Arvien jaunas asins grupas

Pieaugušam cilvēkam atkarībā no ķermeņa masas ir aptuveni pieci litri asiņu, to svars sastāda tikai 1/13 no ķermeņa svara. Par šo dzīvības šķidrumu stāsta Valsts asins donoru centra direktora vietniece Dace Miklāva un imunoloģiskās daļas ārste Aina Osīte. Vai tas, ka cilvēks ir mazasinīgs, nozīmē, ka viņam ir par maz asiņu? Nē. Viņam trūkst viena komponenta - eritrocītu. Vai nu tie trūkst skaita ziņā, vai arī nav pilnvērtīgi funkciju ziņā. Tas var būt iedzimts vai arī izveidojies pēc kādas slimības, piemēram, smagas vīrusu saslimšanas. Tas var būt pārejoši vai nepārejoši. Kāpēc cilvēkiem ir dažādas asins grupas? Senāk cilvēki nepazina ne asins grupas, ne arī zināja, ka asinis veic noteiktu apriti organismā. Bija mēģinājumi palielināt asins daudzumu, tās dzerot, pārliet cilvēkiem dzīvnieku un citu cilvēku asinis. Tie beidzās neveiksmīgi. Asins grupas, sākumā - tikai trīs, 1900.gadā atklāja Vīnes ārsts Kārlis Landšteiners. Izrādās, ka sarkanajos asins ķermenīšos ir īpašas molekulas, antigēni. Tie ir divu veidu. 0 grupas asinīs nav ne A, ne B antigēnu. A grupai ir A antigēni, B grupai - B antigēni, retākajā, AB grupā - abi divi. Tautā joprojām asins grupas apzīmē pa vecam: I, II, III un IV, taču starptautiskā terminoloģijā, kas tagad tiek lietota arī Latvijā, tās apzīmē 0, A, B un AB. Šīs četras grupas ir tikai bāze, zem kuras ir sīkākas apakšgrupas. Saņemot Nobela prēmiju, jau tas pats Landšteiners sacīja: «Ies gadi, ies gadu simti un tiks atklāts aizvien vairāk asins grupu. Neviens cilvēks uz pasaules nelīdzināsies otram.» Pašlaik ir atklātas vismaz 25 dažādas asinsgrupu sistēmas. Pilnīgi identiski ir tikai vienas olšūnas dvīņi. Vai taisnība, ka katrā tautā ir dažāda asins grupu izplatība? Jā. Jo noslēgtāka vide, jo noteiktākas grupas asinis ir cilvēkiem. Zināmas ciltis, kur visiem ir tikai 0 grupa. Eiropiešiem visbiežāk ir sastopama A un 0 grupa, aziātiem un afrikāņiem - B un AB grupa. Palielinoties tautu migrācijai, šīs tendences mainās. Vecās grāmatās var atrast, ka Latvijā B grupa ir maz izplatīta - tikai kādiem 8% cilvēku. Tagad tās ir vairāk. AB grupa kādreiz bija pavisam reta, bet tagad tā ir jau aptuveni 5% cilvēku. Asins grupu nevaram izvēlēties. To mantojam no vecākiem pēc ģenētikas likumiem. Bieži mums zvana vecāki: bērnam ir citāda asins grupa ne kā mums - vai nevar gadīties, ka bērniņi ir samainīti vai, nedod dievs, ir vēl kādas citas nepatikšanas ģimenē. Zinot ģenētikas likumus, bērniem var būt citāda asins grupa nekā vecākiem. Antigēnus var noteikt pat ļoti vecos asins plankumos - tas ir ļoti svarīgi tiesu medicīnā un paternitātes noteikšanā. Pat mūmijām esot varēts noteikt asins grupas. Kā var noteikt paternitāti? Gadās, ka kāds vecs vīrs pēkšņi izdomā, ka viņa pieaugušais dēls nav viņa dēls - viņš negrib tam norakstīt māju, grib dabūt papīru, ar ko iet uz tiesu un to pierādīt. Ar šādiem jautājumiem nodarbojas Tiesu medicīnas ekspertīzes laboratorija. Kas jāzina, pārlejot asinis? Pats svarīgākais ir zināt četras pamatgrupas. Pasaulē patlaban pieņemts pārliet katram cilvēkam savas grupas asinis, iepriekš izdarot individuālu saderības mēģinājumu. Tā kā 0 grupā nav antigēnu, tā nerunā pretim pārējām grupām. Ja nav nekādas citas izejas, tad to drīkst pārliet citām grupām. Dzīvniekiem ir citādas asins grupas, viņu asinis cilvēkam nevar pārliet. Kas ir rēzus faktors? Tā ir vēl viena asins grupu sistēma. Rēzus arī ir