Biedējošais ērču encefalīts

gada, maksimumu sasniedzot 1994. un 1995.gadā, kad ik gadu saslima vairāk nekā 1300 cilvēku. Pēdējos gados saslimstība nedaudz mazinās, tomēr tā joprojām ir visaugstākā Eiropā, turklāt daudz saslimušo ir bērni. No 1992. līdz 1997.gadam ar ĒE Latvijā slimojuši 766 bērni, ap 60% no tiem ar meningīta formu, ap 3% ar paralīzēm. Viens bērns miris. Pagājušajā gadā no ĒE miruši seši cilvēki, aizpagājušajā - deviņi. «Viens no galvenajiem iemesliem ĒE epidēmijai mūsu valstī ir Latvijas aizaugšana vārda pilnā nozīmē. Netīrītie meži, krūmāji, lauki ir ideāla vieta, kur savairoties sīkajiem grauzējiem, kas ir ērču galvenie barotāji, - līdz ar to strauji savairojās ērces un to vidū arī inficētās,» skaidro Vaira Irisa Kalniņa, Latvijas Nacionālā vides veselības centra virusoloģijas laboratorijas vadītāja. Parasti dabā inficēti ir 5% ērču, Latvijā pārbaudot brīvā dabā noķertās ērces, inficētas atklātas 10-12%, bet, izmeklējot cilvēkiem piesūkušās ērces, konstatēts, ka inficēto ir 30-33%. Tas saskan ar zinātnieku izvirzīto teoriju, ka inficētās ērces ir labāk piemērotas izdzīvošanai, straujāk vairojas un ir daudz aktīvākas. Līdz ar to lielāka ir iespēja, ka cilvēkam var piesūkties tieši inficēta ērce. Visi nesaslimst Ar ĒE inficētam cilvēkam slimība var noritēt dažādās smaguma pakāpēs. Ideālā gadījumā tas notiek pavisam nejūtami imunoloģiskā līmenī, cilvēkam nemaz nezinot, ka ļoti vieglā formā viņš pārslimojis ĒE. Nav veikti pētījumi, cik gadījumos infekcija noris nemanāmi, taču neatkarīgi no slimības smaguma visiem slimniekiem organismā izveidojas antivielas un imunitāte pret ĒE vīrusu uz mūžu. Ja cilvēks nav vakcinēts un nav arī slimojis, bet antivielas organismā pret šo slimību ir, skaidrs, ka ĒE laimīgi pārslimots nemanot. «Tas ir ideālākais variants, turklāt cilvēks ir dabīgi «vakcinēts» un turpmāko dzīvi no slimības pasargāts,» uzsver Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārsta vietniece docente Baiba Rozentāle. Antivielu laboratoriska noteikšana Latvijā ir iespējama, un Nacionālajā vides veselības centrā to veic bez maksas. Drudža forma ĒE ir vairākas formas un var būt divviļņu gaita. No inficētas ērces piesūkšanās brīža līdz slimības sākumam parasti paiet 2-3 nedēļas, retāk 2-3 dienas vai pusotra mēneša. Apmēram trešdaļa no saslimušajiem cilvēkiem pārslimo ĒE vieglāko - drudža formu ar vispārēju organisma intoksikāciju, bet bez centrālās nervu sistēmas bojājumiem. Tā noris līdzīgi gripai: slimniekam ir drudzis un paaugstināta temperatūra (parasti 38-390C, bet var būt arī 410C vai tikai nedaudz pāri 370C), kaulu laušanas sajūta, galvassāpes, seja mēdz būt nedaudz pietūkusi, sārta, var būt viegla pirkstu, mēles trīce. Šie simptomi ilgst aptuveni nedēļu, un, ja neseko infekcijas nākamais vilnis, slimība bei- dzas, neatstājot nekādas sekas. Parasti, ja slimnieks nekonsultējas ar ārstu, nemaz neuzzina, ka pārslimojis ĒE, taču ārsta konsultācija būtu noteikti vaja-dzīga. Pirmkārt, lai pārliecinātos, vai nav meningiālā ĒE forma, kuru ielaižot var būt ļoti bīstamas sekas. Otrkārt, lai informētu slimnieku par turpmāko taktiku. Tā kā nav zāļu, kas spētu iznīcināt ĒE vīrusu, nekāda specifiska ārstēšana nav iespējama. Vēlams dzert daudz šķidruma, lai ātrāk izvadītu no organisma vīrusus, ēst vitamīniem bagātu uzturu