Dzemdes kakla vēzis ir izārstējams

Vēzi izraisa vīruss Jaunākie pētījumi pierādījuši, ka dzemdes kakla vēzis ir vīrusu slimība, to izraisa cilvēku papillomas vīruss. Parasti infekcijas pārnēsātājs ir vīrietis, kurš papillomas vīrusu iemanto no citas sievietes. Vislielākais saslimšanas risks ir sievietēm no 25-65 gadu vecumam. Tieši viņām jāievēro regulāri apskates intervāli (reizi gadā). Lielāks risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi ir: sievietēm, kuras ļoti agri (nesasniedzot 18 gadu vecumu) sākušas dzimumdzīvi - šajā vecumā dzemdes kakla epitēls vēl nav nobriedis; sievietēm, kurām bijušas agras pirmās dzemdības. Grūtniecības laikā, lai pasargātu augli, tiek nomākta sievietes imunoloģiskā sistēma. Ja grūtniece inficēta ar papillomas vīrusu, vēža process var kļūt par uguni pakulās; sievietēm, kuras bieži maina dzimumpartnerus. Arī vīrs, ja viņš dzimumpartneres maina vienu pēc otras, var inficēt sievu; sievietēm, kurām līdz 30 gadu vecumam bijušas daudzas dzemdības (5-8), un tā rezultātā iestājusies imūndepresija; smēķētājas. Kaitīgās darvas vielas no sievietes organisma izdalās arī caur dzemdes kakla kanāla gļotām, veicinot vēža procesa attīstību inficētai sievietei; sievietēm, kuras slimo ar seksuāli transmisīvām slimībām; Taču tas, ka sievietei atrasts papillomas vīruss, vēl nenozīmē, ka viņa saslimusi ar dzemdes kakla vēzi. Arī inficēta viņa var nodzīvot visu mūžu un pat nezināt par sevī snaudošo infekcijas perēkli. Taču stresa, pārdzīvojumu vai imunitātes trūkuma rezultātā inficētās šūnas var sākt darboties. Laikus atklāts vēzis ir izārstējams Ja sieviete reizi gadā iet uz ginekoloģiskām profilaktiskajām apskatēm, ja viņai kvalitatīvi tiek paņemta onkocitoloģiskā iztriepe, laikus iespējams konstatēt vīrusa izraisītās sekas jeb priekšvēža stāvokli - vīrusa izraisītās izmaiņas dzemdes kakla epitēla šūnās. Pašlaik Latvijā slimokases reizi gadā apmaksā profilaktisko ginekoloģisko apskati un vienas citoloģiskās iztriepes ņemšanu. Tas ir pietiekoši, lai laikus konstatētu radušās pārmaiņas dzemdes kakla šūnās. Kas ir onkocitoloģiskā iztriepe? Tā ir analīze, kurā tiek ņemtas epitēlija šūnas no dzemdes kakla un izmeklētas laboratorijā zem mikroskopa. Analīzes mērķis ir laikus atklāt pirmsvēža slimības. Šī analīze nepieciešama ikvienai sievietei, izņemot tās, kurām izoperēta visa dzemde. Onkocitoloģiskā iztriepe jāņem reizi gadā, bet, ja iepriekšējās analīzes bijušas normālas, - ne retāk kā reizi divos gados. Analīzē var konstatēt priekšvēža stāvokli - displāziju. Kas tad jādara? Displāzija padodas ārstēšanai. Ja konstatēts tikai maksts vai dzemdes kakla iekaisums, ārsts nozīmē iekaisuma terapiju. Ja konstatēts priekšvēža stāvoklis, sievietei paņem audu gabaliņu biopsijai, lai pārliecinātos, vai displāzija tiešām iestājusies. Ir vidējas un smagas pakāpes displāzija. Vidējās pakāpes displāziju vēl var ārstēt ar kriodestrukciju - ar aukstumu. Pie dzemdes kakla pieliek uzgalīti un nevēlamos audus atsaldē. Smagas pakāpes displāzija tuvojas priekšvēža stāvoklim. Tādā gadījumā veic dzemdes kakla elektroekscīziju - no dzemdes kakla izgriež tādu kā konusu. Nelielā manipulācija saglabā sievietei visas sievišķās funkcijas - var dzīvot dzimumdzīvi, saglabājas menstruācijas un pēc izārstēšanās tiek saglabāta reproduktīvā funkcija - var dzemdēt bērnus. Ja vēzis konstatēts šūnu līmenī -, kad tas ir attīstījies epitēla slānī, bet vēl nav pārrauta bazālā membrāna (tā stāv kā cerbers un aizsargā vēža izplatīšanos pa limfatiskajiem un asins vadiem), var cerēt, ka sieviete tiks izārstēta. Kad bazālā membrāna tiek pārrauta, kāda no vēža šūnām var sākt cirkulēt pa asinsvadiem vai pa limfatisko sistēmu. Tad vēža šūnas ar asins straumi aizpeld, piemēram, līdz aknām, «nosēžas» aknu audos un sāk vairoties. Tā izveidojas metastāzes aknās. Kad pārrauta bazālā membrāna un vēža šūnas nokļuvušas audos, mediķi nevar garantēt pilnīgu izveseļošanos pat