Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

ES vienojas par 500 miljardu eiro plānu Covid-19 skartās ekonomikas stimulēšanai

Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministri ceturtdienas vakarā vienojās par 500 miljardu eiro plānu, lai stimulētu ekonomiku, kuru smagi skārusi Covid-19 krīze, paziņoja Briselē notiekošo sarunu dalībnieki.

Šo pasākumu mērķis ir palīdzēt koronavīrusa pandēmijas skartajām valstīm, arī atbalstot uzņēmumus un aizsargājot darbavietas.

Lūzums tika panākts pēc tam, kad ministriem pirms tam šonedēļ rīkotās ieilgušās sarunās nebija izdevies pārvarēt viedokļu atšķirības.

Ierosinājums par kopīgu ES aizņēmumu jeb tā dēvētajām koronaobligācijām, ko bija pieprasījušas Covid-19 smagi skartās valstis Itālija, Spānija un Francija, tika nolikts malā pēc spēcīgas pretestības no Vācijas, Nīderlandes un Austrijas puses.

Nīderlande otrdien bija bloķējusi vienošanos, uzstājot, ka Itālijai vai jebkurai citai valstij, lai saņemtu ES palīdzību, jāapņemas īstenot ekonomikas reformas un jāpiekrīt to ārējai pārraudzībai. Itālija to uzskatīja par šokējošu prasību Covid-19 krīzes appstākļos.

Tika panākts kompromiss, galīgajā paziņojumā skaidri nosakot, ka finanšu atbalsts būs konkrēti paredzēts ar Covid-19 krīzi saistīto izmaksu segšanai. 

"Šovakar ES valstis ir atkal izmantojušas kompromisa mākslu Eiropas labā, lai izrādītu solidaritāti ar mūsu cilvēkiem un uzņēmumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Mēs esam vienojušies par ievērojamiem pasākumiem simtiem miljardu eiro vērtībā (..) [ekonomikas] atveseļošanas fāzei," tviterī ierakstīja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. 

"ES dalībvalstis pauda spēcīgu atbalstu Eiropas Komisijas ierosinātajiem instrumentiem Covid-19 krīzes apkarošanai: noteikti, pilna elastība ES līdzekļu un Ārkārtējā atbalsta instrumenta izmantošanā," tvītoja Dombrovskis.

Plāna galvenā sastāvdaļa ietver Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), kas nodrošinās 240 miljardus eiro parādos nonākušu valstu izdevumu garantēšanai.

Itālija un Spānija bija panākušas dalībvalstu vairākuma atbalstu tam, lai nosacījumi ESM izmantošanai tiktu samazināti līdz absolūtam minimumam, bet Nīderlande centās panākt stingrākus nosacījumus.

Itālija un Spānija uzskata nosacījumu izvirzīšanu atbalsta saņemšanai par pazemojošu, jo tā atdzīvina atmiņas par eirozonas parādu krīzi, kad auditori no Briseles diktēja politiku Grieķijas, Portugāles un Īrijas ekonomiku glābšanai.

Parādu kopīgošana bija nepieņemama Vācijai un Nīderlandei, kas atsakās no kopīgiem aizdevumiem ar tādām lielos parādos nonākušām valstī kā Itālija, Francija un Spānija, kuras Berlīne un Hāga uzskata par pārāk vieglprātīgām valsts izdevumu jomā.

Vācijas kanclere Angela Merkele, atkārtoti apliecinot savu nostāju, ceturdien stingri noraidīja kopīgu valstu parādu Eiropā. "Tomēr ir tik daudz citu veidu, kā izrādīt solidaritāti, un es domāju, ka mēs te varam atrast labus risinājumus," viņa piebilda. 

Papildus eirozonas glābšanas fondam, ES finanšu ministri arī vienojās par 200 miljardu eiro lielām garantijām no Eiropas Investīciju bankas (EIB) un par Eiropas Komisijas projektu valstu īstermiņa darba shēmām.  

 

Top komentāri

Krējums Saldais
K
Te jārunā brāļu valodā - Маразм крепчал. Sajūta, ka ES vadības institūcijas domātas tikai tam, kā palielināt izdrukātās naudas daudzumu.
gf
g
atkal kāds labi uzvārīsies uz procentiem sekojiet naudas plūsmām un smaidīgiem ģīmjiem
Ble, pizğec, ne?
B
Te nu varēs zagt bez apstājas.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ķīna brīdina par jaunu auksto karu(4)

Lai arī divu pasaules varenāko valstu attiecības nekad nav bijušas izteikti draudzīgas, tās ievērojami pasliktinājušās Donalda Trampa prezidentūras laikā. Jaunus saasinājumus maijā izraisīja ASV ...

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits