Cilvēku darbības izraisīto klimata izmaiņu dēļ pēdējos šovasar Eiropu skārušajos karstuma viļņos daudzās pilsētās gaisa temperatūra bijusi līdz pat četrus grādus augstākā nekā karstuma viļņos līdz šim. Tas izraisījis arī ievērojami vairāk nāves gadījumu, atsaucoties uz piecu Eiropas institūciju veikto pētījumu apkopojumu, vēsta AFP. Eiropas Savienības Zemes novērošanas programma Copernicus vakar arī paziņoja, ka šā gada jūnijs Rietumeiropā bijis karstākais novērojumu vēsturē.
Klusais slepkava
Politico, atsaucoties uz pētnieku noskaidroto, raksta, ka globālā sasilšana, ko veicina tādu fosilo kurināmo kā ogles, nafta un dabasgāze dedzināšana, palielina karstuma viļņu stiprumu un biežumu gan Eiropā, gan citur pasaulē. Turklāt populācijas novecošana padara Eiropas iedzīvotājus daudz ievainojamākus pret ekstrēmi augsto gaisa temperatūru ietekmi uz veselību.
Eiropas Vides aģentūra jau iepriekš brīdināja, ka draud desmitkārtējs ar apkārtējās vides karstumu saistīto nāves gaidījumu skaita pieaugums, ja globālā sasilšana, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu, sasniegs 1,5 grādus, un trīsdesmitkārtējs, ja sasilšana paaugstināsies par trim grādiem. Pašlaik globālā sasilšana jau sasniegusi 1,3 grādus, un pašreizējā attīstības gaita ļauj prognozēt, ka šajā gadsimtā tā sasniegs 2,7 grādus.
Veicot ātro analīzi par reģistrētajiem nāves gadījumiem, kas saistīti ar ekstrēmo karstumu laikā no 21. jūnija līdz 2. jūlijam, pētnieki, kuri apkopoja informāciju Londonas Impērijas koledžas (Imperiall College London) un Londonas Higiēnas un tropu medicīnas skolas (London School of Hygiene & Tropical Medicine) vadībā, konstatēja, ka lielajās pilsētās strauji pieaudzis nāves gadījumu skaits. No 2300 papildu nāves gadījumiem, kas saistīti ar lielo karstumu, ap 1500 varētu būt tieša saistība ar globālo sasilšanu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 10. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00