Viņasprāt, ir skumji, ka Lielbritānija vēlas šķiršanos pēc 45 gadus ilgām attiecībām. Vienlaikus kanclere atzinusi, ka jūt zināmu atvieglojumu, ka vienošanās panākta.
Merkeles vērtējumā šī vienošanās paredz starp ES un Lielbritāniju tādas attiecības, kas atgādina bloka attiecības ar trešajām valstīm, tomēr vienlaikus ir daudz ciešākas.
Vācijas kanclere atteikusies atbildēt uz žurnālistu jautājumu, vai Briselei vajadzētu atsākt sarunas ar Londonu, ja Lielbritānijas parlaments vienošanos noraidīs.
Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons izteicies, ka Eiropas Savienībai no Lielbritānijas izstāšanās "jāgūst mācība".
Pēc viņa teiktā, lielas dalībvalsts izstāšanās pirmo reizi bloka vēsturē parādījusi, ka Eiropa ir trausla un Eiropas Savienība "nav pašsaprotams lielums".
Makrons arī uzsvēris, ka Eiropas līderiem ir pienākums "aizsargāt to pret visiem tiem, kuri aizmirst, ka tā ir miera, labklājības un drošības garants".
Viņš arī atzinīgi izteicies par Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas spēju Brexit sarunās ar ES "tiekties pēc noturīgas sadarbības", vienlaikus aizstāvot Apvienotās Karalistes intereses.
ļuļa
bet