Daži neromantiski stāsti

Kad janvāra beigās Deniss atgriezīsies, ģimenē viņi jau būs trīs. "Vai precējāmies Irākas dēļ? Daļēji. Arī mazā dēļ, arī sevis dēļ. Deniss jau bija atlasīts misijai, kad mazais pieteicās," atnākusi taisnā ceļā no gatavošanās valsts eksāmeniem augstskolas beigšanai, dzīvespriecīgi stāsta Baiba. Nesaspringtās attieksmes dēļ uz brīdi rodas sajūta, ka runa ir par parastu notikumu. Patlaban Irākā dienē ap 110 Latvijas karavīru. Nacionālo bruņoto spēku statistika rāda - vismaz 27 ir precējušies, ģimenēs ir 16 bērnu. Cik zina bruņotie spēki, viņu misijas laikā pasauli ieraudzījis viens mazais un janvārī gaidāmi vēl divi. Iespējams, ir vairāk, jo par ģimenes stāvokli paziņot nav obligāti. Pirmais stāsts "Vienā paciņā ieliku Denijam pašas ierunātu kasetīti un diktofonu, un Denijs man atpakaļ savu kaseti. Žurnālā izlasīju - ja bērns pēdējos trijos mēnešos nedzird tēva balsi, tad neatpazīst. Iznāca pat labāk, nekā biju domājusi! Kad atnāku pēc universitātes satraukusies, vienu divas reizes noklausos. Mazais kļūst mierīgs, es arī relaksējos. Kad dzirdi balsi, tad liekas - viņš tepat blakus ir," saka Baiba. Karavīriem ik nedēļu atļauta 5 minūšu telefonsaruna, reizi nedēļā viņi tiek pie interneta. Parastās vēstules uz Irāku ceļo vismaz 2 nedēļas. Kad vienība augustā aizbrauca, ģimenes ar viņiem nevarēja sazināties gandrīz mēnesi. Lai Deniss varētu sekot mazā attīstībai, Baiba ik dienu rakstījusi dienasgrāmatu. "Man ir tik daudz ko teikt, ka es pat necenšos - pa telefonu pasaku tikai svarīgāko. Puse laika aiziet, lai pateiktu, cik mēs viens otru mīlam un kā skumstam. Pamēģiniet kaut ko pateikt piecās minūtēs!" Limitu noteicis NBS štābs, jo satelītelefona zvani uz Latviju ir dārgi - Ls 3 minūtē. "Tas ir samērā normāli. Viņiem ir internets, mēs palīdzam nosūtīt paciņas - arī tagad, Ziemassvētkiem," skaidro NBS preses virsnieks Uldis Davidovs. Baibu, šķiet, balsta viņas optimisms. Viņa priecīgi stāsta, cik ļoti palīdz ģimene un cik jauka attieksme ir augstskolā. Šis esot nieks salīdzinājumā ar aukles darbu Vācijā, kur cilvēks ir viens, nereti ar valodas zināšanu grūtībām, psiholoģisko nesaderību, neviena, kam lūgt padomu. "Es nevaru teikt, ka man būtu grūti. Un galu galā - vai būtu labāk, ja es gaudotu un plēstu matus?" Patīkami pārsteigusi vīra darbavietas attieksme - sazvanoties katru reizi apvaicājas, kā viņai klājas. Labs vārds ir gandrīz viss, ko gaidībās esošās karavīru sievas var cerēt, jo īpaša palīdzība, piemēram, vajadzības gadījumā sagādāts transports, palīgi, palīdzība pūriņa gādāšanā, nekur nav reglamentēta un attiecīgi arī nauda tam nav paredzēta. Lai ļautu viņām izrunāt līdzīgās problēmas, šogad nodibināts sievu klubs. Tajā pulcējas 25 sievas, kuru vīri ir misijās ne tikai Irākā. U.Davidovs stāsta, ka NBS štābā nozīmēts cilvēks, kas uztur sakarus ar ģimenēm, sievu klubu apmeklē divi armijas psihologi, pie kuriem var meklēt palīdzību. Cik daudz viņas zina par iespējām meklēt palīdzību? "Labs jautājums. To mēs nezinām." Misijas karavīru sievas nav tās, kas atklāti teiks, ko domā par vajadzību viņu vīriem tur