Asteres - optimistes

Pirmo reizi Latvijas Dabas muzejā sarīkota asteru izstāde. Asteres kā kultūraugs ir plaši selekcionētas un kolekcionētas, un ir pārsteidzoši dažādas. Latvijā izplatītas ap 80 asteru šķirņu. Toties savvaļā sastopamas ap simt dažādu asteru dzimtas augu sugu, pazīstamākās no tām, izrādās, ir pienenes un margrietiņas. Skaistas pat žāvējot Asteres ir izturīgas puķes. Izstādei tās griezām vētras dienā, stāsta puķkopis un selekcionārs Mārtiņš Maltenieks. Tās bija slapjas un dubļainas, bet pēc tam, kad siltā istabā izžāvējām ar ventilatoru, izskatās vēl itin labi. Ar asteru audzēšanu nodarbojos jau desmit gadus, katru gadu paplašinot kolekciju. Arī es intereses pēc pavasarī pērku krāsainās ārzemju sēklu paciņas, taču esmu pārliecinājies, ka ne vienmēr rakstītais un uz paciņas nofotografētais atbilst patiesībai. Gandrīz puse no izaugušajām asterēm ir ar plāniem vidiem. 30-40% no izdīgušajām sēklām jābrāķē, jo no tāda zieda vairs nedrīkst tālāk ņemt sēklas. Kvalitatīvākas ir Latvijā novāktās sēklas. Kopīga starptautiska reģistra asterēm nav, lai gan zieds jau pazīstams kopš senseniem laikiem. Pēc ziedu formām, krūma augstuma asteres dala vairākās grupās, taču katrai firmai tās atšķiras. Brīvā dabā asteres aug Ķīnā un Japānā. Vistradicionālāk tās tiek grupētas, ņemot vērā zieda formu - pomponasterēm ir mazi apaļi ziedi, peonijasterēm ziedi ir lieli, smagi, krāšņi, bet adatu asteru ziedlapiņas - šauras, gandrīz asas, un to ir ļoti daudz. Kā audzēt? Pavasarī ar ziedu sēklām var rīkoties divējādi. Ja ziedus gribas agrāk - augusta vidū, tad jāaudzē stādiņi. Asteres iesēj martā, tad piķē un maijā izstāda. Ja aprīļa beigās, maijā asteru sēklas tiks kaisītas uzreiz dobē, tās ziedēs mazliet vēlāk. Jāuzmanās, lai asteres nebūtu sasētas vai sastādītas pārāk cieši. Daudzām asterēm izaug skaisti lieli krūmi, un tiem vajadzīgs plašums. Asteru sēklas vāc ļoti vēlu rudenī, un jāuzmanās, lai uz tām nebūtu slimību. Asteres ir uzņēmīgas pret dažādām puvēm. Ja sēj pašu vāktās sēklas, tās jākodina. Pirms sēšanas tās mērcē (20 minūtes) tumšā kālija permanganāta šķīdumā un pēc tam nomazgā. Ja asteres tiek sētas uzreiz augsnē, sējumu nolej ar fungicīdu. Ja asteres ir slimojušas ar asteru vīti, nākamajā gadā tajā vietā asteres nedrīkst stādīt. Slimība ir postoša un augsnē saglabājas 5-6 gadus. Asteru vīte izpaužas tā, ka liels stāds pēkšņi novīst. Tie uzreiz ir jāizrok no augsnes un jāiznīcina, lai slimība neizplatās. Ja krūmi izaug lieli un dobe atrodas atklātā vietā, dobei jāapvelk apkārt auklas. Kad zeme pielīst, asteres ar savu svaru izgāžas. Asterēm vajadzīga kaļķaina augsne, tā nedrīkst būt skāba. Vislabākais asterēm ir pilnmēslojums. Tām var uzliet arī vircu. Jo bagātīgāk tās tiks mēslotas, jo krāšņāk ziedēs. Asteru ziedi vāzē stāv ļoti ilgi, tikai jāatceras, ka ik dienu jāmaina ūdens, neļaujot sapūt kātiem.