un ievērot gultas režīmu. Tā kā paaugstināta ķermeņa temperatūra traucē vīrusu vairošanos, to nekādā gadījumā nevajag pazemināt ar zālēm, kamēr tā nesniedzas pāri 38,50C. Nav iespējams drudzi ne kā īpaši novērst, ne arī pateikt, vai drudža formai sekos vai nesekos nākamais vilnis - meningīts. Slimības smaguma pakāpe atkarīga no vīrusa devas organismā (jo ilgāk piesūkusies inficēta ērce, jo ar lielāku devu iespējams inficēties) un no organisma imūnsistēmas stipruma. Tādēļ vienīgais, ko slimnieks var darīt pēc drudža formas pārslimošanas, - saudzēt un spēcināt savu imūnsistēmu, nepārslogojot ar fizisku vai garīgu pārpūli, kārtīgi ēdot un uzņemot vitamīnus, atpūšoties (taču nekarsējoties saulē), nekreņķējoties un noteikti nelietojot alkoholu, jo tas atvieglo vīrusu iekļūšanu šūnās. Ja divu nedēļu laikā neseko otrais slimības vilnis, slimnieks var atviegloti uzelpot - viņš ir izveseļojies. Meningeālā forma Vairāk nekā pusē inficēšanās gadījumu drudža formai seko otrs slimības vilnis ar meningītu - galvas smadzeņu apvalka un šķidruma iekaisumu (daudz retāk ĒE sākas uzreiz ar meningītu jau pirmajā slimības vilnī). Meningīta simptomi: paaugstināta temperatūra, kaulu laušanas sajūta, galvassāpes un sāpes acu ābolos, slikta dūša, vemšana, paaugstināta jutība, nepatika pret gaismu, troksni, pieskaršanos, sprandas stīvums. Nekavējoties jāizsauc ārsts un jādodas uz slimnīcu, jo ar meningītu joki mazi - nesākot ārstēšanu vai neievērojot gultas režīmu (nedrīkst aiziet pat uz tualeti), ātri var attīstīties sma-dzeņu tūska, kam var sekot elpošanas un sirdsdarbības apstāšanās. Glābt var tikai intensīvā terapija. Ja meningītu kārtīgi ārstē (un to nevar izdarīt mājās), dzīvībai briesmas nedraud. Meningīts nepāriet ātrāk kā 3-6 nedēļu laikā. Paralītiskā forma Sliktākajā gadījumā (6-7% ĒE slimnieku) meningītam pievienojas perēkļains iekaisums pašās galvas vai muguras smadzeņu nervu šūnās, kas rada paralīzi. Ja skartas muguras smadzenes, slimniekam ir: plecu, kakla, roku, kāju muskuļu daļēja vai pilnīga paralīze, retāk rīšanas muskuļu paralīze. Ja iekaisušās galvas smadzeņu šūnas, rodas: valodas traucējumi vai zudums, apziņas aptumšošanās, halucinācijas, arī trakošanas lēkmes, var būt vienas ķermeņa puses paralīze. Visbiežāk slimniekiem ir kakla, plecu, rokas muskuļu paralīze vienā ķermeņa pusē vai abās. Simptomi ir dramatiski, taču lielākoties pārejoši, lai gan uzlabošanās labākajā gadījumā var būt pēc dažām nedēļām, bet daudzos gadījumos pēc vairākiem mēnešiem vai gada. Pēc tam nepieciešams intensīvs rehabilitācijas kurss sanatorijā. Tomēr vairumam slimnieku vēl gadu vai vairākus pēc slimošanas saglabājas dažādi centrālās nervu sistēmas traucējumi - roku funkciju ierobežojums, atmiņas, līdzsvara traucējumi, galvassāpes, nervozitāte. 2% slimnieku saglabājas paralīze. «Pastāv teorija, ka tas, vai attīstīsies ērču encefalīta paralītiskā forma vai ne, ir ģenētiski noteikts. Cilvēkiem, kam jau iedzimta nepilnvērtīga imūnsistēmas reakcija, būs šī smagākā forma, neatkarīgi no ārstu pūliņiem,» skaidro daktere Rozentāle. Taču, ignorējot slimību, neārstējoties un pārpūloties, ļoti palielinās iespēja saslimt ar ĒE vissmagāko formu. Kā stāsta AML Stradiņa klīniskās slimnīcas Neiroloģijas centra docente Ināra Logina, tas ir diezgan raksturīgi spēcīgiem, veselīgiem