atrasties, vai runās par viņu grūtībām. Tā ir viņu izvēle - skan parastā atbilde. "Es sapratu, ka tas ir ļoti svarīgi viņa karjerai, citādi kā studentam - mācās teoriju, bet prakses nekādas. Denisam tā ir laba iespēja pakāpties, parādīt sevi no labās puses, galu galā tas ir viņa darbs un maize," saka Baiba. Motīvs, ka ģimenei ar studenti un karavīru ļoti vajadzīga nauda, pavīd garāmejot. Otrais stāsts Ruslana (21), būdama gados, kad cilvēki vēl saka visu, ko domā, ir daudz tiešāka. Galvenais iemesls piekrišanai bijusi nauda. Pat ja sarunās šo parasti mēģina apiet, atliek izpētīt valdības noteikumus. Latvijā kaprālis pirms nodokļu nomaksas saņem Ls 128 plus piemaksas par izdienu vai dienesta bīstamību, taču tās nav lielas, Irākas misijā - Ls 1280. Seržantam Latvijā Ls 139, Irākā - Ls 1320. "Viņu nevarēja apturēt, iespītējās un teica - mums vajag naudu, un viss, pat nemēģini atrunāt. Turklāt viņam darbs tiešām patīk - ieroči un tā. Pat naktīs modināju, prasīju, vai nepārdomās, teicu, ka gan jau izdzīvosim, bet tas bija bezjēdzīgi. Viss slēpjas naudā, un es arī pati saprotu, ka mums tā ir vajadzīga. Audzināt bērnu nav lēta izprieca," stāsta jaunā sieviete. Jābūt aklam, lai to nemanītu, - šaurā dzīvoklītī Ādažos mitinās viņi ar mazo, vecāki, ik pa brīdim ienesas draudzīgs kokerspaniels un plankumains kaķis. Virs gultiņas starp pūkaiņiem ir kalendārs. Karavīrs pilnā ekipējumā - tāds esot katram Irākā dienošajam. 4 mēnešus vecais Edgars, kas mūs ar fotogrāfu sagaida, starojoši smaidīdams, ir vienīgais zināmais "Irākas mazulis". Dzimis piecas dienas pēc tam, kad Mareks aizbrauca. Viņš mazo redzējis tikai kā mēnesi vecu videokasetē un fotogrāfijās. Vēlreiz laist Mareku misijā Lana negrib. "Mūsu viedokļi sakrīt par daudz ko, izņemot mīlu pret karu. Mazais nebūs karavīrs!" viņa atvadoties nosmej. Edgaru poš pirmajai Ziemassvētku eglītei virsnieku klubā Kadagā. Trešais stāsts Man pietrūkst nekaunības pavaicāt, vai viņas domā par to, ka vīri no Irākas var arī neatgriezties. "Vīrs aizbrauca uz Irāku, labi, tur ir diezgan bīstama situācija. Bet ko dara tās sievas, kuru vīri regulāri iet jūrā? Viņi brauc uz 6-9 mēnešiem, arī tur var notikt katastrofas," domīgi saka Baiba. Nāvei pretī nav obligāti jābrauc misijās - tikpat labi nelaime varot notikt tepat, piemēram, trāpoties ceļā dzērājam pie stūres. Latvijas karavīriem veicies - viņu atbildības zona ir diezgan mierīga, salīdzinot kaut vai ar igauņiem Bagdādē, tiešā apšaudē patruļa nonākusi tikai vienreiz, neviens nav ievainots, neviens nav miris. Viens savainojies, ārpus darba laika krītot no kvadracikla, par otru aģentūras starp citiem notikumiem nobēra, ka "karavīrs guvis acs traumu Irākā, pildot dienesta pienākumus". Atāķējās pār kravu nostiepts espanders, un metāla uzgalis trāpīja pa aci. Taču aiz sausajām rindām slēpjas cilvēcīga traģēdija - seržants ar šo aci neredz. NBS garantēja, ka darbu viņš tāpēc nezaudēs, un tagad zināms, ka viņš strādās Aizsardzības akadēmijā. Viņam būšot arī likumā paredzētā kompensācija. Seržants ir ceturtais zināmais misijas karavīrs, kura ģimene gaidīja mazuli.