antigēns, un pēc tā, vai tas asinīs ir vai nav, tās iedala rēzus negatīvās un rēzus pozitīvās. Eiropā vairāk - ap 85% ir rēzus pozitīvu cilvēku. Arī šo antigēnu ņem vērā pie asins pārliešanas: ja tas ir pozitīvs, jāpārlej pozitīvas asinis, ja negatīvs - negatīvas. Tuviem radiem un cilvēkiem ar atšķirīgu rēzus piederību varot būt problēmas radīt bērnus. Kāpēc? Tuvas radniecības gadījumā ģenētiski var tikt pārnēsātas slimības. Asins grupām tur ir maza nozīme. Ja bērna vecākiem ir atšķirīgs rēzus faktors un bērna eritrocīti ir atšķirīgi no mātes eritrocītiem, tiem iekļūstot mātes organismā dzemdību vai jau grūtniecības laikā, viņas organisms var pret tiem izveidot barjeru. Pirmās grūtniecības laikā var nekas neatgadīties, bet otrās un trešās grūtniecības laikā mātes organisms var sākt radīt antivielas. Nonākot bērna organismā, tās iznīcina bērna eritrocītus, un bērns var kļūt mazasinīgs (anēmisks). Šī iemesla dēļ var būt arī spontānie aborti. Taču nevajag baidīties, ka atšķirīgu asins grupu dēļ neizdosies tikt pie vesela bērniņa. Jābūt drusku dīvainam, lai precoties vai radot bērnu, noteicošā būtu asins grupa. Šādām māmiņām tikai ir jābūt ginekologa uzskaitē un īpaši jāseko savai un bērna veselībai. Anēmiskam bērniņam var palīdzēt donoru asinis. Kā radies teiciens «zilās asinis»? Visā pasaulē pieņemti vienoti asins grupu antigēnu krāsu apzīmējumi, lai nekļūdītos, nosakot asins grupas. Antigēns A un arī reaģents, ar kuru to nosaka, ir zilā krāsā, B - dzeltens. Teicienu «zilās asinis» izdomāja vācu aristokrāti, kam lielākoties ir A grupas asinis, uzskatot, ka tās ir labākās no visām. Ir mēģināts saistīt asins grupas un cilvēku tendenci slimot ar kādu slimību vai ar viņu rakstura īpašībām. Tā tiek uzskatīts, ka 0 grupas cilvēku vidū ir vairāk ilgdzīvotāju, viņi ir veselīgāki. Japāņi izteikušies, ka 0 grupas asiņu nesēji esot līderi. A grupa - ļoti izpildīgi, precīzi, strādīgi cilvēki, B grupa - emocionāli un greizsirdīgi, AB grupā esot daudz ģēniju un noziedznieku. Taču tas viss ir hipotēžu līmenī. Kāda šobrīd ir donoru sistēma un viņiem paredzētās priekšrocības? Darba likumdošanā ir saglabāta norma, ka donoram pienākas brīva tā diena, kad viņš nāk nodot asinis, un vai nu nākamā diena, vai, pēc saskaņošanas ar administrāciju, vēl viena diena, kas pievienojama atvaļinājumam. Diemžēl privātfirmās šīs lietas var neatbalstīt. Donors saņem arī trīs latus pusdienu kompensācijai, jo dienā, kad nodotas asinis, ir svarīgi labi paēst. Ārzemēs, kur asins nodošana ir goda lieta un notiek bez atlīdzības, mūsu sistēma cilvēkus šokētu. To var saprast: ja donori saņem materiālo atlīdzību, tas nozīmē, ka daļa no viņiem, lai arī viņi ir devuši parakstu, naudas dēļ ir ieinteresēti slēpt slimības, kuru dēļ asinis nedrīkst nodot. Protams, mēs katru asins porciju izmeklējam, un, ja atklājam vainas, esam zaudējuši gan trīs latus, gan asins sagatavošanas materiālus. Rīgā patlaban ar donoriem ir slikti. Piemēram, ir problēma ar B negatīvajām un AB pozitīvajām asinīm. Rīgā asins sagatavošanas nodaļas ir ne tikai Valsts asinsdonoru centrā Sēlpils ielā 6, bet arī 1., 7. un Stradiņa slimnīcā. Donoriem, kas asinis nodevuši ilgus gadus (un tas nav trīs latu dēļ!), vajadzētu piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni, bet nepilsoņiem - pilsonību par sevišķiem nopelniem. Regulāri nododot asinis un plazmu, taču tiek glābtas daudzu cilvēku dzīvības! Mums ir reģistrēti cilvēki ar retām