Asinssporta erotisms

Man ļoooti nepatīk jebkura veida šausmenības eskalācija ķinītī, kad vairs nevar saprast, kur asinis, smadzenes, strutas, gļotas un puņķi un kur - māksla. Nuja. Savādā atzīšanās Tieši tālab jo dīvaināka būs mana nākamā atzīšanās. Meksikāņu režisora Giljermo del Toro (viņa Hronoss, Sātana mugurkauls jau ir tapušas par 90.gadu šausmu filmu klasiku!) lēciens Holivudas miljonbudžetu teritorijā, piekrītot uzņemt turpinājumu 1999.gadā nesliktu kasi savākušajam Marvel (arī pilsoņi Spaidermens un Betmens nāk no šīs izdevniecības) komiksu seriāla užasņikam Asmens/Blade par labsirdīgā, taču nežēlīgā puscilvēka - pusvampīra mēģinājumiem glābt pasauli no asinssūcējiem cilvēku izskatā, izrādījusies, manuprāt, par vienu no elegantākajām un arī saprātīgākajām filmām, kas šogad ražotas ASV. Atšķirībā no iepriekšējā Blade režisora Stīvena Noringtona pieticīgajiem mērķiem (uzņemt pa pusei bojeviku, pa pusei parodiju par dzīvības sulu lokošajiem mošķiem, kas nestu lielu čunguru), del Toro vecā, pārkaļķotā žanra shēmā ir pacenties ienest gan arhetipisku jēgu, gan filozofisku rotaļīgumu, gan virtualizējis filmu ar tik satriecoši pedantiskiem trikiem, ka tā atgādina XX gadsimta sirreālā šausmu gleznotāja - klasiķa Gigera atdzīvojušos dizaina meistardarbus (neaizmirsīsim, ka Gigers sadarbojās ne tikai ar slavenām rokgrupām, veidojot tām plašu un CD vākus, bet arī ar Porche u.c. autofirmām, izstrādājot nākotnes automobiļu dizainu!). Plus vēl arī tas, ka del Toro ij neslēpj, ka visi šie asiņainās tīrīšanas darbiņi ir tikai uzlabota, var teikt, pamatīgi apgreidota kompjūterspēle. Tiešām, skatoties Blade II, ne mirkli nerodas fizioloģiska pretīguma sajūta, drīzāk neviltota, naiva ziņkāre - velns parāvis, kā šo visu var un ir izdevies dabūt gatavu!? Taču simpātiskākais Blade II ir tas, ka modifikācijas ir piedzīvojusi ne tikai spožā, pat briljantā filmas vizuālā puse un sīkākajās detaļās perfekti izkoptais melni metāliskais dizains, arī draivīgais, vairs ne tikai hard metal, bet pat indie, tehno, new disco, Moby, Massive Attack un Kronos kvarteta (!!!) soundtrack, - visa tā lieliskā formālā filmas anturāža, kas, bez šaubām, atstāj ar pavērtu žokli. Galvenais - šausmu filmā ir parādījies saturs un jēga, kura nemaz nešķiet tik banāla, kā pirmajā acumirklī varētu domāt - ak, kārtējā močilovka ar ļaunajiem un labajiem riebekļiem... Vampīrisms kā seksa pirmforma? Riskēšu apgalvot, ka, pateicoties del Toro, Blade II scenārijā - ne vairāk, ne mazāk! - ir ieprogrammētas pat slavenās vampīrisma rakstnieces Ennas Raisas (kulta romāna Intervija ar vampīru autore, kuru visnotaļ cienījamā kulturoloģe Sūzena Zontāga sauc par slimības kā filozofiskas metaforas pētniecības aizsācēju!) prāta cienīgas tēmas. Proti, par vampīrismu kā seksa ideālāko pirmformu (der arī atcerēties vārda «orgasms» etimoloģiju - augstākais baudas mirklis ir mazā nāve, un kas gan var būt visintīmākais ķermeniskās saskarsmes akts, ja ne vampīrisma rituālos izplatītā sava mīlas objekta un upura vienlaikus asins dzeršana?... Šādas domas, protams, ir radikālas pat ASV kinoindustrijā, tādēļ uzreiz brīdinu, ka šo filmu, manuprāt, nebūtu ieteicams skatīties bērniem līdz, teiksim, 14 gadu vecumam. Vairākās Eiropas valstīs tai arī ir vecuma ierobežojumi). Jauna vampīru audze Ja jūs atceraties, pirmajā Blade