vīriešiem. «Viņi taču neies vasaras laikā pievērst uzmanību saaukstēšanās slimībai, par kādu notur ērču encefalīta pirmo fāzi. Dzer tikai prettemperatūras zāles un turpina strādāt, un, kad pēc divām nedēļām saslimst otrreiz, arī tad neiet pie ārsta, kamēr viņus turp nogādā ātrā palīdzība. Pagājušo vasaru tā nomira jauns vīrietis, trīs bērnu tēvs, jo pašā siena vākšanas karstumā viņam nebija laika slimot.» Ļoti reti ĒE attīstās hroniska forma, parasti vīrusam kombinējoties ar citu imūnsistēmas patoloģiju. Tad pēc ilgstoša labvēlīga perioda slimība uzliesmo no jauna - hroniskais process var ilgt gadiem. Mirstība no ĒE nepārsniedz 1%. Galvenokārt tas notiek, ērču encefalītu laikus neārstējot vai arī, ja sma- dzeņu tūska un iekaisums ir ļoti plašs, strauji progresējošs, un to neizdodas apturēt. Lai slimība nebūtu bīstama «Mums Latvijā nav citas alternatīvas, kā izvairīties no šīs dramatiskās slimības, kā vien vakcinācija. Tie cilvēki, kas re-dzējuši ērču encefalīta nodarīto postu, nekavējas to darīt, ja vien spēj atļauties,» uzskata ārste Logina. 80.gadu sākumā lī- dzīga ĒE epidēmija bija Austrijā, kuru veiksmīgi likvidēja, pateicoties cilvēku masveida vakcinēšanai, tādā pašā ceļā šī problēma drīzumā tiks atrisināta arī Polijā. Latvijā tas ir problemātiski, jo valsts nespēj vakcīnas nodrošināt par brīvu. Vienas vakcīnas vidējā cena ir Ls 7-8, cilvēkam nepieciešamas trīs vakcīnas pusotra gada laikā, un, ja ģimenē ir četri cilvēki, izdevumi ir prāvi. «Tieši tiem cilvēkiem, kam vislielākais risks inficēties - laukos dzīvojošajiem, kā arī trūcīgajiem iedzīvotājiem, kas cenšas iztiku papildināt, ogojot un sēņojot, naudas vakcinācijai vienkārši nav,» skaidro ārste Logina. Ja ērce iekodusi Valsts vismaz ir spējusi nodrošināt par brīvu imunoglobulīnu (gatavas antivielas pret ĒE) bērniem līdz 18 gadiem, kam piesūkusies ērce. Imunoglobulīns cilvēku spēj pasargāt no saslimšanas, ja to ievada 72 stundu laikā kopš ērces kodiena, bet - jo ātrāk, jo labāk. Šis aizsarglīdzeklis ir pieejams lielākajā daļā medicīnas iestāžu, un, ja nelielā lauku doktorātā tā nav, jādodas uz rajona centrālo slimnīcu vai poliklīniku. Lai izvairītos no saslimšanas, imunoglobulīns jāievada katrreiz, kad iekož ērce, bez kukaiņa inficētības pārbaudes, jo, gaidot analīžu rezultātus, var novēlot aizsardzību. Pieaugušajiem imunoglobulīns tiek ievadīts par maksu - tā vidējā cena ir no Ls 7 (Latvijā ražotajam) līdz Ls 30 (austriešu). Kā nākamais aizsardzības lī-dzeklis pēc ērces piesūkšanās varētu būt remantadīna tablešu lietošana, kas kavē vīrusu iekļūšanu šūnās, taču to efektivitāte var nebūt pietiekama. Rekomendētā deva pieaugušajiem ir trīs dienas pa 2 tabletēm divreiz dienā. Kā ērces dzīvo? Palīdzēt veiksmīgāk izsargāties no ērcēm var zināšanas par to dzīvesveidu. Tās ir aktīvas no marta beigām līdz novembra vidum. Visvairāk ērču sastopams jauktu koku mežos ar pamežu, krūmājos, vietās, kur labi saaugusi zāle, nolūzuši koki vai zari. Ērces mīt zālē, kritušās lapās, uz zemiem lakstaugiem, nelieliem krūmiņiem vidēji 15 cm attālumā no zemes un augstāk par 1 m uzrāpties nespēj. Mežā ērces koncentrējas dzīvnieku taku malās. Šie kukaiņi nelido un nelec, bet cilvēkam pieķeras, saskaroties vai uzkrītot uz drēbēm vai apaviem un pēc tam aizrāpojot līdz piesūkšanās vietai. Bieži ērces mājās