vēža pirmajā stadijā. Tāpēc ir svarīgi konstatēt un ārstēt priekšvēža stāvokli vai vēzi šūnu līmenī, kamēr nav pārrauta bazālā membrāna. Kad jau sācies invazīvais vēzis jeb pārrauta bazālā membrāna, lielākoties vairs nav iespējams saglabāt dzemdi. Ir jāveic lielas, sarežģītas un dārgas operācijas - jāizņem dzemde un dzemdes kakliņš, maksts apakšējā trešdaļa un iegurņa limfmezgli. Taču arī tas vēl nenozīmē, ka slimnieka stāvoklis ir bezcerīgs. Izārstēt var pirmās, otrās un dažreiz arī trešās stadijas dzemdes kakla vēzi, taču ar katru stadiju izveseļošanās procents ir arvien mazāks. Ja pirmajā stadijā izveseļošanās notiek apmēram 90% gadījumu, otrajā - 50-60%, trešajā ap - 30% gadījumu, tad, konstatējot vēzi ceturtajā stadijā, neviena sieviete nenodzīvo ilgāk par pieciem gadiem. Jāņem vērā, ka dzemdes kakla vēža gadījumā nekādu sūdzību slimību sākumstadijās parasti nav. Tās visbiežāk parādās vēža trešajā vai ceturtajā stadijā. Kam jāpievērš uzmanība? * Ja sieviete dzīvo dzimumdzīvi un viņai kaut reizi parādās tā sauktā kontaktasiņošana - pēc dzimumakta iztek rozā sperma ar nelielu asiņu piejaukumu -, nekavējoties jādodas pie ginekologa, jo tas ir bīstams simptoms. * Ja parādās asiņaini izdalījumi pirms vai pēc menustrācijām vai notiek ilgstoša smērēšanās pirms mēnešreizēm jeb mēnešreizes nebeidzas, vai arī cikla vidū parādās izdalījumi, vizīti pie ārsta nedrīkst atlikt. * Ja sieviete nedzīvo dzimumdzīvi, visi minētie simptomi parādās vēl vēlāk, jo nav mehāniskā kairinošā faktora. * Sievietēm, kurām menstruācijas beigušās un iestājas klimakss, jāpievērš uzmanība tam, vai neparādās rozā, strutaini, asiņaini, ūdeņaini iesārti vai dzeltenīgi izdalījumi. Esat uzmanīgas pat tad, ja tas ir tikai viens piliens! Reizēm sieviete domā, ka dzeltenie pilieni ir urīna nesaturēšanas rezultāts (tas gan arī var notikt, klepojot vai šķaudot, bet, ja šie izdalījumi iztek bez kādas piepūles - klepošanas, šķaudīšanas vai kāda smaguma celšanas, tad tas ir bīstams simptoms). * Nekad nevajag domāt, ka sākusies otrā jaunība, ja atjaunojas mēnešreizes vai, ka sieviete ir apsaldējusies. Šīs pazīmes liecina par vēža procesu organismā. * Vēzim progresējot, var parādīties radikulītam līdzīgas sāpes krustos. Ja ir sāpes mugurā, kas atgādina radikulītu, vispirms dodieties pie ginekologa, nevis pie nervu ārsta! Nedrīkst ieteikt sildīšanas vai masāžas, kamēr sievieti nav apskatījis ginekologs! Vēzis var, piemēram, nospiest iegurņa asinsvadus un tāpēc var pietūkt un palikt zilgana kāja. Sieviete aiziet pie ķirurga, kurš konstatē tromboflebītu, sāk ārstēt dziļo vēnu iekaisumu. Arī to nedrīkst darīt, kamēr sieviete nav izgājusi apskati pie ginekologa, jo visas minētās pazīmes raksturīgas arī iekavētam vēzim. Vēl citas iespējamās pazīmes - bieža urinēšana, sāpes pie urinēšanas, apgrūtināta vēdera izeja u.c. Dzīvildze Onkoloģijā pastāv tāds jēdziens kā piecu gadu dzīvildze. Tas nozīmē - ja sieviete pēc konstatēta vēža nodzīvo piecus gadus, tad pēc šā laika metastāzes un slimības atkārtošanās parādās arvien retāk. Pēc desmit gadiem procesa atkārtošanās notiek ļoti retos gadījumos. Ginekoloģe Marija Zvaigznīte: «Jāatzīst, ka ar pašreizējo vēža statistiku Latvija pasaulē izskatās atpalikusi valsts. Eiropā un Skandināvijā sievietes gandrīz simtprocentīgi iziet profilaktisko apskati pie ginekologa, tāpēc praktiski netiek konstatēti iekavēti vēža gadījumi. Stāvoklis onkoloģijā tiek uzskatīts par normālu tikai tad, ja profilaktiski apskatīto sieviešu skaits valstī ir augstāks par 75 %, bet Latvijā tas ir ap 37-38 procenti! Parīzē šā gada martā Eiropas ginekologu kongresā tika atzīts, ka saslimstība ar vēzi nav tikai iedzīvotāju, bet arī katras valsts problēma. u Materiāls tapis sadarbībā ar Latvijas Onkoloģiskās ginekoloģijas asociācijas prezidenti, Latvijas vienīgo pārstāvi Eiropas onkoloģisko ginekologu asociācijā, ginekoloģi Mariju Zvaigznīti. Izmantoti Latvijas Vēža reģistra dati.