Alu cilvēks pret homo sapiens

Apglabātajiem neandertāliešiem kapā bija ielikti ne tikai ieroči un trauki, bet arī neticami liels skaits dārglietu. Pie septiņiem izraktajiem skeletiem tika atrasti vairāk nekā 13 tūkstoši greznumpriekšmetu - dzīvnieku ilkņi, pērles un gredzeni, bet bara vadoņa kapā bija ielikts gandrīz divarpus metru garš metamais šķēps no mamuta ilkņa. Zinātnieki nekādi nespēj izskaidrot, kā neandertāliešiem izdevies iztaisnot šo kaula priekšmetu. Akmens laikmeta pētījumu grupas vadītāja Sabīne Gaudzinska domā, ka cilvēki nepamatoti uzskata neandertāliešus par pērtiķveidīgiem muļķiem. Līdzās modernajam cilvēkam Vēl lielāks pārsteigums gaidīja antropologus, noskaidrojot izrakto skeletu vecumu. Pārbaudes uzrādīja, ka kāda neandertālieša žoklis ir 27 tūkstošus gadu vecs, un tas nozīmē, ka neandertālieši vairākus gadu tūkstošus dzīvojuši paralēli modernajiem cilvēkiem, vēsta vācu žurnāls Der Spiegel. Līdz šim atrasti ap 300 neandertāliešu skeletu teritorijā no Uzbekistānas un Irānas līdz pat Vācijai, bet vistālāk ziemeļos uzietais cilvēku priekštecis dzīvojis netālu no tagadējās Hamburgas. Pēc dažādām pārbaudēm speciālisti aprēķinājuši, ka vairākums neandertāliešu izmiruši vai aizgājuši no Tuvo Austrumu teritorijas pirms 40 tūkstošiem gadu, bet pirms 35 tūkstošiem gadu tika pazaudētas to pēdas arī Viduseiropā. Līdz šim pastāvēja uzskats, ka notikusi dabīga nomaiņa un neandertāliešu vietā nākuši modernie cilvēki, no kuriem Eiropā pirmie esot parādījušies pirms 40 tūkstošiem gadu. Konflikts, kas pāraug cīņās Taču 150 gadus pēc šo secinājumu izdarīšanas alu cilvēku izzušanas laiks un veids tiek apstrīdēts. Agrāk par vienu no ticamākajām versijām tika izvirzīta kāda epidēmija vai barības trūkums, taču tagad liela daļa ekspertu sliecas domāt, ka neandertāliešu izmiršanā lielu lomu spēlēja pirmie modernie cilvēki jeb mūsdienu cilvēku tiešie priekšteči. Balstoties uz pēdējiem atklājumiem, abas sugas ne tikai nav nomainījušas viena otru, bet vismaz trīs tūkstošus gadu dzīvojušas viena otrai blakus tagadējā Eiropā. Nonākot šajā teritorijā no Āzijas, homo sa-piens sastapušies ar līdzvērtīgu pretinieku un viņu virzība uz Eiropas rietumiem tikusi aizkavēta. Antropologi uzskata, ka starp neandertāliešiem un modernajiem cilvēkiem regulāri izcēlušies strīdi par teritoriju un pārtiku, kas pārauguši cīņās. Iespējams, kaujas pret neandertāliešiem var uzskatīt par pirmo karu cilvēces vēsturē. Taču ilgo cīņu laikā cilvēki ieguvuši ne tikai teritoriju, bet arī iepazinušies un pārņēmuši neandertāliešu kultūru, kas veicinājusi viņu izaugsmi. Pēdējo apgalvojumu zinātnieki pamato ar vienkāršu matemātisku aprēķinu. Pastāv uzskats, ka homo sapiens izcēlušies pirms simt tūkstošiem gadu Āfrikā un pamazām virzījušies uz ziemeļiem. Taču līdz pat viņu nonākšanai Eiropā modernie cilvēki bijuši ļoti primitīvi un tikai centušies izdzīvot. Savukārt pēc ierašanās Eiropā un iespējamās satikšanās ar neandertāliešiem homo sapiens attīstības līmenis audzis. Šā reģiona cilvēku apmetnēs ir atrasti dažādi mākslas darbi, sākot no sienu zīmējumiem līdz kaula un koka figūrām. Lai gan neandertālieši bija par 30 līdz 40 procentiem spēcīgāki, modernie cilvēki bija ātrāki un garāki. Ar labākām medību metodēm un ieročiem viņi pamanījās atņemt konkurentiem laupījumu un uzvarēja divcīņās. Pamazām modernie cilvēki iespiedās arvien dziļāk Centrāleiropā, atspiežot neandertāliešus uz dienvidrietumiem. Antropologi domā, ka pēdējā šīs sugas apmešanās vieta bija Spānijas un Portugāles teritorija. Ziņu par neandertāliešu turpmāko likteni nav, un tie, visticamāk, ierobežotās teritorijas un nepietiekamā pārtikas daudzuma dēļ vienkārši izmira. Vairāki zinātnieki nepiekrīt versijai par karu starp abām sugām. Vašingtonas universitātes profesors Eriks Trinkauss pieņem, ka tagadējie cilvēki un neandertālieši dzīvojuši vienā laikā un vietā, taču uzskata, ka abas sugas bijušas pietiekoši draudzīgas un dzīvojušas mierā. Profesors pat izvirza savu teoriju, ka neandertālieši un modernie cilvēki pārojušies un radījuši pēcnācējus.