tiek pārnestas ar mežmalā lasītām puķēm vai koku, krūmu zariem. Cilvēku ar ĒE var inficēt gan ērču mātīte, kas piesūcas uz vairākām dienām, gan ērču tēviņš, kurš piesūcas tikai uz neilgu laiku - apmēram 20 minūtēm, gan ērču kāpurs, kurš ir tik sīks, ka var palikt nepamanīts. Saslimt iespējams arī, inficētai ērcei tikai pārrāpojot pār ādu, kurā ir sīkas mikrotraumas. Ap 30% ĒE slimnieku ērci uz sava ķermeņa nav atraduši. Pašas ērces ar vīrusu neslimo, tās tikai to pārnēsā. Ar ĒE neslimo arī inficētie mājdzīvnieki, taču, pirmo reizi iekožot inficētai ērcei, mēnesi ĒE vīrusi lielā daudzumā ir dzīvnieka pienā, tādēļ cilvēkam šajā laikā, dzerot nevārītu kazas vai govs pienu, ir liela iespēja inficēties. Vēlāk dzīvnieka organismā izstrādājas antivielas pret infekciju, kas, nākamreiz iekožot inficētai ērcei, ĒE vīrusus tūlīt iznīcina, un visu turpmāko dzīvnieka mūžu pienu var droši dzert. Tādēļ ir svarīgi, lai dzīvniekiem, kuru pienu nevārītu lieto uzturā, būtu antivielas pret ĒE. Veterinārārsti to var laboratoriski konstatēt. Piesūkusies ērce pēc iespējas ātrāk jānoņem, kukaini nesaspiežot: ērcei uzliek spirtā, degvīnā vai odekolonā samitrinātu vati (bet ne eļļu, kas kukainim izraisa vemšanu, veicinot slimības ierosinātāju iekļūšanu cilvēka organismā). Tas atslābina ērces muskulatūru. n Pēc 10 minūtēm ap ērces snuķīti apsien diegu - to velkot aiz abiem galiem, ērci izņem, brūcīti apsmērē ar dezinficējošu šķīdumu un rūpīgi nomazgā rokas. n Rokas jānomazgā arī pēc ērces izņemšanas sunim vai kaķim, jo uz rokām var būt mikrobrūcīte, un slimības izraisītāji var iekļūt cilvēka organismā. n Ja ērci izņemot, ādā tomēr paliek tās daļiņas, tās nedrīkst tur atstāt - dodieties uz tuvāko medicīnas iestādi, kur jums palīdzēs. Ērču encefalīts var noritēt dažādās smaguma pakāpēs subklīniski - cilvēkam nejūtot un nezinot par slimību (nav datu, cik inficēšanās gadījumos tas notiek); vieglā - drudža formā (30-35% no saslimušajiem), vidēji smagā - meningīta formā (60% no saslimušajiem), smagā - meningoencefalīta (paralīzes) formā (5-6% no saslimušajiem). Mirstība no ērču encefalīta - ap 1% gadījumu. Potēties pret ērču encefalītu ar austriešu vakcīnām var visu gadu, kaut labāk to izdarīt gada aukstajos mēnešos. Imunitāte pret slimību izveidojas 2 nedēļas pēc otrās potes (intervāls starp pirmo un otro poti ir 1-2 mēneši, bet vasaras laikā to saīsina līdz 2 nedēļām). Tādēļ, sākot potēšanos ērču aktivitātes laikā, jārēķinās, ka imunitāte izstrādāsies, ātrākais, pēc mēneša. Ja šā mēneša laikā piesūksies inficēta ērce, cilvēks nebūs pasargāts un var saslimt tāpat kā nevakcinētais (bet ne smagāk!), tādēļ, lai novērstu saslimšanu, jāievada imunoglobulīns. Pilns vakcinācijas kurss ir trīs potes (trešā nepieciešama pēc gada), un cilvēks būs pasargāts trīs gadus. Pēc tam trijos gados reizi nepieciešama viena vakcinācija. Bērnus ieteicams sākt potēt no gada vecuma. Valsts infektoloģijas centrā potēšanas kabinets strādā visu gadu bez brīvdienām un svētku dienām no plkst.9 līdz 20. Pretērču pote maksā Ls 8,20 (austriešu). Nacionālajā vides veselības centrā potēšanās kabinets darbadienās strādā no plkst.9 līdz 17 (sestdienās - no 9 līdz 15). Pretērču pote maksā Ls 7,31 (austriešu), Ls 3,41 (krievu). Vakcinēties pret ĒE iespējams lielākajā daļā ambulatoro veselības aprūpes iestāž