mūsu melnais (arī šoreiz Asmens, protams, ir Veslijs Snaips, sportists - aktieris - baletdejotājs kopš 6 gadu vecuma un vēlāk vienpersonīgi nēģeru supermačo iemiesojums) asinssūcējs - iznīcinātājs par taisnīgās atriebes ieroci Kāda, nu, lietot vārdu «Dievs» gan še nebūtu vietā, rokās kļuva tādēļ, ka uzzināja savu izcelsmi: viņa gaidībās esošā māmiņa bija dzīvs cilvēks, maniakāla slepkavas - vampīra upuris. Asmens protests pret saviem asinsbrāļiem radās tādēļ, ka viņš bija pret savu gribu, pretdabiskā ceļā kļuvis par pasaules cilvēku biedu. Tādēļ Snaipa Asmens solidarizējās ar cilvēkiem, nevis vampīriem, un ar baudu iznīcināja jaunās vampīru paaudzes perversu Stīvena Dorfa enerģiskajā tēlojumā. Del Toro stāsts šoreiz ir par nākamās, visjaunākās ģenerācijas vampīriem, kuri, izrādās, arī nav ar pliku roku ņemami. Saprotot, ka civilizācija un tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka ar pasaku cienīgām leģendām par aszobainiem mošķīšiem, kas dzīvo sapuvušos zārkos, nav ko ķēpāties, jaunie mutanti uzsāk karu gan pret cilvēku rasi, gan pret veco modeļu vampīriem. Ievietojot sižetu šādā uzskatāmi kulturoloģiskā konfliktā, režisors signalizē, ka izvēlētā forma ir tikai maska procesiem, kas notiek realitātē un daudz nopietnākā līmenī. Arī jaunie vampīri rīperi (tie, kas ne tikai viltīgi un nemanāmi iefiltrējas cilvēku vidē un nokauj tos, bet arī pārkāpj nerakstītos likumus - neiznīcinat savus sugas brāļus! - vai šī nav eleganta paralēle ar jaunā veida militārajām doktrīnām?) ir attīstījušies tik tālu, ka nevis romantiski sapņo par kundzību pasaulē bez gaismas, bet gan zibenīgi rīkojas - izstrādā stratēģiskus plānus, kā šādu kundzību reāli iegūt, lai ko tas maksā. Filmas jokainais paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Asmens kā «visu vampīru bieds» tiek aicināts no pašu vecās ģenerācijas vampīru puses tikt galā ar jaunajiem vampīriem - fašistiem! Savējie aicina ienaidnieku, lai kopā cīnītos pret vēl lielāku kopējo ienaidnieku (vai jums tas neatgādina ASV un Krievijas sirsnīgo brāļošanos cīņai pret starptautisko terorismu?). Ekstravagantas ķibeles Turklāt šādā komplicētā cīņas modelī ir vieglāk izzīmēt dažnedažādas ekstravagantas savstarpējo attiecību ķibeles (te ir gan vampīrmīlas, gan vampīrgreizsirdības scēnas, dažāda līmeņa sacensība, vārdu sakot, viss kā pie cilvēkiem, turklāt filmas nedaudzie dialogi patiešām ir asprātīgi un piparoti!). Vampīru cīņas ir ne vien veiklas un nežēlīgas, bet enerģiska erotisma uzlādētas (sk. iepriekš) - brīžiem tiešām šķiet, ka viņi tur nodarbojas ar kaislu seksu, nevis kolektīvu asinsdzeršanu lielos apjomos. Lieki piebilst, ka jaunais meksikāņu talants ir spējis iedvesmot darbam blakus kikbokserim - dejotājam arī tādus interesantus aktierus kā franču ekscentriķus Čekiju Kario, Ronu Perlmanu, talantīgo jaunzvaigzni Normenu Rīdusu un skatītājiem par prieku atdzīvinājis Asmeņa draugu - veco labo vesternu varoni Krisu Kristofersonu. Darbība notiek, kā jau pienākas vampīriem, Prāgā - Čehijas pērles elegantākajos naktsklubos un kanalizācijas šahtās, kur jaunie mutanti vampīri iekārtojuši savu supermidzeni. Uzmanību - tātad briesmas nāks no Eiropas! Ha-ha-ha! Un monstru ballīte var sākties. *** Asmens II Kino Oskars Režisors Gilermo del Toro. Lomās Veslijs Snaips, Kriss Kristofersons, Normens Rīduss