Āfrikas vijolīte Latvijas ziemā

Starp citu, ja lapas saaug par biezu, lai ziedpumpuri tām izsprauktos cauri, lapas retina. Sanpaulijai nekas slikts nenotiks, ja tiks izplūktas dažas lapas (kuras var izmantot kā spraudeņus). Ir dažas sanpauliju šķirnes, kurām nav daudz lapu un ziedēšanai tās problēmas nesagādā. Taču dažām sanpaulijām, īpaši tām, kas selekcionētas pie mums, ja ļoti mēslo, ražīgi aug arī lapas. Enciklopēdijā teikts, ka šo Uzambāras vijolīti atklājis vācietis, bet īpaši aktīvi tās audzē un kolekcionē Amerikā. Tur sanpauliju fani pulcējas klubos un biedrībās, laiku pa laikam rīkojot izstādes, lai sacenstos par krāšņāko sanpauliju. Kā telpaugs tā tiek audzēta nu jau vairāk nekā simt gadu, pagājušā gadsimta beigās ar sanpauliju audzēšanu aizrāvās arī Latvijas telpaugu kolekcionāri. Mainoties ar lapiņām Parastā sanpauliju pavairošanas metode ir ar lapu spraudeni. To slīpi griež ar asu nazi - tā, lai lapu kāts ir vismaz 4 cm garš. Spraudeni var apsakņot ūdenī, sūnās, kūdrā. No lapas apsakņošanās brīža līdz sanpaulijas uzziedēšanai jāgaida aptuveni 7-8 mēneši," saka Latvijas Nacionālā botāniskā dārza oranžērijas vadītāja Zane Purne. Parasti sanpauliju audzē telpās, kur gaisa temperatūra ir aptuveni 16-20 grādu. Augam nepieciešama gaisma vai pusēna un siltums, bet ne tieši saules stari. Nenopludināt un nerasināt Laista sanpauliju tikai ar siltu, mīkstu ūdeni. Ja augu iekaltē, podiņš uz laiku jāiemērc ūdenī. Ziemā laista tikai tik daudz, lai augsne būtu mazliet mitra. Šī maigā puķe jālaista ar remdenu ūdeni no apakšas. Kad puķe padzērusies, atlikušais ūdens no bļodiņas jāizlej, jo sanpaulijai nepatīk lieks mitrums, tai sāk pūt lapas. Bez šaubām, ja lapas ir uz puķpodiņa malām, tad vieglāk augu laistīt no apakšas. Tas gan ir laikietilpīgāks process, jo jāpagaida, cik daudz ūdens augs varēs uzņemt. Taču tas ir arī labi, jo vijolīte paņems tik daudz ūdens, cik tai vajag. Kad lej no augšas, bieži gadās augu pārlaistīt. No apakšas sanpaulija jālaista tad, ja tā atrodas ļoti gaišā, saulainā vietā. Tiešie saules stari, žāvējot ūdeni, var apdedzināt lapas, uz kurām ticis ūdens. Ja uz lapiņām parādās dzelteni vai brūni plankumi, augs bijis pārāk spilgtā saules gaismā un ir jāpārvieto. Brūnie plankumi var parādīties arī pēc laistīšanas ar aukstu ūdeni. Ja lapiņas kļūst dzeltenīgas, vainīgs var būt gan silts gaiss, gan nepareiza laistīšana, gan arī pārbarošana. Ja augam veidojas gaiši zaļas lapas uz ļoti gariem kātiem, sanpaulija cieš no zemas temperatūras. Sanpauliju nedrīkst rasināt. Auga lapas ir līdzīgas sukulentam - gaļīgas, trauslas, taču pārklātas ar sīkiem matiņiem un pieskaroties var just samtainumu. Ja sanpaulija nezied, iespējams, tai trūkst gaismas. Augu nedrīkst bieži pārstādīt, jo sanpaulija, līdzko tai ir blīvāka sakņu sistēma, krāšņāk aug. Sanpaulijas atšķirībā no daudziem citiem telpaugiem ziemā neatpūšas, tās jāturpina mēslot reizi nedēļā. Taču, līdzīgi kā pārējiem, arī sanpaulijām pēc ziedēšanas kādu laiku var samazināt gaisa mitrumu un laistīšanu.