Aptauju veica socioloģisko pētījumu grupa "Cluster 17", un tās rezultāti tika publicēti Francijas laikrakstā "Le Grand Continent", kas veltīts starptautiskiem jautājumiem.
Aptaujā novembra beigās tika intervēti 9553 cilvēki no deviņām ES valstīm. Tā tika veikta vairāk nekā trīsarpus gadus pēc jaunā Krievijas iebrukuma Ukrainā, pastāvot bažām, ka šis karš varētu izplatīties tālāk.
Francijas ģenerālštāba priekšnieks Fabjēns Mandons oktobrī deva rīkojumu bruņotajiem spēkiem gatavoties Krievijas triecienam tuvākajos gados, brīdinot, ka Maskava "varētu krist kārdinājumā" paplašināt savu karadarbību ārpus Ukrainas NATO teritorijā.
51% respondentu šajā aptaujā uzskatīja, ka pastāv "augsts" vai "ļoti augsts" risks, ka tuvākajos gados Krievija varētu sākt karu pret viņu valsti.
Aptaujā ietvertās valstis bija Beļģija, Francija, Horvātija, Itālija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Spānija un Vācija. Katrā no tām tika aptaujāti vairāk nekā 1000 cilvēku.
Bažas par atklātu karu ar Krieviju dažādās valstīs bija atšķirīgas.
Polijā, kas robežojas ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju, 77% respondentu saskatīja "augstu" vai "ļoti augstu" šāda kara risku. Francijā šādu risku saskatīja 54%, bet Vācijā - 51% aptaujāto.
65% Itālijas respondentu uzskatīja šāda kara risku par "zemu" vai "neesošu".
81% visu aptaujāto uzskatīja, ka ir maza vai nekāda iespējamība, ka tuvākajos gados varētu izcelties karš ar Ķīnu.
Kamēr Eiropā pastiprinās debates par militāro dienestu un Francija ievieš brīvprātīgu militāro dienestu, respondenti pauda bažas par viņu valstu bruņoto spēku spējām cīnīties pret Krieviju.
69% sacīja, ka viņu valsts "nemaz" vai "diez vai" būtu spējīga aizstāvēties pret Krievijas agresiju.
Francijā, kurai vienīgajai no aptaujā ietvertajām valstīm ir kodolieroči, respondenti pauda vismazāko pesimismu šai ziņā. 44% respondentu Francijā uzskatīja, ka viņu valsts ir "pilnīgi" vai "diezgan" spējīga aizstāvēties.
Vislielākais pesimisms bija Beļģijā, Itālijā un Portugālē, kur attiecīgi 87%, 85% un 85% uzskatīja, ka viņu valsts nespēj aizstāvēties.
Par galveno tiešo draudu Eiropas sabiedriskā doma vēl arvien uzskata terorismu. Deviņās aptaujā ietvertajās valstīs 63% respondentu uzskatīja, ka atklāta kara ar teroristu grupējumiem risks ir "augsts" vai "ļoti augsts".