asins grupām, ko mēdzam izsaukt pēc vajadzības. Gribētu aicināt firmas pirms Ziemassvētkiem palīdzēt mums, atsūtot viņiem domātas dāvanas! Cik bieži var nodot asinis? Piecas reizes gadā, ievērojot divu mēnešu intervālu. Ja cilvēks ir vesels, asins nodošana nav kaitīga. Vienā reizē ņemam 450 ml asiņu plus 30 ml - analīzēm. Dažkārt ņemam tikai plazmu: tā ir olbaltumvielu avots un tur ir recēšanas faktori. Plazma ļoti lielos daudzumos vajadzīga apdegumu slimniekiem, arī saindēšanās un asins sistēmas slimību gadījumos. Sagatavojam arī tikai atsevišķu trombocītu masu hematoloģiskajiem slimniekiem, atlasot donorus pēc stingriem kritērijiem. Kad nevar dot asinis? Cilvēks nedrīkst nodot asinis, ja viņš slikti jūtas - piemēram, pēc negulētas nakts. Asinis nedrīkst nodot grūtnieces, arī sievietes menstruāciju laikā un vēl pāris dienu pēc tām, jo viņas tikko ir zaudējušas daudz asiņu. Kaut gan lielākas problēmas, nododot asinis, mēdz būt vīriešiem. Sievietes fizioloģiski ir pieradušas zaudēt asinis, viņas spēj uz tām skatīties. Svarīgi saprast, ka šī procedūra ir nekaitīga un ka tā jūs palīdzēsiet kādam citam. Asinis nedrīkst nodot tie, kas pārslimojuši Botkina slimību, tuberkulozi, sifilisu, malāriju, sirds asinsvadu, nieru, onkoloģiskie slimnieki, psihiski slimie, narkomāni, alkoholiķi, toksikomāni, HIV inficētie. Ir vēl citi gadījumi, par kuriem lemj asins dienesta speciālisti. Ja kāda cilvēka asinīs atrodam kaut ko nelabvēlīgu, šos datus ievadām kompjūterā, un viņš vairs nevienā Latvijas vietā nevarēs nodot asinis. Asins nodošanas punkti nav vieta, kur cilvēks var noskaidrot, vai viņš nav slims. To var izdarīt pa maksu pat bez ārsta nosūtījuma jebkurā poliklīnikā. Nododot asinis, inficēties ar iepriekš uzskaitītajām slimībām nevar. Absolūti viss, izņemot personālu, ir vienreizējās lietošanas. Presē ik pa brīdim tomēr uzpeld asins skandāli. Jā, bet mums Latvijā līdz šim ir veicies. Nekur neiepērkam un nesūtām asinis, iztiekam ar to, kas ir. Pasaulē lielās asins ražotnes ieved materiālus no trešās pasaules valstīm, nereti izmeklējot nevis katru devu, bet desmit vai divdesmit devas kopā. Cik ilgi var uzglabāt asinis? Trombocītus - piecas dienas, eritrocītus - 35 dienas, plazmu noteiktā mīnus temperatūrā - līdz diviem gadiem. Asins preparātiem katram ir savs termiņš. Vai ir gadījumi, kad cilvēkam vajadzētu sev uztaisīt asins rezervi? Pasaulē tāda prakse ir, bet tas ir ārkārtīgi dārgs prieks. Jā, tas būtu svarīgi armijniekiem un citām riska kategorijām, arī tiem, kam ir reta asins grupa - ja nu gaidāma kāda operācija vai trauma. Iesaku nodot asinis topošajiem tēvam - katram gadījumam, jo šobrīd ir diezgan daudz patoloģisku dzemdību. Ja viņa asins grupa nederēs, viņa sieva vajadzības gadījumā saņems kāda cita asinis. Latvijā nav privātu asins banku, kā tas mēdz būt ārzemēs. Šis ir dienests, kam ir jābūt pietiekami centralizētam, ar kvalitatīvām izmeklēšanas metodēm, kas ir ārkārtīgi dārgas, taču pasargā no inficēšanās riska. Lai arī asinis ir dārgas, visi, kam tās ir vajadzīgas, tās saņem bez maksas. Ja cilvēkam gaidāma operācija ar lielu asins zudumu, tuviniekiem tiek teikts: vajadzēs tik un daudz asiņu, ja iespējams, palīdziet! Ir bijuši gadījumi, kad krimināla izskata cilvēki ar bieziem naudas makiem prasa: «Kur var nopirkt asinis?» Asinis nevar nopirkt, tās ir jāziedo. Likums par cilvēka audu un orgānu aizsardzību nosaka, ka tā nedrīkst būt prece un ienākumu avots.