Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -1 °C
Skaidrs
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

Sančess nodevis Spānijas premjerministra amata zvērestu

Spānijas sociālistu līderis Pedro Sančess trešdien nodevis premjerministra amata zvērestu, uzņemoties vadīt Spānijas pirmo koalīcijas valdību kopš demokrātijas atjaunošanas.

Sančess, kurš nodeva zvērestu Spānijas karaļa Felipes VI klātbūtnē, vadīs mazākuma koalīcijas valdību ar kreiso aliansi Unidas Podemos (Apvienoti mēs varam). Tā būs pirmā koalīcijas valdība Spānijā, kopš valstī 1975.gadā pēc diktatora Fransisko Franko nāves tika atjaunota demokrātija.

Spānijas parlaments Sančesu vienam pilnvaru termiņam premjerministra amatā apstiprināja otrdien. No 350 deputātiem par Sančesu balsoja 167, 165 bija pret, bet 18 katalāņu un basku separātisti atturējās, kam balsojumā bija izšķiroša nozīme.

Sančess ir premjerministrs kopš 2018.gada jūnija.

Sociālisti novembrī notikušajās ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk balsu, tomēr viņiem, tāpat kā ārkārtas vēlēšanās pērnā gada aprīlī, neizdevās izcīnīt absolūto vairākumu. Rezultātā Spānija gandrīz gadu atradās politiskā politiskā strupceļā.

Avoti Sančesa vadītajā partijā ziņo, ka jaunās valdības sastāvs varētu tikt izziņots jau nākamajā nedēļā.

Sančess ir parakstījis koalīcijas vienošanos ar Unidas Podemos, bet abas partijas kopā kontrolē tikai 155 vietas parlamentā. Vairākuma iegūšanai abām partijām pietrūkst 21 vieta, tādēļ Sančesam nācies vienoties arī ar vairākām mazajām reģionālajām partijām.

Viņam arī nācās nodrošināt katalāņu un basku separātistu atturēšanos balsojumā par viņa apstiprināšanu premjera amatā. Tas izpelnījās asu kritiku no konservatīvās Tautas partijas (PP), centriski labējās partijas Ciudadanos (Pilsoņi) un galēji labējās partijas Vox (Balss).

"Sančess nekad nebūtu uzvarējis vēlēšanās, ja būtu atzinis, ka sadarbosies ar šiem partneriem," intervijā radio sacīja PP līderis Pablo Kasado, pārmetot Sančesam "masīvu krāpšanu".

Jauno valdību sagaida smaga cīņa, lai izbeigtu hronisko nestabilitāti, kas Spānijā valda kopš 2015.gada, kad tika pārtraukta desmitgadēm ilgā sociālistu un PP hegemonija.

Jaunā koalīcija solījusi palielināt minimālo algu un nodokļus cilvēkiem ar lieliem ienākumiem un lielajiem uzņēmumiem, kā arī anulēt vairākus elementus pretrunīgi vērtētajā darba tirgus reformā, kas tika īstenota 2012.gadā.

Koalīcija arī solījusi "respektēt budžeta disciplīnas mehānismus", nenosakot konkrētus mērķus nacionālā parāda samazināšanai.

"Mēs esam vienojušies par ļoti mērenu programmu tieši tādēļ, ka domājam par Eiropu. Mēs ļoti labi zinām, ka ir ierobežojumi," otrdien sacīja Unidas Podemos līderis Pablo Iglesiass. Viņš sacīja, ka valdība koncentrēsies uz ierindas pilsoņiem ar mēreniem ienākumiem.

Top komentāri

statistika
s
Spānijas parlamentā ir 23 kataloņu (Katalonijas neatkarību atbalstošie) deputāti un 11 basku nacionālistu deputāti. Kataloņu deputātu vidū ir 13 no kreisās partijas/saraksta "Gauche républicaine de Catalogne-Sobiranistes" (Katalonijas Republikas kreisie - suverēnisti), 8 no labējās partijas "Junts per Catalunya" (Vienoti Katalonijai) un 2 no kreisās partijas/saraksta "Candidature d'unité populaire-Pour la rupture" ([Kataloņu] tautas vienotība, lai šķirtos [no Spānijas]). Lūk, otrā un trešā partija balsoja pret šo valdību, un tikai pirmā (kreisie) kopā ar basku kreisajiem ir glābuši Sančesu. Citādi būtu jārīko "kārtējās ārkārtas" vēlēšanas. Basku deputātu vidū 6 labējie deputāti balsoja pret, bet 5 kreisie atturējās, ļaujot Sančesam gūt vairākumu.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits