta, un saistīt to ar papildu noteikumiem, jo tā rezultātā "nabadzīgie saņems mazāk, bet bagātie - vairāk".

ES austrumu un dienvidu valstis saņem atbalstu no tā dēvētajiem kohēzijas fondiem, kas nodrošina investīcijas attīstībai, lai nabadzīgāko valstu attīstības līmenis varētu izlīdzināties ar bagātāko dalībvalstu līmeni bloka rietumos un ziemeļos.

Sākoties cīņai par ES ilgtermiņa budžetu laika posmam no 2021. līdz 2027.gadam, Vācija, Eiropas Komisija un Somija, kas šobrīd pilda bloka prezidējošās valsts pienākumus, ierosinājušas samazināt kohēzijas fondu līdzekļus un saistīt tos ar papildus nosacījumiem, kas regulētu jomas, kurām investīcijas pienāktos.

"Mums Komisijas priekšlikums ir patiesi nepieņemams," pirms Prāgā paredzētā Kohēzijas draugu grupas samita, kurā piedalās 17 ES dalībvalstis, norādījis Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs.

Viņš piebildis, ka priekšlikums paredz ierobežot "tradicionālās rīcībpolitikas", to vietā ieviešot "dažas pozīcijas, kurām, mūsuprāt, nevajadzētu būt".

"Pašreizējā Komisija izteikusi priekšlikumu, kas nav taisnīgs," Babišam piebalsojis Ungārijas premjers Viktors Orbāns. "Jaunā priekšlikuma mērķis ir kohēzijas ierobežošana. Citiem vārdiem sakot, nabadzīgākie saņems mazāk, bet bagātākie - vairāk."

Arī Polijas un Slovākijas līderi izteikušies, ka jaunā budžeta priekšlikums esot pārāk ierobežojošs.

Sagaidāms, ka diskusijas par nākamo ES ilgtermiņa budžetu būs smagas, jo Eiropas ekonomikai draud iespējamā lejupslīde, bet Lielbritānijas izstāšanās no bloka samazinās ES budžetā pieejamo līdzekļu apjomu.

Pašreizējais ES budžets sastāda vienu procentu no bloka dalībvalstu kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP). EK piedāvātais ilgtermiņa budžets paredz aptuveni 1,1 triljonu eiro lielus tēriņus, kas līdzinātos apmēram 1,11% no dalībvalstu kopējā IKP.

Tikmēr Eiropas Parlaments (EP) uzstāj uz lielākiem tēriņiem, kas sasniegtu 1,3% no bloka kopīgā IKP.

Tajā pašā laikā Vācija kā lielākā bloka ekonomika un lielāko iemaksu veicēja ES budžetā vēlas panākt, lai, Lielbritānijai izstājoties, Berlīnes iemaksas strauji nepieaugtu.

Savukārt Somija savus budžeta priekšlikumus gatavojas izklāstīt novembrī, lai tos varētu apspriest 12. un 13.decembrī paredzētajā kārtējā ES samitā.

Tikmēr dažas dalībvalstis atbalsta bloka budžeta palielināšanu, jo vēlas palielināt investīcijas pētniecībā, digitālajā ekonomikā, robežkontrolē un aizsardzībā.

 

 

 

 

 

 

Top komentāri

prūsis
p
Noteikti samazināt Vācijai, Francijai un Somijai. Pārējām gan ne.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits